Par ugunsgrēka Olainē iespējamo ietekmi uz veselību

Par ugunsgrēka Olainē iespējamo ietekmi uz veselību

04.07.2018

  • Naktī uz piektdienu, 29.jūniju, bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma AS „BAO” teritorijā Olainē izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, kurš patlaban ir lokalizēts.
  • Inspekcija saistībā ar ugunsgrēku AS “BAO” Olaines bīstamo atkritumu pārstrādes kompleksā (turpmāk – kompleksā) Celtnieku ielā 3A, Olainē, veica tūlītēju notikuma vietas un apkārtējās teritorijas apsekošanu un savas kompetences ietvaros sniedz informāciju par ugunsgrēka iespējamo ietekmi uz iedzīvotāju veselību.
  • Ņemot vērā AS “BAO” 17.06.2016. izsniegtajā atļaujā A kategorijas piesārņojošai darbībai Nr.RI16IA0002 iekļauto informāciju par  kompleksā nodrošinātajiem gruntsūdeņu aizsardzības pasākumiem un Valsts vides dienesta konstatēto, Inspekcijai ir pamats apgalvot, ka ugunsgrēka piesārņojuma nonākšana  gruntsūdeņos nav paredzama un līdz ar to arī dzeramā ūdens kvalitāte nav apdraudēta.
  • Ugunsgrēka radītā atmosfēras piesārņojuma ietekmi uz cilvēku veselību šobrīd var novērtēt tikai teorētiski. Inspekcijas rīcībā nav gaisa kvalitātes analīžu rezultāti, kā arī vides piesārņojuma analīžu veikšana nav Inspekcijas kompetences jautājums. Inspekcijas kompetence ir pēc pieejamās informācijas izvērtēt vides faktoru iespējamo ietekmi uz iedzīvotāju veselību par to informējot negadījuma pārvaldībā iesaistītās institūcijas un iedzīvotājus.
  • Inspekcijas speciālisti 29.06.2018. līdz plkst. 11.30, apsekojot ugunsgrēka vietu un apkārtējo Olaines pilsētas teritoriju, kā arī aptaujājot iedzīvotājus, konstatēja, ka vējš ir veicinājis dūmu piesārņojuma izkliedēšanos un kairinoša dūmu smaka ir jūtama tikai notikuma vietas tiešā tuvumā, bet pateicoties vēja virzienam, Olaines pilsētas dzīvojamā teritorijā Inspekcija piedūmojumu nekonstatēja.
  • Inspekcija norāda, ka naktī, ugunsgrēka laikā, dūmu smaka varēja provocēt akūtus (tūlītējus) veselības traucējumus jutīgām iedzīvotāju grupām (mazi bērni, veci cilvēki), hroniskiem slimniekiem, kas jau slimo ar elpošanas ceļu slimībām, iespējami pasliktinot viņu veselības stāvokli.
  • Tāpat, atkarībā no cilvēku individuālā jutīguma, gaisa piesārņojums ar dūmiem varēja izraisīt galvas sāpes, sliktu dūšu, kā arī varēja rasties trauksmes sajūta.
  • Īslaicīga dūmu ieelpošana nav tieši saistāma ar ilglaicīgu ietekmi uz veselību un hronisku slimību attīstību, bet var radīt akūtu (tūlītēju) elpceļu kairinājumu.
  • Ugunsgrēka dūmu ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no degošo materiālu ķīmiskā sastāva un degšanas apstākļiem. Degšanas procesos izdalās gan neorganiskas, gan organiskas ķīmiskās vielas, no kurām ilglaicīgā perspektīvā par bīstamākajām tiek atzīti dioksīni un furāni, kuri uzkrājoties barības ķēdēs ar pārtiku var nonākt cilvēku organismā. Minēto noturīgo organisko piesārņotāju ilglaicīgo ietekmi uz cilvēku veselību saista ar to iespējamo kaitīgo iedarbību uz reproduktīvo sistēmu, kā arī kancerogēno iedarbību.
  • Tāpat degšanas procesos veidojas izmeši, kas var saturēt gan aldehīdus, skābes veidojošās gāzes, sēra dioksīdu, slāpekļa oksīdu, benzolu, toluolu, stirolu, gan metālus un citus ķīmiskus savienojumus, taču jāņem vērā, ka degšanas procesā radītais gaisa piesārņojums ir izkliedējies plašā teritorijā, tādējādi samazinot konkrētās vietas iespējamo piesārņojuma līmeni, ko var novērtēt tikai vides monitorings vai speciāli pētījumi.   

Informācijas avots: Veselības inspekcija