A – Slimības.lv

Abāzija22.09.2015Abāzija Nespēja staigāt, kas rodas galvas smadzeņu pieres daivas bojājuma dēļ. Cēlonis Abāzijas cēloņi var būt dažādi. Visbiežāk to rada galvas smadzeņu pieresdaivas asins apgādes traucējumi, audzējs, trauma. Abāzija var būt arī neirozes izpausme. Simptomi Abāzija ir tā saucamā frontālās ataksijas pazīme un izpaužas iešanas prasmes zudumā. Slimnieks stāv, iepletis kājas, un nespēj paspert...

Aborts15.09.2015Aborts Izšķir spontānu abortu, ja grūtniecība izbeidzas bez iejaukšanās, un mākslīgu , ja grūtniecība tiek pārtraukta ar instrumentiem vai medikamentiem. Cēlonis Spontāna aborta cēloņi var būt dzemdes attīstības traucējumi un nepareiza dzemdes guļa, dzimumorgānu iekaisumi, dzemdes un olnīcu audzēji, olnīcu darbības traucējumi, infantilisms, kā arī akūtas infekcijas slimības (vēdertīfs, malārija, masaliņas, gripa), Hroniskas Infekcijas slimības...

Abscess22.09.2015Abscess Abscess ir norobežota strutu uzkrāšanās audos sakarā ar iekaisumu vai citu procesu, veidojot noslēgtu dobumu. Cēlonis Tā ierosinātāji visbiežāk ir stafilokoki, streptokoki vai citi strutas radoši mikrobi. Simptomi Strutu sakrāšanās rada t paaugstināšanos līdz 39° un vairāk, drebuļus, svīšanu, nespēku, organisma saindēšanos ar audu sabrukšanas produktiem un mikrobu toksīniem. Zemādas abscess gadījumā rodas arī...

Abstinences sindroms (paģiru sindroms)

Abstinences sindroms (paģiru sindroms)22.09.2015Abstinences sindroms (paģiru sindroms) Abstinences sindroms ir fiziski un psihiski smags stāvoklis, kas rodas narkomāniem un toksikomāniem, ja pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotisku vielu, medikamentu utt. Cēlonis Biežāk izplatīts abstinences sindroms (paģiru sindroms) ir alkoholisma gadījumā. Abstinences sindroms (paģiru sindroms) iestājas pēc tam, kad pārtraukta dzeršana un alkohols vairs nenonāk organismā. Simptomi Vispirms rodas...

Acidoze22.09.2015Acidoze Acidoze ir patoloģisks stāvoklis, kura galvenais simptoms ir asiņu paskābināšanās, t.i., ūdeņraža jonu koncentrācijas pieaugums asinīs. Pēc izcelsmes acidozes ir respiratoriskas un metaboliskas. Cēlonis un simptomi Respiratoriskā acidozes rodas, ja organismā uzkrājas pārāk daudz ogļskābās gāzes, tai pastiprināti veidojoties vai uzkrājoties apgrūtinātas izelpas dēļ, piemēram, ja ir plaušu emfizēma, hronisks bronhīts, bronhiālā astma. Respiratoriskās...

Acs22.09.2015Acs Maņu (redzes) orgāns, kas uztver gaismas kairinājumus. Sastāv no acs ābola un palīgorgāniem. Acs ābols (bulbus oculi) atrodas acs dobumā (orbītā), ko norobežo galvaskausa kauli; starp tiem un acs ābolu ir taukaudi (amortizatora nozīme). Ja ir slimības, kas saistītas ar novājēšanu, šie taukaudi uzsūcas un acis iegrimst dziļāk. Acs dobums pasargā aci no traumām...

Acs protēze22.09.2015Acs protēze Cilvēka acs atveidojums stiklā vai plastmasā, ko ievieto acs dobumā pēc acs ābola izoperēšanas. Acs protēzi izmanto kosmētiskiem nolūkiem un par ārstniecības līdzekli, jo tā pasargā acs dobumu no iekaisumiem un savilkšanās. Izoperējot aci, acs ābola vietā pie acs ārējiem muskuļiem var piestiprināt dažāda lieluma lodveida vai citas formas plastmasas implantātus, lai būtu...

Acu audzēji22.09.2015Acu audzēji Var būt labdabīgi vai ļaundabīgi un var lokalizēties gandrīz visās acs daļās. No labdabīgiem audzējiem plakstiņos sastopamas kārpas, acs ābolā samērā reti — cistas, varavīksnenes pigmentaudzēji. Biežāk acu audzēji ir ļaundabīgi, plakstiņa vēzis parasti lokalizējas apakšējā plakstiņa iekšējā stūrī. Simptomi Ādā rodas sabiezējums, tā vidū—padziļinājums, ko nereti sedz asiņaina krevelīte, kura pēc noņemšanas...

Acu slimības26.08.2015Acu slimības Acs ābola un tā muskuļu, acs dobuma, asaru aparāta un plakstiņu slimības, kā arī acs refrakcijas anomālijas ( tuvredzība, tālredzība, acs astigmatisms). Cēlonis Acu slimības var būt iedzimtas un iegūtas. Iegūtās acu slimības var būt infekciozas un neinfekciozas, akūtas vai hroniskas. Acu slimības var skart vienu aci vai abas acis. Acu slimības var...

