Uzsāk kampaņu pret pārgalvību pie ūdens “PĀRGALVIS=BEZGALVIS”

Uzsāk kampaņu pret pārgalvību pie ūdens “PĀRGALVIS=BEZGALVIS”

04.07.2018

  • Lai pievērstu uzmanību smagajām sekām, kas jauniem cilvēkiem rodas, pārgalvīgi lecot ūdenī, kā arī neapdomīgi sportojot bez aizsargekipējuma, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) uzsāk informatīvu kampaņu “Pārgalvis=Bezgalvis”.
  • Lēcieni uz galvas ūdenī ir vieni no biežāk sastopamajiem smagu mugurkaula traumu cēloņiem. Pārgalvīgi rīkojoties un ūdenstilpnēs lecot uz galvas, bieži tiek gūtas traumas ar smagām sekām. Mugurkauls ir nozīmīga skeleta sastāvdaļa, turklāt tam ir sarežģīta uzbūve, tādēļ mugurkaula traumas ir īpaši smagas un komplicētas. Tā ir trauma, kas pilnībā izmaina cietušā turpmāko dzīvi, padarot viņu atkarīgu no apkārtējiem. Cietušais uz atlikušo mūžu var palikt gulošs vai arī viņam var būt nepieciešams ratiņkrēsls, lai pārvietotos. Cietušais ir atkarīgs no apkārtējiem, jo nepieciešama palīdzība personīgās higiēnas veikšanai, lai apģērbtos, paēstu vai veiktu citas ikdienas aktivitātes.
  • “Lai arī mums katram liekas, ka tas taču nenotiks ar mani, tomēr no nelaimes nav pasargāts neviens. Aicinu atcerēties, ka neapdomīga rīcība var novest pie smagām mugurkaula un galvas traumām, kas pilnībā izmaina cilvēka un tā tuvinieku turpmāko dzīvi. Statistika rāda, ka lielākā riska grupa ir tieši jauni vīrieši, nereti traumas gūtas arī pēc alkohola lietošanas. Ir vasara, ir svarīgi būt aktīviem, bet tāpat svarīgi būt arī uzmanīgiem pašiem pret sevi un nebūt vienaldzīgiem, ja redzam, ka kāds cits rīkojas pārgalvīgi” norāda Veselības ministre Anda Čakša.
  • “Statistikas dati liecina, ka 90% gadījumu smagas traumas, lecot ar galvu ūdenī, gūst vīrieši. Vidējais šādi cietušā vīrieša vecuma ir 30 gadi. Pēdējā laikā katru gadu šādi cieš 20 – 30 cilvēku. Vieglākā gadījumā tiek gūti sasitumi vai smadzeņu satricinājums, bet smagākos gadījumos lēcienā cietušais iet bojā vai gūst nopietnu mugurkaula lūzumu, kas atstāj ilgstošas sekas, tai skaitā invaliditāti, ” skaidro SPKC Veselības veicināšanas departamenta direktore Ilze Straume, atklājot, ka jaunieši traumas gūst arī aktīvās atpūtas laikā, neizmantojot atbilstošu ekipējumu (piemēram, nelietojot aizsargķiveri).
  • Peldēšanās savienojumā ar alkohola lietošanu palielina traumu gūšanas risku, jo ne vienmēr šādās situācijās cilvēks apzinās bīstamību un savas peldēšanas prasmes, spējas; alkohola vai narkotiku lietošana kā cēlonis tiek minēta katrā otrajā vai trešajā gadījumā.
  • Galvenā motivācija, kāpēc jauni cilvēki lec uz galvas ūdenī, ir kompānijas iedrošinājums, alkohola ietekme, vēlme pašapliecināties, pārliecība par peldēšanas prasmēm, pārliecība, ka peldvieta ir pazīstama.
  • “Muguras smadzenes sver vien 35 gramus. Lai tās neatgriezeniski bojātu, pietiek ar nelielu sekundes daļu. Ir grūti pat aptvert, ka šajā niecīgajā brīdī var sagrūt vesela cilvēka dzīve. Dažkārt letāli. Dažkārt – atstājot lēcēju paralizētu. Neviens ķirurgs nekur pasaulē nevarēs atgriezt kustības spējas, ja tās būs zaudētas. Bojātas muguras smadzenes – tas ir neatgriezeniski,” tā izsvērt savu rīcību aicina mugurkaula ķirurgs Artis Gulbis.
  • Redzot, ka ūdenī lecošais neiznirst, ir jāglābj un jāvelk ārā kaut aiz matiem,” uzsver mugurkaula ķirurgs Artis Gulbis, precizējot, ka šādā brīdī nav jēga baiļoties par to, vai nepastiprināsiet traumas sekas – neko ļaunāku izdarīt vairs nevar!
  • “Tikai viena pārgalvīga rīcība un cilvēka dzīve mainās pilnībā. Viens pārdrošs lēciens uz galvas ūdenī, kas patiesībā ilgst tikai pāris sekundes no visas cilvēka dzīves, nav tā vērts. Atceroties savu liktenīgo mirkli, bieži vien atgādinu pats sev, ka varēju tā arī nedarīt – tas varēja arī nenotikt. Šobrīd tās diemžēl ir tikai manas domas, tomēr citi joprojām ir izvēles priekšā – būt pārgalvim vai ne. Rūpējieties ne tikai par savu, bet arī apkārtējo cilvēku veselību un turpmāko dzīvi!” aicina Guntars Skrabis, kurš pats piedzīvojis smagu traumu pēc lēciena ūdenī.
  • Ikvienam būtu jāapzinās sekas, kas var iestāties pēc šādas neapdomīgas rīcības, un jāatceras pamatprincipi, kas jāievēro, lai pasargātu sevi un līdzcilvēkus.

Peldoties:

  • Neej peldēties, ja esi lietojis alkoholu vai stipri sakarsis saulē.
  • Nekad nelec uz galvas ūdenī, īpaši nepazīstamās ūdenstilpnēs.
  • Nelec uz galvas ūdenī arī tad, ja tā esi darījis iepriekš. Neļauj lēkt arī citiem.
  • Ūdenī vislabāk iebrist. Tikai tā var pārliecināties par ūdenstilpnes pamatu.
  • Peldēšanai izvēlies drošu, speciāli izveidotu un labiekārtotu peldvietu.
  • Ja šādas vietas nav, pirms peldēšanās pārbaudi ūdenstilpnes gultni, vai tā nav bedraina, dūņaina, akmeņaina. Atceries, ka ūdenstilpne, tās gultne un dziļums var būt mainīgs.
  • Lecot uz galvas baseinā, pārliecinies, ka tā dziļums ir vismaz 3-4 metri.

Aktīvās atpūtas laikā un sportojot:

  • Braucot ar velosipēdu, motociklu, veikbordu, skrituļslidām, skeitborda dēļiem – lieto ķiveri, kā arī citu paredzēto aizsargekipējumu – ceļu sargus, elkoņsargus, aizsargcimdus.

Ar kampaņas materiāliem (plakāts, infografikas, video reklāma TV, video reklāma interneta medijiem) ir iespējams iepazīties šajā failā https://failiem.lv/u/jqcegeeq#_

Informācijas avots: Slimību profilakses un kontroles centrs