<iframe src="//www.googletagmanager.com/ns.html?id=GTM-PJMLCP" <br>height="0" width="0" style="display:none;visibility:hidden"></iframe>

Depresija

Depresija

  • Depresija ir nopietna un plaši izplatīta saslimšana, kas skar jūtas, domas, uzvedību un fiziskās funkcijas. Ikviens kādā dzīves posmā var justies nelaimīgs vai bēdīgs, tomēr ir svarīgi saprast atšķirību starp bēdāšanos vai ciešanu no kāda depresijas veida.
  • Pat tad, ja ārsts Jums ir diagnosticējis depresiju, neuztraucieties – pateicoties mūsdienu medicīnas attīstībai, tā ir kļuvusi par ārstējamu slimību. Svarīgi ir laikus apzināties depresijas simptomus un doties pie ārsta, lai saņemtu palīdzību.

Cēlonis

  • Depresija var rasties pēkšņi, bez brīdinājuma, tāpat to var izraisīt psiholoģiska trauma, stress un problēmas sadzīvē. Lai arī lielāks depresijas risks ir cilvēkiem gados, tomēr šī slimība ir izplatīta arī jauniem cilvēkiem, turklāt depresija var būt ģenētiski mantota no kāda ģimenes locekļa. Vairāk depresijai ir pakļautas sievietes, tāpat slimību var izraisīt arī kāda fiziska saslimšana.

Risku saslimt ar depresiju paaugstina:

  • Gēni – ja Jūsu vecākiem, bērniem, brālim vai māsai ir atkārtotas depresijas epizodes, diemžēl pastāv 20 % risks, ka Jūs varat saslimt ar depresiju.
  • Dzimums – lai arī pētījumi apliecina, ka sievietēm depresija attīstās divreiz biežāk, arī ļoti daudz vīriešu cieš no šīs slimības, turklāt viņi bieži nevēršas pēc palīdzības.
  • Vecums – depresija var attīstīties jebkurā vecumā, bet nedaudz augstāks risks ir sievietēm vecumā no 40 līdz 50 gadiem.
  • Socioekonomiskais stāvoklis – cilvēkiem no zemākām socioekonomiskajām grupām pastāv lielāks depresijas attīstības risks.
  • Psiholoģiska trauma – depresiju var veicināt psiholoģiskais šoks vai trauma.
  • Seksuāla izmantošana – cilvēkiem, kuri bērnībā ir tikuši seksuāli izmantoti, ir paaugstināts depresijas attīstības risks.
  • Laulības šķiršana – cilvēki, kuri cieš no depresijas, visbiežāk ir šķīrušies.
  • Bezdarbs – nomākti cilvēki, kas cieš no depresijas, bieži ir bezdarbnieki.
  • Smags zaudējums – ilgstošas sēras var novest pie depresijas.
  • Slimība – praktiski visas slimības var veicināt depresijas attīstību.
  • Grūtniecība un dzemdības – depresīvi traucējumi daļai sieviešu attīstās jau grūtniecības laikā, savukārt daļai tie parādās pēc dzemdībām pirmo 12 mēnešu laikā un izpaužas kā problēmas saskarsmē ar bērnu un nespējā parūpēties par sevi.
  • Psiholoģisks šoks pirms pirmās depresijas epizodes – kad cilvēks ir guvis lielu psiholoģisko traumu, tai var sekot pirmā depresijas epizode, un vēlāk, saskaroties ar mazākiem psiholoģiskiem triecieniem, var būt novērojamas dažādas depresijas epizodes.

Nosliece uz depresiju

  • Dažādi ārējie un iekšējie psiholoģiskie faktori var paaugstināt Jūsu predispozīciju (noslieci uz depresiju). Bieži vien tie ir ārējie faktori, kas saistīti ar notikumiem Jūsu bērnībā, piemēram, slikts kontakts ar vecākiem vai agrīni zaudēti vecāki viņu nāves vai šķiršanās dēļ, kā arī uzmanības trūkums. Turklāt pieaugušie, kuri cieš no depresijas, desmit reizes labāk nekā veselie cilvēki atceras audzināšanu un atsevišķas spilgtas epizodes.
  • Starp citiem nozīmīgiem ārējiem faktoriem, kas radušies bērnībā, jāmin fiziska un seksuāla vardarbība, konflikti un nesaskaņas mājās, kā arī kaunināšana no vecāku puses un nesasniedzamu prasību izvirzīšana. Atsevišķi tagadnes notikumi, kā, piemēram, saspīlēta šķiršanās, ilgstošs bezdarbs un vientulība kopā ar pagātnē piedzīvoto var kļūt par depresijas palaidējmehānismu.
  • Jums ir paaugstināts depresijas attīstības risks, ja Jums piemīt izteikti negatīva domāšana, esat pasīvs un parasti tā vietā, lai risinātu problēmas, bēgat no tām. Depresijas risks ir paaugstināts arī emocionāli nepastāvīgiem un viegli ievainojamiem cilvēkiem ar zemu pašvērtējumu. Jāpatur prātā, ka cilvēkiem, kas ir pārlieku lieli perfekcionisti vai ir pārņemti ar kādām nereālām idejām, ir augstāka iespēja saslimt ar depresiju.