Acu traumas22.09.2015Acu traumas Pēc apstākļiem, kādos acu trauma radusies, izšķir rūpniecības, lauksaimniecības, kara, sadzīves acu traumas. Atsevišķi nošķir bērnu acu traumas. Cēlonis Industriāli attīstītās valstīs acu traumas ir galvenais akluma cēlonis. Acu traumas visbiežāk rodas metālapstrādē, ķīm. rūpniecībā, lauksaimniecībā. Sadzīvē acis ievaino, veicot mājsaimniecības darbus, strādājot dārzā, remontējot mašīnas. Acu traumas rodas ari sportā (piemēram, acis...

Acu tuberkuloze

Acu tuberkuloze22.09.2015Acu tuberkuloze Vispārējas tuberkulozes vietēja izpausme. Biežāk slimo jauni cilvēki. Simptomi Var skart visus acs ābola apvalkus, izraisot keratītu, sklerītu, irītu, iridociklītu, horioidītu, retinītu. Ārstēšana Ilgstoša, vispārēja prettuberkulozes terapija, acī pilina pilienus u.c....

Āda15.09.2015Āda Āda ir ķermeņa ārējā sega, kas aizsargā dziļāk esošos audus un orgānus no dažādu ķīmisku un fizikālu faktoru iedarbības, piedalās arī vielmaiņā (tauku, ūdens, sāļu, pigmentu maiņā) un termoregulācijā, pieder pie maņu orgāniem. Ādas kopējā virsma cilvēkam ir apmēram 2m², biezums svārstās no 0,3 līdz 3 mm. Visplānākā tā ir uz plakstiņiem un dzimumorgāniem,...

Adaptācija22.09.2015Adaptācija Augu un dzīvnieku pielāgošanās mainīgajiem eksistences apstākļiem. Attiecībā uz cilvēka organismu -” jēdzienam ir ļoti plaša nozīme, runa ir ne tikai par evolūcijas gaitā izveidojušos spēju piemēroties dažādiem klimatiskajiem apstākļiem (aklimatizācija), bet arī par pielāgošanos dažādai sociālai videi—t.s. profesionālā un sadzīves ” . Organisma ” norisēs iekļaujas dažādas orgānu sistēmas, tomēr galvenā nozīme ir...

Ādas audzēji15.09.2015Ādas audzēji Cēlonis embrionālās attīstības traucējumi (traucēta ādas pārragošanās, pigmenta izvietošanās, ādas dziedzeru attīstība u.c.), nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, saskare ar kaitīgām vielām vai radiāciju darba procesā (kaitīgie arodfaktori), vīrusi (kārpas, t.s. ragveida molusks), hroniski iekaisuma procesi ādā (tbc, trofiskās čūlas, pārmaiņas ādā hroniska osteomielīta gadījumā u.c.). Daļu ādas jaunveidojumu, kas ieņem it kā robežstāvokli starp...

Ādas jušanas traucējumi

Ādas jušanas traucējumi23.09.2015Ādas jušanas traucējumi Arējas vides iedarbību uz ādu uztver, analizē un sintezē īpašs jušanas aparāts, kas sākas ādā ar receptoriem, turpinās kā jušanas nervi, vadi un šūnas un beidzas galvas smadzeņu garozā, galvenokārt pauradaivā. Izšķir tausti (taktilo jušanu), un sāpju jušanu. Bez tam ir vēl ir sarežģītie jušanas veidi: sajūtas lokalizācija (spēja noteikt kairinājuma vietu...

Ādas kopšana23.09.2015Ādas kopšana Personiskās higiēnas sastāvdaļa. Ādas kopšanā svarīgākais ir tīrība. Uz cilvēka ādas pastāvīgi atrodas ļoti daudz dažādu mikroorganismu, sviedru un ādas tauku dziedzeru izdalījumu. Sviedri un ādas tauki sadaloties ādas virsmā rada kairinošas vielas, kas izraisa ādas niezi, iekaisumu vai pat ādas hroniskās slimības. Mazgājot ādu ar ziepēm, to atbrīvo no baktērijām un nogulsnētiem...

Ādas sēnīšslimības

Ādas sēnīšslimības23.09.2015Ādas sēnīšslimības Ādas infekcijas slimības, ko ierosina patogēnas sēnes — dermatomicētes. Cēlonis Galvenie infekcijas avoti ir slimi cilvēks un dzīvnieks (govis, zirgi, kaķi, suņi, peles, žurkas), to mati, nagi, ādas zvīņas, kas ir inficētas ar šim sēnēm. Vesels cilvēks var inficēties tiešā saskarē ne tikai ar slimnieku, bet arī ar viņa lietotajiem priekšmetiem (cepures, lakati,...

Ādas slimības bērniem

Ādas slimības bērniem23.09.2015Ādas slimības bērniem Dažādā vecumā rodas un noris atšķirīgi. Bērna āda anatomiski un funkcionāli nav vēl attīstīta, tās aizsargspējas ir mazas, bet kairinājumu tai jāuztver daudz, tāpēc bērni bieži slimo. Simptomi Iedzimtās ādas slimības bērniem izpaužas galvenokārt no 3 gadu vecuma vai vēlāk. Tūlīt pēc piedzimšanas redzamas tikai asinsvadu dzimumzīmes sarkanu plankumu veidā, parasti pakauša...

