<iframe src="//www.googletagmanager.com/ns.html?id=GTM-PJMLCP" <br>height="0" width="0" style="display:none;visibility:hidden"></iframe>

Reformu īstenošanai onkoloģijas jomā novirzīs 12,3 miljonus eiro

Reformu īstenošanai onkoloģijas jomā novirzīs 12,3 miljonus eiro

26.12.2016
  • 20.decembrī Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Veselības ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums „Par veselības reformas pasākumu īstenošanu 2017.gadā” un atbalstītas ziņojumā minētās reformas onkoloģijas jomā, kuru īstenošanai paredzēts novirzīt 12,3 miljonus eiro. 
  • Šobrīd liela daļa Latvijas iedzīvotāju nespēj pilnībā apmierināt savas veselības aprūpes vajadzības, jo veselības aprūpei ir piešķirts nepietiekams valsts finansējums, ir strukturāli trūkumi un lieli pacientu tiešie maksājumi. Līdz ar to veselības aprūpes pieejamība gan finansiālu iemeslu, gan speciālistu trūkuma dēļ ir zema. Ziņojumā uzsvērts, ka Latvijā ik gadu priekšlaicīgas mirstības dēļ tiek zaudēti ievērojami cilvēkresursi, kas atstāj ietekmi uz tautsaimniecību. 
  • Ziņojumā identificētas galvenās problēmas veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai: garas gaidīšanas rindas ambulatoro un plānveida stacionāro pakalpojumu saņemšanai; nepietiekams publiskā finansējuma īpatsvars veselības aprūpes sistēmai; nav nodrošināta integrēta, nepārtraukta un pēctecīga pacientu veselības aprūpe u.c.

Lai sāktu risināt iepriekšminētās problēmas, Veselības ministrija ir plānojusi 2017.gadā Eiropas Komisijas pieļautā budžeta deficīta ietvaros papildus pieejamo finansējumu 34 ,3 milj.eiro apmērā piešķirt šādiem veselības aprūpes pasākumiem: 

  1. Rindu mazināšanai pie speciālistiem, uz diagnostiskiem izmeklējumiem, dienas stacionārā un ambulatorajā rehabilitācijā – 16,6 milj.eiro;
  2. Onkoloģisko saslimšanu diagnostikas un ārstēšanas pieejamības uzlabošanai – 12,3 milj.eiro;
  3. Valsts apmaksāto medikamentu nodrošinājumam saistībā ar pacientu skaita pieaugumu – 5,5 milj.eiro.
  • Attiecībā uz onkoloģiskajām saslimšanām, ziņojumā norādīts, ka onkoloģiskās saslimšanas 2015.gadā veidoja 21,3% no visiem nāves gadījumiem Latvijā, pie tam 36,8% ļaundabīgo audzēju 2015.gadā pacientiem tika atklāti novēloti. Būtiski, ka diagnosticējot ļaundabīgu audzēju vēlīnā stadijā, izveseļošanās un izdzīvošanas izredzes ir daudz zemākas, turklāt šādā gadījumā ir nepieciešama komplicētāka terapija, kas paredz lielāku finansiālo līdzekļu ieguldījumu.
  • Tāpēc ar 2016.gada 1.oktobri ir uzsākts reformas pilotprojekts, nodrošinot onkoloģisko slimību ātrāku primāro diagnostiku. Turpinot attiecīgo reformu sekundārajā līmenī, Veselības ministrija ir izstrādājusi ļaundabīgo audzēju sekundāros diagnostikas algoritmus noteiktām lokalizācijām, kas nosaka kārtību, kādā ārstniecības iestāde pacientam, kam veikta ļaundabīgo audzēju primārā diagnostika, nodrošina konsultāciju pie ārsta speciālista un tālākus sekundāros izmeklējumus, lai savlaicīgi uzsāktu ārstēšanu. Attiecīgajās ārstniecības iestādēs ir izveidoti tālruņu numuri, uz kuriem piezvanot, ģimenes ārsti (vai ģimenes ārsta prakses māsa) var pieteikt pacientus speciālista konsultācijas saņemšanai prioritāri aizdomu gadījumā par onkoloģiskām saslimšanām.
  • „Laikus uzsākta ārstēšana un pilnveidotās veselības tehnoloģijas uzlabos onkoloģisku slimību ārstēšanas rezultātus. Šie pieņēmumi ļauj prognozēt iespēju, ka aktīvas multidisciplināras pieejas rezultātā iespējams sasniegt, ka onkoloģiskās saslimšanas tiks diagnosticētas un ārstētas laicīgāk un aptvers lielāku populāciju. Jau pēc pirmā darbības mēneša ir redzams – jaunā sistēma ir glābusi nevienu vien dzīvību, jo redzam datus, kas apliecina – šādi ir izdevies diagnosticēt saslimšanu ar ļaundabīgu audzēju jau agrīnā stadijā un ļoti laicīgi uzsākt ārstēšanu,” norāda veselības ministre Anda Čakša.  
  • Vienlaikus, savlaicīgi atklājot vēzi agrīnās stadijās, prognozējams arī onkoloģisko pacientu skaita pieaugums stacionārā, līdz ar to palielināsies stacionārā nodrošinātās onkoloģisko pacientu ārstēšanas izmaksas, kā arī būs nepieciešams nodrošināt papildus kompensējamos medikamentus onkoloģisko slimnieku pieaugumam, kam būs nepieciešams papildus finansējums. 
  • Lai uzlabotu diagnostisko izmeklējumu kvalitāti vēža atklāšanai agrīnās stadijās, tālākai onkoloģiskās aprūpes reformai ir jāparedz papildu finanšu līdzekļi onkoloģisko slimību agrīnai diagnostikai. Paredzams, ka, nodrošinot papildus finansējumu konkrētajai jomai, tiktu nodrošināti: 22 tūkstoši diagnostiskie izmeklējumi atbilstoši reformas ietvarā izstrādātajiem algoritmiem primārajā un ambulatorajā veselības aprūpē ar ģimenes ārstu nosūtījumiem, papildus 11 tūkst. speciālistu konsultācijas, 14,7 tūkst. diagnostiskie izmeklējumi sekundārajā ambulatorajā veselības aprūpē atbilstoši reformas ietvarā izstrādātajiem algoritmiem sekundārajā ambulatorajā aprūpē, papildus 3306 onkoloģisko pacientu ārstēšana ambulatori, papildus 3445 onkoloģisko pacientu ārstēšana stacionārā un papildus 4494 no jauna atklātajiem onkoloģiskajiem pacientiem tiktu nodrošināti valsts kompensējamie medikamenti ambulatorajai ārstēšanai.
  • Paredzams, ka, īstenojot reformas un palielinot finansējumu veselības aprūpē, kā arī, uzlabojoties iedzīvotāju zināšanām par profilaksi un veselīgu dzīvesveidu, palielināsies dzīvildze un samazināsies priekšlaicīga mirstība.

Informācijas avots: Veselības ministrija