<iframe src="//www.googletagmanager.com/ns.html?id=GTM-PJMLCP" <br>height="0" width="0" style="display:none;visibility:hidden"></iframe>

Antibiotiku lietošana un mikrobu rezistence

Antibiotiku lietošana un mikrobu rezistence

22.11.2016

Kas ir antibiotikas?

  • Antibiotikas, kas tiek dēvētas arī par antibakteriāliem līdzekļiem, ir medikamenti, kas nonāvē baktērijas vai nomāc to augšanu, tādā veidā ārstējot infekcijas slimības cilvēkiem, dzīvniekiem un dažreiz arī augiem.
  • Antibiotikas ir līdzekļi pret bakteriālām infekcijām (tādām kā pneimokoku pneimonija vai stafilokoku infekcija) nevis vīrusu infekcijām. Medikamenti, kas tiek lietoti, lai ārstētu vīrusu infekcijas (piemēram, gripu, HIV un herpes infekcijas) tiek saukti par pretvīrusu jeb antivirāliem līdzekļiem.
  • Tomēr ne visas antibiotikas ir iedarbīgas pret visām baktērijām. Ir vairāk nekā 15 dažādas antibiotiku grupas, kas atšķiras pēc to ķīmiskās struktūras un iedarbības pret baktērijām. Antibiotikas var būt iedarbīgas pret vienu vai vairākiem baktēriju veidiem.

Kas ir mikrobu rezistence?

  • Baktērijas ir rezistentas jeb nejūtīgas pret antibiotikām, ja specifiskās antibiotikas ir zaudējušas spēju nonāvēt baktērijas vai apturēt to augšanu. Dažām baktērijām ir dabīga rezistence pret atsevišķām antibiotikām (iedzimta rezistence). Problēma ir daudz nopietnāka, ja parasti pret antibiotikām jutīgas baktērijas, ģenētisku pārmaiņu dēļ kļūst rezistentas (iegūtā rezistence). Šādās situācijās rezistentās baktērijas izdzīvo antibiotiku lietošanas laikā un turpina vairoties, paildzinot slimību vai pat izraisot nāvi. Mikroorganismus, kuri ir nejūtīgi pret vairākām antibiotiku grupām, dēvē par multirezistentiem mikroorganismiem. Šādu baktēriju izraisītām infekcijām var būt nepieciešama īpaša ārstēšana, kā arī citas un daudz dārgākas antibiotikas, iespējams, ar daudz nopietnākām blakusparādībām. Arvien biežāk novērojama situācija, kad ir pieejama tikai vienai vai pat neviena antibiotika.

Mikrobu rezistences cēloņi

Kas ir būtiskākais mikrobu rezistences cēlonis?

  • Mikrobu rezistence rodas, notiekot mutācijām baktērijas gēnos. Taču pārmērīga un neatbilstoša antibiotiku lietošana paātrina pret antibiotikām rezistentu baktēriju rašanos un izplatīšanos.
  • Sākot lietot antibiotikas, jutīgās baktērijas (tādas, kas nav rezistentas) tiek nonāvētas, bet rezistentās var turpināt augt un vairoties. Šīs rezistentās baktērijas var tikt pārnestas no viena cilvēka otram un izraisīt infekcijas arī cilvēkiem, kuri antibiotikas nav lietojuši.

Kas ir “neatbilstoša” antibiotiku lietošana?

  • Ja Jūs lietojat antibiotikas nepareiza iemesla dēļ – piemēram, visbiežāk saaukstēšanos un gripai līdzīgas saslimšanas izraisa vīrusi, un pret tiem antibiotikas NAV iedarbīgas. Šādos gadījumos Jūsu veselība, dzerot antibiotikas, neuzlabosies: antibiotikas nemazina drudzi vai tādus simptomus kā šķaudīšana.
  • Ja Jūs antibiotikas lietojat nepareizi – saīsinot to lietošanas laiku, samazinot devu, nelietojot tās pareizā biežumā (iedzerot zāles vienu reizi dienā, nevis divas vai trīs, kā tas ir norādīts), Jūsu organismā nebūs pietiekams zāļu daudzums, baktērija izdzīvos un kļūs rezistenta.

Tādēļ vienmēr ievērojiet ārsta norādījumus par to, kad un kā lietot antibiotikas.

Kādas slimības izraisa rezistentās baktērijas?

