<iframe src="//www.googletagmanager.com/ns.html?id=GTM-PJMLCP" <br>height="0" width="0" style="display:none;visibility:hidden"></iframe>

Izskata ziņojumu par e-veselības ieviešanas gaitu

Izskata ziņojumu par e-veselības ieviešanas gaitu

02.12.2016
  • 29.novembrī Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Veselības ministrijas Informatīvais ziņojums par elektronisko darbnespējas lapu (e-DNL) un recepšu (e-recepte) ieviešanas īstenošanas rezultātiem, rosinot e-DNL  un e-recepšu, uz kurām izraksta zāles, kuru iegādes izdevumus pacientam daļēji vai pilnībā kompensē no valsts budžeta līdzekļiem, obligātu izrakstīšanu sākt ar 2017.gada 1.septembri. 
  • Ņemot vērā elektronisko darbnespējas lapu un elektronisko recepšu ieviešanas rezultātus uz 2016.gada 1.novembri, kā arī saņemto lūgumu no ārstniecības personu profesionālajām organizācijām noteikt brīvprātīgas testēšanas periodu vismaz pusgada garumā, lai dotu pietiekošu laiku e-sistēmas iepazīšanai un izmēģināšanai, ministrija rosina veikt grozījumus normatīvajos aktos*, pagarinot laika periodu, kad ārstniecības personas var brīvprātīgi strādāt ar e-veselības sistēmu. Tas novērstu risku, ka pacienti varētu saskarties ar problēmām veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā saistībā ar e-veselības sistēmas darbu. 
  • Informatīvais ziņojums izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 1.decembra sēdes protokollēmumam, sniedzot informāciju par izstrādātajām e-veselības funkcionalitātēm, īstenotajām apmācībām par darbu veselības informācijas sistēmas vidē, plānotajām informatīvajām kampaņām, noslēgtajiem līgumiem ar ārstniecības iestādēm, ārstniecības personām un farmaceitiem un informāciju par  pacientu datu drošību e-vidē. Šobrīd par e-veselības sistēmas lietošanu ir noslēgti 733 līgumi, tajā skaitā 128 līgumi ar ģimenes ārstu praksēm. 
  • Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka e-veselības politikas ieviešanas pārvaldību un uzraudzību būtiski ietekmēja ekonomiskā krīze, kad kapacitāte projekta un e-veselības politikas ieviešanai kopumā tika būtiski samazināta un tika veiktas reorganizācijas veselības nozares pārvaldē, mainot par e-veselības ieviešanu atbildīgās pārvaldes iestādes.
  • Pēc e-veselības produkcijas vides atvēršanas lietotājiem 2016.gada septembrī Nacionālais veselības dienests (NVD) aicināja ārstniecības iestādes un aptiekas slēgt līgumu ar NVD par veselības informācijas sistēmas izmantošanu un uzsākt elektronisko darbnespējas lapu un elektronisko recepšu izrakstīšanu lietošanas vidē. Lai palīdzētu ārstniecības personām un farmaceitiem apgūt datu apstrādes iemaņas e-veselības portālā, NVD 2015.gada decembrī uzsāka mācības par e-veselību, e-veselības portāla lietošanu un datu drošību. Līdz 2016.gada 1.septembrim mācībās bija piedalījusies 3361 persona, bet līdz gada beigām mācības plānots nodrošināt vēl aptuveni 840 personām. Aktuālā informācija par veselības informācijas sistēmu, tostarp līgumu slēgšanu par sistēmas lietošanu, ir pieejama NVD tīmekļa vietnēs, e-veselības portālā, tāpat informācija par e-veselības sistēmas jautājumiem tika sniegta gan rakstveidā, gan sanāksmēs un semināros, gan ar mediju starpniecību.
  • Piekļuve e-veselības sistēmas slēgtajai daļai (veselības aprūpes speciālista, iedzīvotāja un farmaceita darba vieta e-vidē) tiek nodrošināta kopš 2016.gada 12.septembra, kad veselības informācijas sistēmas produkcijas vidē pieejama ar e-DNL un e-recepšu izrakstīšanu saistīta funkcionalitāte. E-vides izmantošanai ir vairākas priekšrocības, piemēram, e-DNL izrakstīšanā – ātra informācijas apmaiņa starp ārstniecības iestādēm, valsts institūcijām (Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra) un uzņēmumiem, kas paredz, ka darbnespējas lapas vairs nebūs papīra formātā jānes darba devējam, jo informācija par darbnespējas periodu automātiski parādīsies VID un būs pieejama pacienta darba devējam VID EDS sistēmā. 
  • Informatīvajā ziņojumā ir sniegta informācija arī par pacientu datu drošības nodrošināšanu e-veselības sistēmā, norādot, ka NVD pirms veselības informācijas sistēmas funkcionalitātes izvietošanas produkcijas vidē veic funkcionalitātes drošības auditu, un funkcionalitāte tiek izvietota produkcijas vidē tikai pēc tam, kad drošības audita rezultāti apliecina tās drošību. E-veselības sistēmā noteiktas arī pacientu tiesības, lai pacienti varētu nodrošināt kontroli pār saviem datiem e-veselības portālā, tostarp, tiesības aizliegt piekļuvi e-veselības portālā esošajiem medicīniskajiem dokumentiem visām ārstniecības iestādēm; tiesības piekļūt datiem, kuros atspoguļots, kādas darbības e-veselības sistēmā ir veiktas ar pacienta datiem u.c.

*Ministru kabineta 2005. gada 8. marta noteikumi Nr. 175 „Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas noteikumi”; Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumi Nr.134 „Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu” un Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumi Nr. 152 „Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība”

Informācijas avots: Veselības ministrija