<iframe src="//www.googletagmanager.com/ns.html?id=GTM-PJMLCP" <br>height="0" width="0" style="display:none;visibility:hidden"></iframe>

Par veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīkla izvērtējumu

Par veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīkla izvērtējumu

03.11.2016
  • Šobrīd tiek turpināts darbs pie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīkla izvērtējuma un nav pieņemti lēmumi par kādas ārstniecības iestādes turpmāko darbību. Darbs ir tikai sākuma posmā, jo ir uzsākta apjomīga slimnīcu datu analīze, kas turpināsies līdz pat nākamā gada vidum, savukārt izmaiņas būtu iespējamas ne ātrāk kā 2019. gadā.
  • Jau ziņots, ka Veselības ministrijas (VM) mērķis ir precīzi nodefinēt, kāds pakalpojumu klāsts katrā no ārstniecības iestāžu līmeņiem no valsts puses tiks apmaksāts un kāds pakalpojumu klāsts attiecīga līmeņa iestādei ir jānodrošina.
  • VM sadarbībā ar ārstniecības personu profesionālajām organizācijām plānojusi nodefinēt veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes standartus, lai novērstu situāciju, kad viena veida izmeklējumi vai ārstnieciskas manipulācijas pie dažādiem pakalpojuma sniedzējiem var atšķirties. Tas ļautu ne tikai pacientiem būt pārliecinātiem, ka nepieciešamības gadījumā saņems atbilstošu un kvalitatīvu veselības aprūpi, bet ļaus arī labāk risināt jautājumus ar veselības aprūpes pakalpojumu teritoriālo plānošanu un pacientu plūsmu plānveidīgu organizēšanu.
  • Pasaules pieredze liecina, ka ārstniecības jomā īpaša loma ir pakalpojuma drošībai, jo tas vistiešākajā veidā skar cilvēka veselību un dzīvību. Kvalitatīvs un drošs pakalpojums sevī ietver gan ārstniecības personāla profesionālo kvalifikāciju un pieredzi, gan iestādes tehnisko aprīkojumu u.c. nosacījumus. Vienlaikus, plānojot pakalpojumu sniegšanu, jāņem vērā ir arī ekonomiskā pamatotība, tajā skaitā pakalpojuma izmaksas. Izmaksu ziņā dārgi, resursu ietilpīgi pakalpojumi (gan cilvēkresursu, gan tehnoloģiju ziņā) ir efektīvi tikai tad, ja tos koncentrē vienuviet centros, kuros šie pakalpojumi tiek sniegti lielākā apjomā un tos veic pieredzējuši speciālisti ar atbilstošām tehnoloģijām.
  • „Domājot ilgtermiņā – 5, 10 un vairāk gadu griezumā, neizbēgami ārstniecības iestāžu tīklā būs izmaiņas. Būs ārstniecības iestādes, kurām nāksies mainīties un būs jāatīsta tas virziens, pēc kura ir nepieciešamība, raugoties ģeogrāfiskajā izvietojumā. Mēs nevarēsim turpināt piešķirt finansējumu, balstoties uz vēsturisku ieradumu, neskatoties uz to, vai iestādē ir nepieciešamie resursi pakalpojuma sniegšanai,” skaidro veselības ministre Anda Čakša.
  • Reformu ietvaros ir  jāpārskata pakalpojumu izvietojums Latvijā, balstoties uz reālo nepieciešamību, iedzīvotāju blīvumu, speciālistu faktisko esamību un atbilstību kvalitātes kritērijiem.
  • Arī  starptautiskie eksperti ir apstiprinājuši Nacionālā veselības dienesta un Veselības ministrijas  statistikas datos redzamo – slimnīcu tīkls Latvijā šobrīd ir salīdzinoši blīvs, kas, ierobežota finansējuma apstākļos, vēl vairāk apgrūtina efektīvu līdzekļu izlietojumu.

Anda Čakša:

  • ”Pārmaiņas būs, par to šaubīties nevajadzētu nevienam, tāpat kā es nešaubos, ka jebkuras izmaiņas vienmēr saskaries ar pretestību. Ar to ir jārēķinās. Taču es aicināšu visus pie sarunu galda un tikai kopā, objektīvi izvērtējot datus, mēs pieņemsim lēmumu.”

Informācijas avots: Veselības ministrija