  • Multirezistentas baktērijas var izraisīt dažādu veidu infekcijas: urīnceļu infekcijas, plaušu karsoņus (pneimonijas), ādas un zemādas infekcijas, caureju, asins straumes infekcijas (sepse). Infekcijas lokalizācija ir atkarīga no baktērijas un pacienta veselības stāvokļa.
  • Slimnīcās pacientiem ir risks, ka pamatsaslimšanai (hospitalizācijas iemeslam) pievienojas multirezistenta mikroorganisma izsaukta infekcija, tostarp asinsrites infekcijas (sepsis) un ķirurģisko brūču infekcijas. Tās dēvē par ar veselības aprūpi saistītām infekcijām.

Kā būtiskākie infekcijas izraisošie multirezistentie mikroorganismi jāmin:

  • Multirezistentu Enterobacteriaceae dzimtas baktēriju izraisītas infekcijas;
  • MRSA izraisītas infekcijas (Staphylococcus aureus, kas ir rezistents pret meticilīnu – antibiotiku, pret kuru parasti Staphylococcus aureus ir jutīgs);
  • Pret vankomicīnu rezistentu enterokoku (VRE) izsauktas infekcijas;
  • Pret karbapenēmiem rezistentu Acinetobacter baumannii izsauktas infekcijas.

Kādēļ mikrobu rezistence ir problēma?

  • Rezistentu baktēriju dēļ infekciju ārstēšana ir sarežģīta: parasti lietotās antibiotikas vairs nav iedarbīgas, un ārstiem ir jāizvēlas citas antibiotikas. Tādēļ pacients pareizu terapiju var saņemt novēloti, un tas var izraisīt komplikācijas un smagas sekas, tostarp arī nāvi. Turklāt pacientam var būt nepieciešama īpaša ārstēšana, kā arī alternatīvas un daudz dārgākas antibiotikas, iespējams, ar daudz nopietnākām blakusparādībām.

Cik nopietna ir šī problēma?

  • Parādoties jauniem baktēriju celmiem, kas ir rezistenti vienlaicīgi pret vairākām antibiotikām (multirezistentas baktērijas), situācija pasliktinās. Šādas baktērijas kļūst rezistentas pret visām esošajām antibiotikām, un situācija kļūst līdzīga “pirmsantibiotiku laikmetam” Veicot tādas medicīniskas manipulācijas kā orgānu transplantācija, vēža ķīmijterapija, reanimācija infekcijas risks pārsniedz ieguvumu.

Vai problēma laika gaitā ir palielinājusies?

  • Pirms antibiotiku atklāšanas ar bakteriālām slimībām, piemēram, pneimoniju (plaušu karsoni) vai pēcoperāciju infekcijām, mira tūkstošiem cilvēku. Tomēr arī kopš antibiotiku atklāšanas un lietošanas arvien vairāk un vairāk baktēriju, kas iepriekš bija jutīgas, ir kļuvušas rezistentas. Tā kā pēdējo gadu laikā rezistence palielinās un jaunu antibiotiku radīšana ir praktiski apstājusies, mikrobu rezistences problēma šobrīd ir liels drauds sabiedrības veselībai.

Ko var darīt, lai atrisinātu problēmu?

  • Antibiotiku efektivitātes saglabāšana ir ne tikai mediķu, bet arī katra cilvēka pienākums. Atbildīga antibiotiku lietošana var palīdzēt apturēt rezistento baktēriju attīstību un saglabāt antibiotiku efektivitāti nākamajām paaudzēm. Tādēļ ir svarīgi zināt, kad antibiotikas ir jālieto un ka tās lietot atbildīgi un pareizi. Veiksmīgas skaidrojošās kampaņas sabiedrībā, kas jau ir īstenotas dažās valstīs, ir samazinājušas antibiotiku patēriņu.

Ikvienam ir būtiska loma, samazinot mikrobu rezistenci!

Pacienti:

  • ievērojiet ārsta norādījumus, lietojot antibiotikas;
  • ja iespējams, izvairieties no inficēšanās un saslimšanas – vakcinējieties;
  • regulāri mazgājiet savas un bērnu rokas – pēc šķaudīšanas vai klepošanas, pirms pieskaršanās citiem cilvēkiem vai priekšmetiem;
  • vienmēr lietojiet receptē norādītās antibiotikas, nevis iepriekš lietoto antibiotiku “pārpalikumus” vai tās, kas iegūtas bez receptes;
  • vaicājiet farmaceitam, kā atbrīvoties no pāri palikušajiem medikamentiem.

