<iframe src="//www.googletagmanager.com/ns.html?id=GTM-PJMLCP" <br>height="0" width="0" style="display:none;visibility:hidden"></iframe>

Š.g. 17.novembrī spēkā stājas 14.11.2017. Ministru kabineta noteikumi Nr.671 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”

Š.g. 17.novembrī spēkā stājas 14.11.2017. Ministru kabineta noteikumi Nr.671 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”

17.11.2017

  • Veselības inspekcija (turpmāk – Inspekcija) informē, ka 2017. gada 17. novembrī stājas spēkā Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumi Nr. 671 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”. Līdz ar to spēku zaudē Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 235 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”. 
  • Noteikumi attiecas uz  dzeramā ūdens piegādātājiem un pārtikas uzņēmumiem, kuriem ir sava individuālā ūdensapgādes sistēma.
  • Jaunie noteikumi optimizē dzeramā ūdens monitoringa veikšanas kārtību, paredzot brīvprātīgu dzeramā ūdens riska novērtējumu. Dzeramā ūdens piegādātājiem un pārtikas uzņēmumiem būs iespēja novērtēt riskus visā ūdens piegādes ķēdē, sākot no ūdens ņemšanas vietas līdz patērētājam. Tādējādi tiks nodrošināta savlaicīga potenciālo risku apzināšana un dzeramā ūdens monitoringa piemērošana konkrētai situācijai, ar iespēju mainīt dzeramā ūdens paraugu ņemšanas biežumu un nosakāmo rādītāju sarakstu.
  • Tādā veidā monitorings tiek padarīs elastīgāks, jo paredz analizēt tikai tos rādītājus, kas raksturo konkrētās ūdensapgādes sistēmas ūdens kvalitāti, ņemot vērā faktorus, kas to var ietekmēt. Noteikumi paredz, ka nosacījumi par brīvprātīgu dzeramā ūdens riska novērtējumu stājas spēkā ar 2018. gada 1. septembri.     
  • Atbilstoši jaunajām Eiropas Savienībā noteiktajām prasībām, kārtējā monitoringa ietvaros papildus līdz šim noteiktajiem laboratoriski testētajiem rādītājiem ir jānosaka arī kopējais mikroorganismu koloniju skaits (KVV) pie 22 Celsija grādiem. Bez tam, ņemot vērā Latvijas pazemes ūdens dabiskās īpatnības, jaunie noteikumi paredz dažu rādītāju (amonija, dzelzs, mangāna, hlorīdu un sulfātu) pārcelšanu no auditmonitoringa uz ūdens piegādātāju kārtējo monitoringu, ja attiecīgās ūdensapgādes sistēmas piegādātā ūdens kvalitāti ietekmē šo savienojumu paaugstinātas koncentrācijas. Minētajiem rādītājiem tiek saglabāts auditmonitoringa paraugu ņemšanas biežums. Līdz ar to nepieciešamības gadījumā šie rādītāji ir jāiekļauj ūdens piegādātāju kārtējā monitoringa programmā, lai nodrošinātu pienācīgas kvalitātes ūdens piegādi iedzīvotājiem. To pārsniegšanas gadījumā ūdensapgādes sistēmās nepieciešams īstenot korektīvos pasākumus ūdens kvalitātes uzlabošanai. Minētā prasība neattiecas uz pārtikas uzņēmumiem, jo minētos rādītājus pārtikas uzņēmums jau testē auditmonitoringā.
  • Inspekcija vērš uzmanību, ka dzeramā ūdens kvalitātes un nekaitīguma normatīvo rādītāju vērtības un ūdensapgādes sistēmu higiēnas prasības netiek mainītas.

Ar jaunajiem noteikumiem tiek pārņemtas prasības, ko nosaka Komisijas 2015. gada 6. oktobra Direktīva (ES) 2015/1787, ar ko groza II un III pielikumu Padomes Direktīvā 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti.

Informācijas avots: Veselības inspekcija