<iframe src="//www.googletagmanager.com/ns.html?id=GTM-PJMLCP" <br>height="0" width="0" style="display:none;visibility:hidden"></iframe>

Izstrādāts ziņojums par augstas intensitātes stacionāro ārstniecības iestāžu kartējumu un attīstību

Izstrādāts ziņojums par augstas intensitātes stacionāro ārstniecības iestāžu kartējumu un attīstību

26.12.2016
  • Pamatojoties uz Pasaules Bankas (PB) pētījuma ziņojumiem par Latvijas veselības sistēmu, Veselības ministrija izstrādājusi informatīvo ziņojumu par augstas intensitātes stacionāro ārstniecības iestāžu* kartējumu un attīstību.
  • Ziņojums ietver esošās situācijas analīzi attiecībā uz demogrāfiskām tendencēm, saslimstību un veselības aprūpes sistēmu, kā arī paredz risinājumus veselības aprūpes sistēmas attīstībai, tai skaitā augstas intensitātes stacionāro ārstniecības iestāžu kartējumu un plānotās investīcijas turpmākajai attīstībai. PB pētījuma secinājumi norāda, ka demogrāfiskās izmaiņas un pacientu plūsma neietekmēs esošo augstās intensitātes stacionāro ārstniecības iestāžu tīklu tādā mērā, lai kādai no ārstniecības iestādēm būtu jāpazemina intensitātes līmenis. Tādēļ, lai nodrošinātu savlaicīgu pieejamību augsta līmeņa veselības aprūpes pakalpojumiem, būtu nepieciešams nekavējoties veikt investīcijas terciārā un reģionālā līmeņa slimnīcās, kā arī monoprofila iestādēs, kas nodrošina rehabilitācijas, dzemdību palīdzības un traumatoloģijas pakalpojumu sniegšanu.
  • Balstoties uz iedzīvotāju skaita un vecuma struktūras prognozēm, sagaidāms, ka vajadzība pēc sirds un asinsvadu slimību aprūpes pieaugs par 20% tuvāko desmit gadu laikā. Tāpat būs vērojams mērens ļaundabīgo audzēju saslimstības pieaugums, ņemot vērā gan agrīnās vēža stadijās atklāto saslimšanu, gan dzīvildzes palielināšanos pacientiem. Paredzēts arī dzimstības palielinājums aptuveni par 20%. 
  • Plānojot stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, slimnīcas tiek iedalītas 4 līmeņos, nosakot cilvēkresursus un medicīnas ierīces, kas ir nepieciešami darbības nodrošināšanai.  I līmeņa slimnīcā tiktu nodrošināta plānveida pacientu uzņemšana un hronisku pacientu aprūpe. Pacientus uz slimnīcu nosūtītu ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu. Slimnīcā būtu iespējams nodrošināt pacientam nepieciešamos diagnostiskos izmeklējumus, kā arī būtu pieejami speciālisti akūtu veselības problēmu gadījumā.
  • II līmeņa slimnīca iedzīvotājiem nodrošinātu diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību. Slimnīca nodrošinātu diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumus plānveida un akūtajiem pacientiem, nepieciešamības gadījumos nodrošinot pasākumus pacienta veselības stāvokļa stabilizēšanai, lai būtu iespēja pārvest pacientu uz augstāka līmeņa slimnīcu. Slimnīcā 24 stundas diennaktī palīdzību nodrošinātu 5 speciālisti – ķirurgs, anesteziologs/reanimatologs, ginekologs, pediatrs, internists -, tāpat būtu pieejami funkcionālās un vizuālās diagnostikas, kā arī laboratoriskie pakalpojumi.
