Afekts
- Īslaicīgs, ļoti stipri izteikts emocionāls stāvoklis.
- Afekts var būt fizioloģisks un patoloģisks.
Cēlonis
- Afekts rodas psihiski veseliem, bet pēc rakstura nelīdzsvarotiem cilvēkiem stipri satraucošu, negaidītu notikumu (apvainojumu, draudu) brīžos.
Simptomi
- Fizioloģiskā afekta laikā cilvēks saglabā kontroli pār sevi, tāpēc rīcība nekļūst aplama (skaidras emocijas). Patoloģiskā afekta stāvoklī apziņa sašaurinās, rīcību neietekmē domas par sekām, valda tikai viena spilgti emocionāla ideja — dusmas, bailes, pārestības sajūta, kas arī nosaka darbību.
- Afekta laikā seja kļūst sārta, pulss ātrs, elpošana bieža un dziļa, apjukuma un neizpratnes izteiksme pāriet naidīgā, muskuļu tonuss pieaug.
- Cilvēks afekta laikā uzbrūk, izdara noziegumus, turklāt viss notiek automātiski, bez pienācīgas apziņas kontroles. Afekts beidzas ar pilnīgu fizisku un psihisku spēku izsīkumu. Vēlāk šo situāciju un nodarījumu vainīgais neatceras un kritiski novērtēt notikušo spēj tikai pēc ilgāka pārtraukuma.