Kas veido bērnam drošu bērnību? Žurnālā “Bērnam droša bērnība”

Kas veido bērnam drošu bērnību? Žurnālā “Bērnam droša bērnība”

27.04.2018

Viena žurnāla ietvaros pilnīgi visu par bērna drošību, sākot no dzimšanas līdz pilngadībai, uzrakstīt nav iespējams. Tomēr šī ir vērtīga pamata bāze, ko gadu gaitā vecākiem un speciālistiem papildināt – ne tikai par sava, bet arī par citu bērnu, kas mums apkārt, drošību. Žurnālu var lejupielādēt šeit!

Piemēram, daudzkārt ar speciālistiem esmu runājusi par to, vai un kā iesaistīties, ja uz ielas redz vecāku, kurš ir agresīvs pret savu bērnu – purina, sit. Vienprātības speciālistu vidū nav, jo pastāv iespēja – ja šo vecāku vienkārši salamāsi, tad pēc mirkļa, kad būsi prom, bērns cietīs vēl vairāk. No kāda speciālista esmu ielāgojusi ieteikumu – uzrunāt šādu vecāku, piedāvājot palīdzību. Uzrunāt bez pārmetumiem, nicinājuma, bet ar iecietību, līdzjūtību. Jo acīmredzot šim vecākam patiesi ir grūti.

Reiz, stumjot savu bērnu ratos, priekšā ejam ieraudzīju jauno māmiņu, kura dusmojās uz savu zīdaini, ik pa brīdim sapurināja ratus, mazuli pikti apsauca. Viņas dusmas auga augumā, šķiet, tāpēc, ka mazais īdēja, nevis gulēja pretēji mammas iecerētajam. Ratu purināšana pastiprinājās (ja purina vai izklaidējot met gaisā mazu bērnu, viņš var iegūt veselībai bīstamo kratītā bērna sindromu, un par to intervijā stāsta ārsts Pēteris Kļava, 4. lpp.). Es atceros šīs bezspēcības un noguruma raisītās dusmas no laikiem, kad auklēju pirmo bērnu. Tik nožēlojama sajūta. Tu ļoti, ļoti mīli savu bērnu, taču negulētās naktis, neprasme lūgt palīdzību un pārgurums uzsit tādas emocijas, ka nezini, ko ar tām iesākt.

Taču, ja savu izmisumu pamana, apzinās, atzīst un strādā ar sevi, var tikt galā! Ar nākamajiem diviem bērniem ko tādu vairs nepiedzīvoju.

Māmiņai garāmejot, uz brīdi palēnināju savu gaitu un līdzjūtīgi teicu apmēram šādi: „Es atvainojos. Viņš ir tikai mazs bērns.” Varbūt piebildu vēl kaut ko par to, ka mazais, visticamāk, gribētu tikai mammas mīļumu un neniķojas aiz ļauna prāta.

Kad pēc mirkļa mēs ar ģimeni bijām iekārtojušies kafejnīcā, gar logu garām pagāja tā pati māmiņa. Viņa savu mazuli nu bija izņēmusi no ratiem, piespiedusi sev cieši klāt, kaut ko klusiņām viņam čukstēja un lēnā gaitā devās uz priekšu… Viņai viss izdosies! – pie sevis nodomāju.

Atgriežoties pie tā, kāds zināšanu komplekts veido bērnam drošu bērnību. Speciālisti, kas piedalījušies žurnāla tapšanā, visi kā viens teic – vecākiem nepārtraukti ir jāizglīto sevi bērna audzināšanas jautājumos. Šo jautājumu ir daudz un dažādi, piemēram:

  • vecākiem jāzina, kā audzināt emocionāli veselu bērnu. Jo viņam nepieciešams ne tikai apģērbs, kas atbilst laikapstākļiem, un sabalansēts uzturs, bet arī vecāku rūpes, mīļums, kopā pavadīts laiks. Tuvas, uzticības pilnas attiecības jāveido jau no mazuļa piedzimšanas, lai bērns vecākiem uzticētos arī, kad izaudzis līdz sarežģītajam pusaudža vecumam (lasi 36. lpp.);
  • droša vide mājās. Vai jūsu mājoklis patiesi ir bērnam drošs? Ikvienam vecākam ir jāiemācās novērtēt ne tikai savu mājokli, bet arī riskus telpās, kurās ienāk kopā ar bērnu (izpildi testu 26. lpp.);
  • vai tu zini, kā bērnam sniegt pirmo palīdzību? Piemēram, aizrīšanās gadījumā? Jāiemācās! (Skati infografikas 19. Un 25. lpp.);
  • mācies pats un māci bērnam drošības likumus uz ielas, internetā un dažādās dzīves situācijās, piemēram, kam lūgt palīdzību apmaldīšanās gadījumā (lasi 58. lpp.);
  • darba un ģimenes dzīves līdzsvars ir iespējams! Lai nebūtu aplaupīta nedz ģimene, nedz karjeras izaugsme (lasi 33. lpp. un iemācies sakārtot prioritātes);
  • pieskati ne tikai savus, bet arī citu bērnus! Vai tu zini, kā uzrunāt un kā rīkoties, ja sabiedriskā vietā satiec apmaldījušos bērnu?

slimibas.lv palīdzība zīdainim un bērnam aizrijoties slimibas.lv atdzīvināšanas pasākumi zīdainim un bērnam slimibas.lv bērnu traumatisms slimibas.lv parūpējies par bērna drošību mājās slimibas.lv Rīcības plāns, ja uz ielas satiec nepieskatītu bērnu

Informācijas avots: Labklājības ministrija