Ādas slimības, dermatozes

Ādas slimības, dermatozes15.09.2015Ādas slimības, dermatozes Ādas slimības, dermatozes ir slimību grupa, kam raksturīgi izsitumi un subjektīvi traucējumi ādā, kuri atspoguļo dažādas iegūtas vai iedzimtas patoloģiskas pārmaiņas visā organismā. Cēlonis Tādas pārmaiņas var būt iekaisumi, distrofiski procesi, audzēji, kā arī ādas attīstības anomālijas. Dažos gadījumos izsitumi ir slimības galvenā, pat vienīgā izpausme, citos — tikai viena no vispārējās...

Ādas strutainās slimības, piodermija

Ādas strutainās slimības, piodermija15.09.2015Ādas strutainās slimības, piodermija Ādas strutainās slimības, piodermija ir grupa infekciozu ādas slimību, ko ierosina strutas radošie mikroorganismi (streptokoki, stafilokoki). Cēlonis Slimības rodas, mikrobiem iekļūstot dziļāk ādā, jā mazinās ādas un visa organisma aizsargspējas. Ādas strutainās slimības, piodermiju veicina ādas traumas, netīrība, apsaldēšanās, pārkāršana, ādas macerācija, nepietiekama vai pārmērīga ādas dziedzeru darbība, vitamīnu trūkums, iekšējās...

Ādas tuberkuloze

Ādas tuberkuloze23.09.2015Ādas tuberkuloze Ādas tuberkulozes rašanos veicina organisma uzņēmība un ādas fizioloģisko funkciju traucējumi. Tuberkulozes mikobaktērija ādā parasti nokļūst ar asinīm un limfu no inficētiem iekšējiem orgāniem, kā arī pašinficēšanās ceļā (piemēram, plaušu tbc slimniekam mikobaktērijas var nokļūt mutē ar krēpām un tur radīt mutes gļotādas tbc.; retāk ierosi iekļūst bojātā ādā no ārējās vides. Izšķir...

Adenoīdi22.09.2015Adenoīdi Adenoīdi ir palielināta rīkles (aizdegunes) mandele. Normāli šī mandele atrodas rīkles velvē (rīkles mugurējā augšējā sienā). Tā ir tikai bērniem līdz 7 — 10 gadu vecumam, pēc tam pakāpeniski samazinās, un jau 16 — 20 gadu vecumā no tās saglabājas tikai nelielas paliekas. Cēlonis Rīkles mandeles hipertrofiju var izraisīt bērnu infekcijas slimības (masalas, garais...

Adenoma15.09.2015Adenoma Adenoma arī priekšdziedzera adenoma, vairogdziedzera adenoma, toksiska – labdabīgs dziedzeraudu audzējs, kas saglabājis sākotnējo audu uzbūves īpatnības. Cēlonis Cēloņi neskaidri. Reizēm adenomas rašanos var stimulēt organisma hormonālā līdzsvara vai vecuma izraisītās pārmaiņas, citreiz tā veidojas uz hroniska iekaisuma un reģeneratīvu procesu fona, vai arī to rada embrionālās attīstības traucējumi. Visbiežāk adenoma sastopama sievietēm krūts...

Adenovirusālās slimības

Adenovirusālās slimības22.09.2015Adenovirusālās slimības Infekcijas slimības, kuras ierosina adenovīrūsi un kurām raksturīgs iekaisums elpošanas ceļos, acīs, zarnās un limfmezglos. Cēlonis Slimību ierosina vairāk nekā 30 adenovīrusu seroloģisko tipu. Infekcijas avots — slimi cilvēki (galvenokārt bērni), kā arī vīrusi nēsātāji, kas izdala slimības ierosinātājus apkārtējā vidē ar siekalu pilieniem, retāk ar konjunktīvas atdalījumiem. Cilvēki var inficēties pilieninfekcijas ceļā,...

Adenovīrusi13.08.2015Adenovīrusi Adenovīrusi ir DNS saturoši vīrusi. Ir sastopams 41 adenovīrusu serotips. Cēlonis Infekcijas avots ir slimais cilvēks. Vīruss izdalās no organisma ar aizdegunes gļotām, krēpām, konjuktīvu izdalījumiem un fekālijām. Pārnešanas mehānisms ir gaisa pilienu un fekāli orālais. Infekcijas izplatīšanās iespējama ar inficētiem priekšmetiem (kabatlakati, trauki u.c.). Pastāv iespēja inficēties arī peldbaseinā. Adenovīrusu izraisītās elpceļu slimības...

Adisona slimība

Adisona slimība15.09.2015Adisona slimība (bronzas slimība) Slimība, ko rada virsnieru garozas hormonu (hidrokortizona un aldosterona) pilnīgs vai daļējs trūkums. Cēlonis Slimības cēloņi var būt dažādas infekcija vai citi faktori, kas traucē hormonu sintēzi virsnieru garozā vai šās sintēzes ātruma regulāciju. Simptomi Raksturīgi simptomi ir pastiprināta ādas un gļotādu pigmentācija (āda iegūst bronzas krāsu), nogurums, zems asinsspiediens, novājēšana,...

