<iframe src="//www.googletagmanager.com/ns.html?id=GTM-PJMLCP" <br>height="0" width="0" style="display:none;visibility:hidden"></iframe>

SPKC ir izstrādājis vadlīnijas statistikas datu par nāves cēloņiem reģistrēšanas uzlabošanai

SPKC ir izstrādājis vadlīnijas statistikas datu par nāves cēloņiem reģistrēšanas uzlabošanai

05.01.2015

  • Lai veicinātu kvalitatīvu un korektu statistikas datu iesniegšanu par mirušo nāves cēloņiem, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir sagatavojis un izdevis „Medicīniskās nāves cēloņa apliecības aizpildīšanas vadlīnijas”*. Vadlīnijas ir nepieciešamas, lai apkopotie dati būtu salīdzināmi ar citām valstīm, kas ļautu korekti spriest par iedzīvotāju galvenajiem nāves cēloņiem un iedzīvotāju veselības stāvokli Latvijā.
  • Vadlīnijas paredzētas lietošanai ārstniecības personām, kuras aizpilda medicīniskās apliecības par nāves cēloni. Vadlīnijās ir papildus iekļauti arī skaidrojumi, kā pareizi noteikt nāves pamatcēloni komplicētās situācijās. Ievērojot vadlīnijās iekļautās rekomendācijas, SPKC no ārstniecības personām saņems pēc vienotiem Pasaules Veselības organizācijas un EUROSTAT noteiktiem standartiem ievāktus statistikas datus. Vadlīnijas ārstniecības personām tiks izsniegtas individuāli.
  • Nāves cēloņu statistika ir viens no stūrakmeņiem ikvienā valstī, plānojot veselības aprūpes politiku, un nav nevienas valsts, kurā šī informācija netiktu apkopota. Medicīniskās apliecības par nāves cēloni ir galvenais datu avots nāves cēloņu statistikai, tāpēc ir īpaši svarīgi, lai visi medicīnas darbinieki, kuri ir iesaistīti nāves cēloņu apliecību izrakstīšanā izprastu pareizas, pilnīgas un kvalitatīvas informācijas sniegšanas nozīmīgumu, uzver SPKC direktore Inga Šmate.
  • Balstoties uz korektu nāves cēloņu statistiku, ir iespēja analizēt iedzīvotāju veselības stāvokli un, izvērtējot šos rādītājus speciālistiem, ir pamats plānot veselības aprūpes politiku nepieciešamajos virzienos, t.sk. profilaktiskos pasākumus sabiedrības veselības uzlabošanai.
  • SPKC statistikas dati apliecina, ka biežākie nāves cēloņi Latvijā ir asinsrites sistēmas slimības, tad ļaundabīgie audzēji un trešajā vietā – ārējie nāves cēloņi. Salīdzinot mirušo skaitu 2014. un 2015. gadā, laikā no janvāra līdz oktobrim (ieskaitot), mirušo skaits no asinsrites sistēmas slimībām ir pieaudzis (2014.gadā – 13192, 2015.gadā – 13433), savukārt, mirušo skaits no ļaundabīgiem audzējiem (2014.gadā – 4962, 2015.gadā – 4878) un ārējiem nāves cēloņiem (2014.gadā- 1540, 2015.gadā – 1409) – samazinājies.

* Publikācijā izmantota Itālijas Nacionālā statistikas institūta „Rokasgrāmata nāves cēloņu apstiprināšanai Eiropā”, kas izstrādāta līguma ar EUROSTAT (Eiropas Savienības Statistikas birojs) ietvaros

Informācijas avots: SPKC