<iframe src="//www.googletagmanager.com/ns.html?id=GTM-PJMLCP" <br>height="0" width="0" style="display:none;visibility:hidden"></iframe>

Diskutē par veselības aprūpes iespējamajiem finansēšanas modeļiem

Diskutē par veselības aprūpes iespējamajiem finansēšanas modeļiem

20.07.2016
  • Šodien, 20.jūlijā, veselības ministre Anda Čakša piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes sēdē, kuras laikā tika diskutēts par izstrādātajiem iespējamajiem veselības aprūpes finansēšanas modeļiem.
  • Veselības ministre informēja par ministrijas atbalstīto priekšlikumu samazināt darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes, vienlaikus ieviešot valsts obligātās apdrošināšanas veselības iemaksas. Šāds modelis balstās uz vienlīdzības principa saglabāšanu visiem valsts iedzīvotājiem un paredz papildus esošajam nozares budžetam veselībai novirzīt vēl 1% no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tas nozīmētu, ka neatkarīgi no personas ienākuma līmeņa, veselības stāvokļa vai vecuma, pacientam tiktu nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, un tās netiktu tieši sasaistītas ar katra indivīda veiktās samaksas apjomu vai apdrošināšanu. Ieviešot konkrēto modeli, tiktu nodrošināta iedzīvotāju finansiālā aizsardzība, saglabājot vienoto pakalpojumu apmaksas daļu un pasūtītāju – Nacionālo veselības dienestu. Šāds modelis atbilst arī Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām. 
  • Anda Čakša uzsvēra, ka galvenais uzdevums līdz ar veselības aprūpes sistēmas reformu ir panākt iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto dzīves gadu pagarināšanos, novēršamas mirstības samazināšanos un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanos. Panākt to ir iespējams skaidri nodefinējot no valsts budžeta apmaksājamā veselības aprūpes pakalpojumu standartu, kvalitātes prasības un nodrošinot uzraudzību šo kritēriju izpildei, pie kā jau ir uzsākts darbs kopīgi ar nozares profesionālajām organizācijām.
  • Tikšanās laikā LTRK padomes locekļi pauda bažas saistībā ar pieaugošo darbnespējas lapu apjoma palielināšanos, kas ir apgrūtinājums uzņēmējdarbībā un arī valsts sociālajā budžetā, tādēļ aicināja Veselības ministriju sadarbībā ar Labklājības ministriju analizēt šo apstākļu cēloņus un iespējamos risinājumus.
  • Tāpat tika pārrunāti jautājumi par ārstniecības personu apmācību, cilvēkresursu nodrošinājumu reģionos, apmaksas tarifiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī e-veselības sistēmas ieviešanas gaitu.

Informācijas avots: Veselības ministrija