Abstinences sindroms (paģiru sindroms)

Abstinences sindroms (paģiru sindroms)

 

  • Abstinences sindroms ir fiziski un psihiski smags stāvoklis, kas rodas narkomāniem un toksikomāniem, ja pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotisku vielu, medikamentu utt.

Cēlonis

  • Biežāk izplatīts abstinences sindroms (paģiru sindroms) ir alkoholisma gadījumā. Abstinences sindroms (paģiru sindroms) iestājas pēc tam, kad pārtraukta dzeršana un alkohols vairs nenonāk organismā.

Simptomi

  • Vispirms rodas somatiskie traucējumi — roku trīce, svīšana, sirdsklauves un sāpes sirds apvidū, paaugstināts asinsspiediens (maldīgi var rasties aizdomas par hipertonisko slimību), sausums mutē, slikta dūša, vemšana, reizēm caureja, miega un ēstgribas traucējumi, saasinās tie iekšējo orgānu patoloģiskie procesi, kas bijuši pirms abstinences sindroma (paģiru sindroms).
  • Vēlāk var rasties psihiski traucējumi, tie ietver alkohola psihožu iezīmes, sasprindzinājuma un trauksmes sajūtu, nenoteiktas bailes, pašniecināšanas domas, vainas apziņu, elementārus uztveres traucējumus — rudimentāras redzes un dzirdes halucinācijas. Reizēm rodas epileptiskas lēkmes.

Ārstēšana

  • Vieglākos gadījumos abstinences sindromu (paģiru sindroms) likvidē nespecifiski stimulējoši līdzekļi — auksta duša, stipra tēja, kafija. Abstinences sindroma (paģiru sindroms) dēļ dažreiz ir grūti pārtraukt narkotikas lietošanu, tāpēc smagākos gadījumos jāvēršas pie ārsta, lai abstinences sindromu (paģiru sindroms) novērstu ar medikamentiem.