  • III līmeņa slimnīca iedzīvotājiem nodrošinātu diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību. Slimnīca nodrošinātu diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumus plānveida un akūtajiem pacientiem, nepieciešamības gadījumos nodrošinātu pasākumus pacienta veselības stāvokļa stabilizēšanai, lai būtu iespēja pārvest pacientu uz augstāka līmeņa slimnīcu. Tāpat slimnīca nodrošinātu insulta vienības darbību. III slimnīcā 24 stundas diennaktī palīdzību nodrošinātu vismaz 8 speciālisti: internists, ķirurgs, anesteziologs/reanimatologs, ginekologs, pediatrs, internists, traumatologs, neirologs (ja iestādes specializējusies kardioloģijā un onkoloģijā, tad speciālistu skaits – 9-10). Ja slimnīcā nodrošina dzemdībpalīdzību vairāk kā 1000 dzemdībās gadā, tad obligāti jābūt nodrošinātam neonatologam. Tāpat būtu pieejami funkcionālās un vizuālās diagnostikas, kā arī laboratoriskie pakalpojumi. 
  • IV līmeņa slimnīca diennakti nodrošinātu pacientiem neatliekamos, sekundāros un terciāros veselības aprūpes pakalpojumus. Slimnīca 24 stundas diennaktī iedzīvotājiem nodrošinātu 10 (8+2 atkarībā no specializācijas profiliem) speciālisti – internists, ķirurgs, anesteziologs/reanimatologs, ginekologs, traumatologs, neirologs, kardiologs, neiroķirurgs, un citi speciālisti NMP sniegšanai atkarībā no universitātes slimnīcas specializācijas profiliem. Tāpat būtu pieejami funkcionālās un vizuālās diagnostikas, kā arī laboratoriskie pakalpojumi. Iestāde arī nodrošinātu diploma un pēcdiploma apmācību medicīnas izglītībā un rezidentūras programmas īstenošanā, kā arī veiktu zinātnisko un pētniecisko darbu ārstniecības jomā, viecinot jaunu ārstniecības metožu un medicīnas tehnoloģiju ieviešanu.
  • Paredzēts, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) slēgs līgumus ar ārstniecības iestādēm par stacionāro pakalpojumu sniegšanu, nosākot obligāto profilu minimālo skaitu atbilstoši ārstniecības iestādes līmenim. Gadījumā, ja slimnīca nevar nodrošināt kādu no obligāto profilu minimālā skaita, tad NVD ar attiecīgo ārstniecības iestādi slēdz līgumu atbilstoši līmenim, kuru obligāto profilu minimālo skaitu ārstniecības iestāde var nodrošināt. Gadījumā, ja ārstniecības iestāde būs piesaistījusi investīcijas finansējumu profila attīstībai un pēc-uzraudzības periodā pārtrauks pakalpojumu sniegšanu attiecīgajā profilā, tad proporcionāli profila darbības laikam pēc-uzraudzības periodā būs jāatmaksā veiktās investīcijas.
  • Veicot aprēķinus par nepieciešamajām investīciju vajadzībām un iespējām augstas intensitātes stacionāro ārstniecības iestādēs, secināts, ka Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai no pieejamajiem Eiropas struktūrfondu finansējuma infrastruktūras attīstībai būtu piešķirams 91 miljons eiro, pārējām universitātes slimnīcām līdz 25 miljoniem eiro, IV līmeņa monoprofila slimnīcām – līdz 2,5 miljoniem eiro, savukārt III līmeņa slimnīcām – līdz 15 miljoniem eiro.
  • Ziņojumā arī uzsvērts, ka, lai turpmāk nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu reģionu līmenī atbilstoši plānotajai veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai, nepieciešams rast jaunus, inovatīvus risinājumus veselības aprūpes personāla piesaistei reģioniem (tai skaitā finansiālā motivācija), attīstot sadarbību ar citu nozaru ministrijām, pašvaldībām, darba devējiem un izglītības iestādēm u.c.

*Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālās slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas Dzemdību nams, Nacionālais rehabilitācijas centrs „Vaivari”.

Informācijas avots: Veselības ministrija