Hroniskā depresija

  • Tādi psiholoģiskie faktori kā domas, sajūtas un uzvedība var paildzināt depresiju. Proti, kad jūtaties skumīgs, Jūsu atmiņa fokusējas galvenokārt uz negatīvajiem dzīves aspektiem, tādējādi radot sajūtu, ka Jūsu dzīve līdz šim ir bijusi vienkārši bezjēdzīga laika šķiešana.
  • Tā kā esat nomākts, arī Jūsu uzvedība saskarsmē ar citiem cilvēkiem mainās, un diemžēl šīs izmaiņas var novest pie attiecību pasliktināšanās. Tāpēc tā vietā, lai Jūs atbalstītu un Jums palīdzētu, dažkārt apkārtējie no Jums novēršas un distancējas, tas savukārt var novest pie vēl dziļākas depresijas, radot burvju loku, ko veicina Jūsu negatīvās domas un sajūtas, kā arī negatīvās attiecības ar citiem.

Simptomi

  • Depresijas izteiktākie simptomi ir pastāvīgi slikts garastāvoklis, interešu trūkums, nogurums un enerģijas izsīkums. Ja Jūs ciešat no depresijas, Jūs varat zaudēt spēju priecāties par lietām un notikumiem, kas agrāk Jums sagādāja prieku, arī domāšana un lēmumu pieņemšana Jums sagādā grūtības.
  • Daži depresijas tipi izpaužas ar fiziskiem simptomiem, tādiem kā samazināta apetīte, sāpes, hipohondrija jeb nepamatotas raizes par fizisko veselību, miega traucējumiem. Šie simptomi dažkārt maldīgi tiek uztverti kā fiziska slimība.

Plašāk par depresijas simptomiem:

  • Nomākts garastāvoklis
  • Negatīvisms
  • Trauksme
  • Palēnināta funkcionēšana
  • Traucēts miegs
  • Fiziskie simptomi
  • Psihoze

Nomākts garastāvoklis

  • Depresijas galvenā pazīme ir pastāvīgi nomākts garastāvoklis. Jūsu domas ir pārņēmusi grūtsirdība un bezcerība, viss šķiet tik pelēks un bezjēdzīgs. Turklāt ir sajūta, ka kaut kas draudošs un baiss var notikt ārpus Jūsu kontroles.
  • Iespējama arī garastāvokļa maiņa, kad no rīta pieceļoties jūtaties nomākts, bet dienas laikā Jūsu garastāvoklis uzlabojas un uz vakara pusi Jūs esat gatavs sazināties ar apkārtējiem un paveikt savus ikdienas darbus. Citiem savukārt ir otrādi – rīta labais noskaņojums kļūst arvien sliktāks, līdz vakarā pārņem nomāktība un bezcerība.

Negatīvisms

  • Gandrīz visiem, kas cieš no depresijas, ir negatīvas domas, ko rada nomāktais garastāvoklis. Šīs domas veicina vainas sajūta, ka esat slinks, egoistisks vai neattaisnojat uz sevi liktās cerības.
  • Jūs varat justies vainīgs par lietām, ko esat darījis vai izdarījis nepareizi. Dažkārt Jūsu vainas sajūta var būt pamatota, tomēr krietni pārspīlēta.

Trauksme

  • Depresija veicina trauksmi un nemieru, kas var būt saistīts ar Jūsu ikdienas problēmām, piemēram, finansēm. Ja ciešat no smagas depresijas, Jums var būt bail no dažādām nereālām lietām un situācijām, piemēram, lielām katastrofām, dabas stihijām u. tml.
  • Dažkārt Jūsu garastāvokļa svārstības var izpausties kā aizkaitināmība, Jūs var viegli sadusmot, kā arī ātri kļūstat aizvainojams, nemierīgs un pat agresīvs. Jums piemīt arī zems pašvērtējums, pesimisms un negatīvisms.

Palēnināta funkcionēšana

  • Ja Jūs esat nomākts, Jūsu psihomotorais temps bieži būtiski samazinās. Tādējādi Jūs domājat, runājat un darbojaties daudz lēnāk nekā parasti. Turklāt no Jūsu sejas praktiski vispār ir pazudis smaids, Jūsu sejas izteiksme gandrīz nemainās, bet saskarsmē ar citiem ir ilgi klusuma brīži un maz acu kontaktu. Palēninātas funkcionēšanas dēļ kļūst lēnāka arī Jūsu runa un kustības, turklāt Jums ir grūti pieņemt lēmumus un domāt.
  • Tā kā Jums ir zudusi interese par sevi un apkārt notiekošo, ir liels risks nespēt darīt darbu.

Traucēts miegs

  • Lielai daļai cilvēku, kas cieš no depresijas, ir izteikti miega traucējumi, kas ir saistīti ar izmaiņām ķīmiskajos informācijas nesējos smadzenēs.
  • Miega izmaiņas var izpausties kā grūtības aizmigt, tā var būt arī regulāra pamošanās naktī. Traucēta miega dēļ Jūs nespējat izgulēties un atpūsties, nereti arī ļoti agri pieceļaties un nespējat vairāk iemigt.