Adneksīts22.09.2015Adneksīts Dzemdes piedēkļu (olvadu, olnīcu) iekaisums. Cēlonis Infekcija dzemdes piedēkļos var nokļūt no dzemdes dobuma, vēderplēves, kā arī pa limfvadiem no aklās zarnas tārpveida piedēkļa, taisnas vai S veida zarnas. Inficēšanās iespējama arī gripas, vēdertīfa, tuberkulozes u.c. vispārēju slimību gadījumā, kad mikroorganismi, kas ierosina šīs slimības, nokļūst asinsritē. Visbiežāk adneksīts rodas tad, kad infekcijas ierosinātāji...

Adrenalīns22.09.2015Adrenalīns Virsnieru serdes hormons. Veidojas arī paragangliju šūnās, simpātiskās nervu sistēmas un galvas smadzeņu nervu šūnās. Cēlonis Adrenalīna fermentatīvās sintēzes izejvielas ir aminoskābes fenilalanīns un tirozīns. Bioloģiski aktīvi ir arī adrenalīna sintēzes starpprodukti kateholamīni — dofamīns un noradrenalīns, tiem ir mediatoru funkcija CNS un simpātiskajā nervu sistēmā. Adrenalīna molekulas saistās ar specializētām izpildorgāna šūnu virspusējās...

Adrenoģenitālais sindroms

Adrenoģenitālais sindroms22.09.2015Adrenoģenitālais sindroms Slimība, ko izraisa virsnieru garozas androgēno steroīdu pārprodukcija. Cēlonis Parasti adrenoģenitālais sindroms ir iedzimts, retāk to rada virsnieres garozas audzējs. Simptomi Meitenēm ar adrenoģenitālo sindromu vērojama strauja augšana, intensīva muskulatūras attīstība, ārējo dzimumorgānu (kutekļa) palielināšanās, zēniem — spēcīga muskulatūras attīstība un pāragra šķietama pubertāte. Ārstēšana Ārstē ar hormonu preparātiem, audzēja gadījumā — ķirurģiski....

Aerofāgija22.09.2015Aerofāgija Gaisa rīšana. Cēlonis Parasti gaiss kuņģī iekļūst, ja ēd steigā vai dzer maziem malkiem. Neliela aerofāgija ir normāla parādība. Lielāku gaisa daudzumu cilvēks ierij tad, ja pastiprinās siekalu atdalīšanās. Aerofāgiju veicina paradums ēšanas laika sarunāties vai lasīt. To veicina arī hronisks gastrīts, kuņģa čūla, hronisks kolīts, faringīts, pneimoskleroze, kuras dēļ barības vads ieelpas laikā...

Afāzija22.09.2015Afāzija Afāzija izpaužas divās galvenās formās, nespējā runāt, lai gan runas aparāta funkcija pastāv (motoriskā afāzija), un nespējā saprast dzirdēto un uzrakstīto (sensoriskā afāzija). Cēlonis Motoriskā afāzija rodas, ja bojāta galvas smadzeņu pieresdaivas garoza. Slimnieks neprot runāt, bet saprot dzirdēto, atsevišķus vārdus un frāzes dažreiz var izteikt. Daļējas motoriskās afāzijas gadījumā slimnieks izsakās īsām frāzēm,...

Afekts22.09.2015Afekts Īslaicīgs, ļoti stipri izteikts emocionāls stāvoklis. Afekts var būt fizioloģisks un patoloģisks. Cēlonis Afekts rodas psihiski veseliem, bet pēc rakstura nelīdzsvarotiem cilvēkiem stipri satraucošu, negaidītu notikumu (apvainojumu, draudu) brīžos. Simptomi Fizioloģiskā afekta laikā cilvēks saglabā kontroli pār sevi, tāpēc rīcība nekļūst aplama (skaidras emocijas). Patoloģiskā afekta stāvoklī apziņa sašaurinās, rīcību neietekmē domas par sekām,...

Aferentāclja22.09.2015Aferentāclja Smadzenēs ieejošo (aferento) impulsu plūsma, kas pa jušanas jeb aferentajiem nerviem nes no maņu orgāniem informāciju par organisma ārējās un iekšējās vides pārmaiņām. Smadzenēs šī ieplūstošā (ieejošā) informācija tiek pārstrādāta, uzkrāta atmiņā un vajadzīgajā brīdī reproducēta. Aferentie impulsi var tikt aizturēti un pārstrādāti zemākajos smadzeņu nodalījumos vai arī pacelties līdz augstākajiem nodalījumiem, līdz pat...

Afonija22.09.2015Afonija Balss zudums, nespēja runāt normālā balsī, cilvēks var sarunāties tikai čukstus. Afonija ir dažādu balsenes slimību pazīme, kad traucēta balss spraugas aizvēršanās vai balss saišu vibrēšana. Cēlonis Visbiežākais afonijas cēlonis ir dažādas izcelsmes akūts vai hronisks laringīts, balss pārpūle, kas rada dziedātāju mezgliņus, dažas vispārējas organisma slimības (sifiliss, tuberkuloze). Ilgstoša afonija (ilgāk par mēnesi)...