Ārsti un citi veselības aprūpes darbinieki, piemēram, farmaceiti un medicīnas māsas:

  • izrakstiet antibiotikas tikai vajadzības gadījumā saskaņā ar uz pierādījumiem balstītām vadlīnijām;
  • ja iespējams, izrakstiet infekcijai specifisku antibiotiku, nevis “plaša spektra”;
  • izskaidrojiet pacientiem, kā atvieglot saaukstēšanās un gripas simptomus, nelietojot antibiotikas;
  • pastāstiet pacientam, kādēļ ir svarīgi ievērot norādījumus, ja ārsts ir izrakstījis antibiotikas.

Mikrobu rezistence Eiropā

Vai Eiropā mikrobu rezistence ir problēma?

  • Uzraudzības dati liecina, ka mikrobu rezistence ir pieaugoša sabiedrības veselības problēma Eiropas slimnīcās un sabiedrībā, kas kļūst arvien nopietnāka.
  • Lai risinātu minēto sabiedrības veselības problēmu, Eiropas Savienības Padome 2001. gadā publicēja ieteikumus, lūdzot valstis rīkoties, lai nodrošinātu piesardzīgu antibiotiku lietošanu (Padomes 2001. gada 15. novembra ieteikumi par piesardzīgu antibakteriālo līdzekļu izmantošanu cilvēkiem paredzētajās zālēs (2002/77/EK)). Pirms vairākiem gadiem dažās valstīs tika īstenotas valsts mēroga programmas, tostarp sabiedrības informēšanas kampaņas, un tika novērota gan antibiotiku patēriņa, gan to rezistences samazināšanās.
  • Arī citi ES dokumenti akcentē mikrobu rezistences un antibiotiku lietošanas problēmu. Piemēram, Eiropas Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei: Rīcības plāns pret pieaugošajiem draudiem, ko rada mikrobu rezistence (2011.gada 15.novembris). Padomes ieteikums 2009/C 151/01 (2009. gada 9. jūnijs) par pacientu drošību, tostarp par veselības aprūpē iegūtu infekciju profilaksi un kontroli

Kādēļ dažas valstis tas skar vairāk nekā citas?

  • Atšķirīgiem rezistences rādītājiem ir vairāki iemesli, tostarp antibiotiku lietošana, pamatslimības, slimnīcu sniegtās aprūpes kvalitāte, imunizācijas rādītāji un sociālie faktori. Ne vienmēr var noteikt rezistento infekciju proporcionālo attiecību, ko izraisījis viens atsevišķs faktors. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra Eiropas Antimikrobās rezistences uzraudzības tīkla EARS- Net dati liecina, ka pastāv tendences – zemi rezistences rādītāji Skandināvijas valstīs un Nīderlandē, augsti rādītāji Eiropas dienvidu daļā. Valstīs ar zemākiem rezistences rādītājiem antibiotikas lieto mazāk, turpretim valstīs ar lielākiem antibiotiku rezistences rādītājiem tās lieto vairāk.

Kāda ir rezistences situācija citos pasaules reģionos?

  • Neatbilstoša antibiotiku lietošana ir problēma visā pasaulē. Pasaules Veselības organizācija (PVO) 2014. gadā pirmo reizi publicējusi uzraudzības ziņojumu par situāciju pasaulē. Lai gan dati dažādās pasaules daļās ir grūti salīdzināmi, iezīmējas vairākas būtiskas problēmas. Pirmkārt, K.pneumoniae rezistence pret karbapenēmiem, E.coli rezistence pret fluorohinoloniem, gonorejas izraisītāja rezistence pret trešās paaudzes cefalosporīniem. Ziņojumā norādīts, ka rezistentas baktērijas veicina arī pieaugošu mirstību. Piemēram, pacientam ar MRSA ir par 64% lielāks mirstības risks nekā pacientam ar jutīga S.aureus izraisītu infekciju. Rezistence rada arī lielas papildus izmaksas veselības aprūpes sistēmām.
  • Lai veicinātu mērķtiecīgāku rīcību antimikrobās rezistences ierobežošanā, 2015. gadā maijā apstiprināts Pasaules Veselības organizācijas rīcības plāns, kas nosaka pienākumus dalībvalstīm īstenot mērķtiecīgus pasākumus, lai uzlabotu situāciju.

Informācijas avots: Slimību profilakses un kontroles centrs