Fiziskie simptomi

  • Ja Jūs ciešat no depresijas, Jums ir vērojams apetītes trūkums, tādējādi Jūs nepietiekami uzņemat enerģiju un varat zaudēt svaru. Savukārt daži cilvēki depresijas iespaidā ēd pārāk daudz, jo nejūt sāta sajūtu.
  • Tāpat depresijas ietekmē var saasināties un kļūt izteiktākas dažādu hronisku slimību radītas sāpes, piemēram, ja Jūs jau ciešat no muguras sāpēm vai reimatisma, sāpes Jums var šķist vēl spēcīgākas nekā parasti. Arī tad, ja līdz šim nav bijusi kāda izteikta slimība, Jūs vienalga varat sajust sāpes muskuļos un locītavās, kuņģa vai galvas sāpes u. c.
  • Depresija rada sasprindzinājumu, tāpēc Jums var būt grūti atpūsties gan fiziski, gan garīgi.

Psihotiskie simptomi

  • Ja ciešat no smagas depresijas, Jums var būt psihotiskie simptomi. Ja Jūs ciešat no psihotiskas depresijas, Jūsu domas var kļūt nereālas un apkārtējiem nesaprotamas. Jūs domājat, ka Jūs esat vainīgs pie lieliem negadījumiem un katastrofām, vai esat pārliecināts, ka esat slikts cilvēks. Tādējādi Jūsu apetīte var samazināties un Jūsu fiziskais stāvoklis var kļūt kritisks. Dažos gadījumos Jūs varat pilnībā pārtraukt ēst un dzert, tad situācija ātri var kļūt dzīvībai bīstama un ir nepieciešama tūlītēja ievietošana slimnīcā.

Paranoja

  • Psihotiskās depresijas epizodes laikā Jūs varat kļūt paranoidāls un sajust vajāšanu. Jums var likties, ka kādi cilvēki vai slepenas organizācijas vēlas Jums nodarīt ļaunu vai sodīt.

Halucinācijas un uzmācīgas domas

  • Psihotiskā depresija var radīt halucinācijas, kas var izpausties kā balsis, kas Jūs nomāc un saka, ka Jūs ir jāsoda. Turklāt tās var Jūs arī pārliecināt sodīt sevi – varbūt pat izdarīt pašnāvību. Šādā gadījumā ir nepieciešama intensīva ārstēšana slimnīcā. Tāpēc nekavējoties vērsieties pie speciālista pēc palīdzības.
  • Dažiem depresijas tipiem ir īpaši simptomi vai to novēro īpašās situācijās un vecuma grupās.

Melanholija – depresijas forma ar izteiktiem fiziskiem simptomiem:

  • sliktu miegu,
  • enerģijas trūkumu,
  • samazinātu interesi par seksu.
  • Atipiska depresija – ja veicat pretējas darbības ierastajām, piemēram:
  • aizmigšanas grūtību vietā guļat vairāk nekā parasti,
  • apetītes zuduma vietā Jūs pārēdaties,
  • arī garastāvokļa svārstības var būt pretējas ierastajām – no rītiem Jums ir labāk, bet vakarā kļūst sliktāk.

Ažitēta depresija

  • Jūs esat depresīvs, bet tajā pašā laikā arī trauksmains un nemierīgs,
  • Jūs staigājat apkārt nemierīgs, lauzīdams rokas, bet nespējat definēt savu problēmu.

Maskēta depresija

  • var izpausties kā nogurums,
  • galvassāpes,
  • muskuļu sāpes,
  • kuņģa sāpes u. c.

Sezonāli afektīvi traucējumi

  • var parādīties rudenī un ziemā, traucējumi vairāk raksturīgi pacientiem valstīs, kur šajā laikā ir maz dienas gaismas.

Pēcdzemdību depresija

  • veidojas sievietēm pēcdzemdību periodā, apgrūtinot rūpēšanos par bērnu un ikdienas sadzīvi.

Depresija gados vecākiem pacientiem

  • bieži rodas kombinācijā ar kādu fizisko saslimšanu, to var veicināt arī sociālie apstākļi, kādos cilvēks dzīvo.

Dubultā depresija

  • ja Jums jau ir kāda no depresijas formām, kas parādās epizodiski, taču pēkšņi notiek nopietna Jūsu stāvokļa pasliktināšanās.

Sekundārā depresija

  • atsevišķas nopietnas un ieilgušas slimības (artrīts, insults, AIDS u. c.) var veicināt depresijas attīstību, tādējādi radot sekundāru saslimšanu.

Ārstēšana

  • Lai saprastu, vai Jums ir depresija un cik ļoti ciešat no šīs slimības, ārsts veic izmeklējumus un nosaka slimības diagnozi. Izmeklēšanas laikā ārsts nosaka arī Jūsu depresijas veidu un attiecīgi piemēro labāko ārstēšanās metodi, kas var būt gan psihoterapija, gan medikamentoza ārstēšana u. tml.