Agnozija22.09.2015Agnozija Nespēja pazīt redzēto, dzirdēto, taustīto, lai gan uztveres orgāni (piemēram, acis, ausis, ādas receptori) nav bojāti un samaņa nav zudusi. Cēlonis Agnozija rodas, ja bojāta galvas smadzeņu pusložu garoza. Simptomi Taustes agnozija — primārā astereognoze — rodas, ja bojāta pauradaivas garoza, tad traucēta spēja ar taustes palīdzību pazīt priekšmetus. Redzes agnozija (garīgs aklums) ir...

Agonija22.09.2015Agonija Dzīvības beidzamās izpausmes pirms klīniskās nāves iestāšanās. Simptomi Tās var būt šādas: apgrūtināta, gārdzoša elpošana, iespējama sirdsdarbības pavājināšanās, apziņas aptumšošanās, ādas bālums un zilgana nokrāsa. Smagu hronisku slimību gadījumā agonija parasti ir ilgāka, akūtu slimību gadījumā — īsāka. Ārstu mēģinājumam palīdzēt slimniekam šajā periodā vairākumā gadījumu nevairojas panākumiem. Agonija beidzas ar elpošanas un sirdsdarbības...

Agrāfija22.09.2015Agrāfija Nespēja rakstīt, lai gan rokas kustības nav traucētas. Agrāfija bieži sastopama kopā ar afāziju. Cēlonis Agrāfija rodas, ja bojāta galvas smadzeņu pieresdaivas garoza. Ārstēšana Ārstē slimības ierosinātāju....

Aizcietējumi06.09.2015Aizcietējumi Aizcietējums ir stāvoklis, ko raksturo reta zarnu iztukšošanās, kas ir sāpīgas vai apgrūtinošas, kā arī cieta izkārnījumu konsistence. Cēlonis Visbiežāk aizcietējumu cēloņi ir nesabalansēts, neveselīgs uzturs, par maz ūdens, mazkustīgs dzīvesveids, stress un atrašanās svešā vidē. Tie var izpausties kā dažu medikamentu blakusparādības, kā arī tad, ja uzturā pārlieku daudz lieto saldumus, stipru kafiju...

Aizkrūtes dziedzeris

Aizkrūtes dziedzeris15.09.2015Aizkrūtes dziedzeris Aizkrūtes dziedzeris ir iekšējās sekrēcijas dziedzeris tam ir 2 nevienādas un nesimetriskas daivas. Aizkrūtes dziedzeris atrodas krūšu dobumā aiz krūšu kaula, ar mugurējo virsmu pieguļ elpvadam, aortai un sirdij. Aizkrūtes dziedzeris veido epitēlijaudi un limfoidālie audi. Embrionālās attīstības laikā tas ir arī limfoidālās asinsrades orgāns. Jaundzimušajam Aizkrūtes dziedzeris masa ir 13 — 25...

Aizkuņģa dziedzera vēzis

Aizkuņģa dziedzera vēzis16.09.2015Aizkuņģa dziedzera vēzis Aizkuņģa dziedzera vēzis var būt primārs (no paša dziedzera audiem) un sekundārs (ieaug no kuņģa, žults izvadceļiem, divpadsmitpirkstu zarnas, resnās zarnas). Slimo pēc 50 gadu vecuma, vīrieši biežāk nekā sievietes. Vēždraudes slimības – cistas, aizkuņģa dziedzera iekaisums un traumas, aizkuņģa dziedzera iekaisuma — pankreatīta rašanos savukārt veicina gremošanas orgānu hroniskās slimības (gastrīts,...

Aizkuņģa dziedzeris

Aizkuņģa dziedzeris15.09.2015Aizkuņģa dziedzeris Aizkuņģa dziedzeris ir iekšējās un ārējās sekrēcijas dziedzeris. Atrodas aiz kuņģa pie vēdera dobuma mugurējās sienas. Aizkuņģa dziedzeris ir garens, ar nelīdzenu virsmu, masa apmēram 70 — 80 g. Dziedzerim izšķir galvu, ķermeni un asti. Galva atrodas divpadsmitpirkstu zarnas izliekumā, bet aste sasniedz liesu. Aizkuņģa dziedzeris ārējās sekrēcijas daļu veido pūslīši (alveolas), kuri...

Aklimatizācija22.09.2015Aklimatizācija Organisma pielāgošanās nepierastiem klimatiskajiem apstākļiem. Cēlonis Evolūcijas procesā cilvēkam izveidojušies tādi fizioloģiskie pielāgošanās (adaptācijas) mehānismi, kas palīdz saglabāt darba spējas, nemainīgu ķermeņa t°, asinsspiedienu utt. arī tad, ja apkārtējā vide mainās. Simptomi Veseli cilvēki aklimatizējas viegli. Jutīgākiem, nonākot jaunos klimatiskos apstākļos, var vairāk vai mazāk pasliktināties organisma vispārējais stāvoklis (galvassāpes, reibonis, sāpes sirdī, nespēks),...

