Astēnija
- Astēnisks stāvoklis, astēniskais sindroms — psihisks un fizisks nespēks, vājums, kam raksturīgs novājināts nervu sistēmas tonuss.
Cēlonis
- Astēnija ir ļoti bieža un nespecifiska slimību izpausme, visbiežāk rodas pēc pārciestām infekcijas slimībām, intoksikācijām, traumām, ilgstošas psihiskās un fiziskās pārslodzes, sāpēm, kā arī progresējošu organisku cns slimību un dažu psihožu gadījumā.
Simptomi
- Astēnijas pazīmes ir viegla nogurdināmība, nespēja izturēt sasprindzinājumu un vispārēja psihiskās aktivitātes samazināšanās (arī neirastēnija, psihastēnija).
- Vidēji smagai astēnijai raksturīgs pazemināts uzbudināmības slieksnis. Cilvēks kļūst pārlieku jūtīgs, to satrauc skaļi trokšņi, spilgta gaisma, sarunas. Garastāvoklis svārstīgs, mainās pat niecīgu iemeslu dēļ, daudzkārt rodas kaprīza neapmierinātība un raudulība (emocionāls vājums), bieži ir galvassāpes, nemierīgs miegs, veģetatīvi traucējumi.
- Smagas astēnija gadījumā slimnieks ir pasīvs, maz uztver apkārtējos kairinājumus, garastāvoklis apātisks vai nomākts.
- Ja ir organiskas cns slimības, astēnija pievienojas pavājināta atmiņa, pastāvīgs raudulīgums (aterosklerozes slimniekiem), reibonis, atmiņas pavājināšanās un ārkārtīgi stipra uzbudināmība (pēc pārciestas galvas smadzeņu traumas).
Ārstēšana
- Smagas astēnijas gadījumā ārstē pamatslimību, lieto vispārspēcinošus un nomierinošus līdzekļus Vieglākos gadījumos astēnija ātri izbeidzas pēc atpūtas un pilnvērtīgas diētas.
Profilakse