Aklums07.08.2015Aklums Aklums ir pilnīgs redzes zudums abās acīs, nespēja atšķirt gaismu no tumsas (tai skaitā absolūtais aklums, kad redzes asums ir 0). Cēlonis No praktiskā un sociālā viedokļa Aklums saprot plašāk — cilvēku uzskata par praktiski aklu (neredzīgu), ja viņš nespēj orientēties apkārtējā vidē, kaut gan gaismas uztvere var būt saglabāta, cilvēki uztver gaismu un pat pareizi norāda virzienu, no kurienes tā nāk. Parasti Aklums iestājas tad, ja redzes asums nepārsniedz 0,02....

Aknas15.09.2015Aknas Aknas ie gremošanas orgāns, kas piedalās dažādos vielmaiņas procesos. Atrodas zem diafragmas vēdera dobuma augšējā daļā, labajā paribē, pakrūtē un nedaudz kreisajā paribē. Aknas aso priekšējo malu var sataustīt aiz labā ribu loka, bet noapaļotā mugurējā mala pieguļ diafragmai un mugurkaulam. Aknas augšējā virsma ir izliekta, daļēji saistīta ar diafragmu, apakšējā virsma plakana, vērsta...

Aknu ciroze22.09.2015Aknu ciroze Tā ir dažādu aknu slimību vai dažādu aknu bojājumu gala stadija. Cirozes stadijā aknas vairs nespēj pildīt savu galveno uzdevumu – atindēt organismu no dažādiem vielmaiņas produktiem, jo aknu šūnas ir aizstājuši saistaudi. Cēlonis Lai kādi būtu aknu cirozes iemesli, šodien nav iespējams aknu cirozi padarīt par nebijušu. Ir iespējams vienīgi censties to...

Aknu vēzis16.09.2015Aknu vēzis Aknu vēzis var veidoties gan no aknu šūnām, gan no žultsvadu epitēlijšūnām. Primārais aknu vēzis rodas galvenokārt Pēc 50 gadu vecuma, vīriešiem biežāk nekā sievietēm. Cēlonis Parasti tas attīstās uz cirozes fona, retāk — pēc aknu invāzijas slimībām. Tā rašanos veicina vitamīnu un olbaltumvielu trūkums uzturā, aknu traumas. Bērniem var būt aknu embrionālo...

Akromegālija22.09.2015Akromegālija Hroniska un progresējoša slimība, kas raksturīga ar pastiprinātu augšanas hormona veidošanos, izraisot neproporcionālu skeleta, iekšējo orgānu un audu augšanu, kā arī citus vielmaiņas traucējumus. Simptomi Agrīnie akromegālijas simptomi ir neproporcionāla plaukstu un pēdu palielināšanās, mīksto audu sabiezēšana. Novērojamas izmaiņas sejā, piemēram, akcentētas lūpas, uzacu pauguri, uz priekšu izvirzīts apakšžoklis, deguna un ausu palielināšanās, parādās...

Aktinomikoze23.08.2015Aktinomikoze hroniska cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība. Cēlonis To ierosina mikroorganismi starainās sēnes jeb aktinomicētes (Actinomycetes), kas ļoti izplatītas ārējā vidē – augsnē, putekļainā gaisā, uz augiem, dzīvnieku un cilvēku ādā un gļotādā. Visbiežāk slimība rodas, aktivējoties aktinomicētēm, kas atrodas cilvēka organismā (piem., bojātos zobos, smaganu kabatās, mandeļu iedobumos), kāda veicinoša faktora (iekaisuma, traumas, organisma...

Akūta apzarņa išēmija

Akūta apzarņa išēmija18.08.2015Akūta apzarņa išēmija Apzarņa asinsvadi apgādā zarnas ar asinīm. Akūta apzarņa išēmija ir stāvoklis, kad apzarņa asinsvadi vairs nespēj apgādāt visas zarnu daļas pilnvērtīgi ar asinīm. Akūtu slimības formu izraisa pēkšņi artēriju aizsprostojumi ar trombiem vai emboliem. Simptomi Sākotnēji lielākajai daļai cilvēku ar apzarņa išēmiju novēro vemšanu un spēcīgas vēdera sāpes. Augšējā apzarņa artērija apgādā...

Alcheimera07.08.2015Alcheimera slimība Ir atrasti četri gēni, ko var pārmantot un kas nosaka saslimšanu ar šo slimību. Joprojām nav atbildes uz jautājumu, kas gēnus bojā. Slimības izcelsmi skaidro dažādi. Viens no pieņēmumiem tās iemesls ir palielināts alumīnija daudzums smadzenēs. Alumīnija sāļi netiek šķelti un izvadīti no smadzenēm. Taču slimība tika diagnosticēta, pirms sāka lietot izstrādājumus no...

Alerģija07.08.2015Alerģija – (grieķu val.allos – svešs, cits unregon- darīt) Alerģija ir organisma reakcija uz organismā vai vidē esošām specifiskām vielām — alergēniem. Alerģijai parasti ir nepatīkamas izpausmes, piemēram,nātrene, dermatīts, tūska, izsitumi, alerģiskas iesnas, šķaudīšana. Pirmo reizi jēdzienu alerģija lietoja austriešu pediatrs Klemens fon Pirke 1906. gadā, kad ievēroja, ka viņa pacientiem rodas dažādi simptomi pēc...

Alkoholisms07.08.2015Alkoholisms Alkoholisms irslimība, kuru rada bieža alkoholisko dzērienu lietošana un kurai raksturīga patoloģiska tieksme pēc alkohola, kas saslimušo noved pie psihiska un fiziska sabrukuma, kā arī sociālas degradācijas. Cēlonis Alkoholisms kā slimība jāatšķir no dzeršanas vai žūpošanas; tas ir alkoholisma cēlonis, bet vēl nav slimība. Alkoholisms un žūpošana ir kaitīga cilvēka veselībai, nelabvēlīgi ietekmē bērnu...

Amebiāze18.08.2015Amebiāze Amebiālā dizentērija — invāzijas slimība, ko ierosina vienšūnas parazīts dizentērijas amēba (Enfamoeba histolytica). Ar Amebiāzi slimo galvenokārt zemēs, kur ir silts klimats. Cilvēku zarnās amēba var eksistēt 3 dažādās formās: dobuma jeb sīkā forma (7—20 mkm diametrā), cistas (8—15 mkm) un audu forma (20—40 mkm). Cēlonis Amēbas cistu izplatīšanos sekmē mušas. Kopā ar netīru ūdeni, augļiem, dārzeņiem u.c. pārtikas produktiem, no netīrām rokām vai sadzīves priekšmetiem amēbas cistas nokļūst cilvēka organismā. Gremošanas traktā cistas apvalks...

Amence22.09.2015Amence Aptumšotas apziņas stāvoklis, kam raksturīgs apjukums un nesakarīga domāšana. Cēlonis Rodas sakarā ar smagām organiskām cns slimībām, intoksikāciju, sepsi. Simptomi Slimnieks ir bezpalīdzīgs, skatiens klīstošs, apkārtējie notikumi nesaista uzmanību, runa nesakarīga, vārdus izrunā vienmuļi, bez izteiksmes. Nakti amence var pāriet delīrijā. Ārstēšana Ārstē atkarībā no pamatslimības. Nepieciešama tūlītēja palīdzība, slimnieks nekavējoties jāievieto slimnīcā....

Amenoreja22.09.2015Amenoreja Menstruāciju trūkums. Cēlonis Izšķir fizioloģisko amenoreju, kad menstruāciju trūkums nav saistīts ar saslimšanu, un patoloģisko amenoreju, kas rodas dažādu ginekoloģisko vai vispārējo slimību dēļ. Fizioloģiskajai amenorejai var būt šādi veidi: amenoreja lidz dzimumbrieduma laikam; grūtniecības amenoreja, kas saistīta ar ovulācijas trūkumu; laktācijas amenoreja, kas ir apmēram 50% sieviešu bērna zīdīšanas periodā; amenoreja klimaksa periodā...

Anamnēze22.09.2015Anamnēze Slimnieka vai viņa tuvinieku stāstījums par slimības sākumu un attīstības gaitu. Anamnēze dod ārstam vajadzīgās ziņas slimības diagnozes noteikšanai. Izšķir vispārīgo anamnēzi jeb slimnieka dzīves anamnēzi un slimības anamnēzi. Vispārīgajā anamnēzē ietilpst atbildes uz jautājumiem par slimnieka vecāku un citu tuvu radinieku slimībām, paša slimnieka pārciestām slimībām, dzīves veidu, paradumiem, darba un sadzīves apstākļiem....

Anatomija22.09.2015Anatomija Cilvēka, — zinātne, kas pētī ķermeņa formu un uzbūvi saistībā ar funkciju, kā arī ķermeņa attīstības likumsakarības. Mūsdienu anatomija diferencējusies vairākās nozarēs. Normālās (aprakstošās) anatomijas izpētes objekts ir vesela cilvēka organisms. Atbilstoši organismā sistēmām anatomiju iedala osteoloģijā (mācība par kauliem), sindesmoloģijā (mācība par kaulu savienojumiem), mioloģijā (mācība par muskuļiem), splanhnoloģijā (mācība par iekšējiem orgāniem),...

Aneirisma22.09.2015Aneirisma Norobežots asinsvada vai sirds dobuma paplašinājums. Cēlonis Īstās aneirismas gadījumā izspiedumu veido visas sienas kārtas. Visbiežāk īstā aneirisma veidojas aortā. Pēc miokarda infarkta var izveidoties sirds aneirisma. Biežākie aortas aneirismas cēloņi ir sifiliss vai ateroskleroze, kas bojā tās sienas, paplašinājums cirkulāri var aptvert visu aortu (vārpstveida aneirisma) vai arī tikai vienu tās daļu (manšetveida...

Anēmija25.08.2015Anēmija Mazasinība – stāvoklis, kad asinīs samazināts eritrocītu un hemoglobīna daudzums vai viens no tiem. Pieaugušajiem par normu var uzskatīt 72 – 85 vienības (12-14 g uz 100 ml asiņu) hemoglobīna un 3,6-4,5 milj. eritrocītu vienā mm3 asiņu sievietēm un 78-100 vienības (13-16 g uz 100 ml asiņu) hemoglobīna un 3,7-5,2 milj. eritrocītu vienā mm3...

Angīna07.08.2015Angīna – (latīņu – angina) Angīna ir vispārēja akūta slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir slimīgas pārmaiņas aukslēju mandelēs. Retāk angīna skar rīkles (aizdegunes) vai mēles mandeli. Ar angīnu visbiežāk slimo bērni un jaunieši. Angīnas ierosinātāji var būt strutu radoši mikrobi (streptokoki, stafilokoki), kā arī vīrusi (adenovīrusi, herpes vīrusi) un patogēnās sēnes. Cēloņi Slimību veicina dažādi...

Ankilostomidozes

Ankilostomidozes22.09.2015Ankilostomidozes Divas invāzijas slimības: ankilostornoze, ko ierosina ankilostoma (Ancylostorna duodenale), un nekatoroze, ko ierosina nekators (Necator arnericanus), abas slimības pieder pie helmintozēm. Cēlonis Ankilostomidozes ierosi pieder pie veltņtārpu tipa nematožu klases. Tiem daudz kopīgu īpašību gan attiecībā uz parazītu morfoloģiju, gan to ierosināto klīnisko ainu. Ar ankilostomidozes sirgst ļoti daudzi mūsu planētas iedzīvotāji, galvenokārt joslā...

Ankiloze22.09.2015Ankiloze Pastāvīgs locītavas nekustīgums, ko rada kaulu galu saaugums. Ja saaugumu veido kaulaudi, locītava kļūst pilnīgi nekustīga, ja saistaudi vai skrimšļaudi (fibrozā ankiloze), — dažreiz nelielas kustības iespējamas. Cēlonis Ankiloze rodas, ja iekaisuma, traumas vai deģeneratīvu procesu rezultātā bojāti audi, kas veido locītavu vai atrodas tās tuvumā (piemēram, locītavu virsmu lūzumi, it īpaši vaļējas traumas,...

Anoģenitālās herpes

Anoģenitālās herpes13.08.2015Anoģenitālās herpes Anoģenitālās herpes ir ģenitāliju ādas un gļotādas infekcijas slimība, ko izraisa vīruss. Cēlonis Slimības izpausme ir sāpīgi pūslīši uz ādas ap dzimumorgāniem un gļotādas uz apsārtušas ādas fona. Tie pēc dažām dienām pārplīst, bet 1-3 nedēļas vēlāk tajās pašās vietās atkārtojas. Simptomi Simptomi parādās 2–30 dienu laikā pēc kontakta ar inficētu dzimumpartneri. Gan sievietēm,...

Anosmija22.09.2015Anosmija Ožas zudums. Cēlonis Rodas, ja dažādu slimību (iesnu, polipu, audzēju) radīti mehāniski nosprostojumi neļauj ieelpotajam gaisam ieplūst deguna dobuma ožas daļā. Anosmija var būt arī dažu slimību gadījumā, kad bojāta kāda ožas analizatora daļa. Ārstēšana Ārstē pamatslimību....

Antroponozes22.09.2015Antroponozes Infekcijas slimības, ar kurām slimo tikai cilvēki. Cēlonis Infekcijas avots ir slims cilvēks vai praktiski vesels cilvēks — baktēriju vai vīrusu nēsātājs. Slimību ierosi evolūcijas gaitā piemērojušies eksistencei cilvēka organismā, kas kļuvis par ierosa bioloģisko saimnieku (dabisko vidi). Antroponozes izplatību ietekmē sociālie un dabas faktori. Pie antroponozes pieder apmēram 2/3 no visām infekcijas slimībām,...

Antropozoonozes

Antropozoonozes22.09.2015Antropozoonozes Zooantroponozes — infekcijas slimības, ar kurām slimo cilvēki un dzīvnieki Cēlonis Galvenais infekcijas avots ir dzīvnieki, un tikai atsevišķām slimībām izņēmuma gadījumā par infekcijas avotu var kļūt arī cilvēka evolūcijas ceļā atsevišķi slimību ierosi, piemērojušies parazitēšanai noteiktas sugas dzīvnieka organismā, kuri kļuvuši par ierosa galveno bioloģisko saimnieku un nodrošina ne tikai ierosa eksistenci un...

Anūrija22.09.2015Anūrija Urīna neizdalīšanās, akūtas nieru mazspējas galvenā pazīme. Izšķir sekretorisko anūriju un ekskretorisko anūriju. Cēlonis Sekretoriskās anūrijas gadījumā urīns nierēs neveidojas. Tās cēloņi ir smagi nieres asinsrites traucējumi, patoloģisks process nieres audos, saindēšanās, smagas traumas, kad asinsspiediens krasi pazeminās. Ekskretoriskās anūrijas gadījumā nierēs urīns veidojas, bet nenonāk urīnpūslī urīnvadu mehāniska nosprostojuma dēļ. Anūrijas gadījumā organismā...

Aorta22.09.2015Aorta Lielā asinsrites loka galvenā artērija, kas ar saviem zariem piegādā arteriālās asinis ķermeņa orgāniem un audiem. Aortas sienās ir daudz elastīgo audu, kas to padara izturīgu un elastīgu. Aortai ir 3 daļas: Augšupejošā aorta Aortas loks Lejupejošā aorta Augšupejošā aorta sākas no sirds kreisā kambara, veidojot paplašinājumu — aorta sīpolu, iet aiz krūšu kaula...

Apakšžokļa locītavas iekaisums

Apakšžokļa locītavas iekaisums22.09.2015Apakšžokļa locītavas iekaisums Var būt reimatisma, poliartrīta, strutojošas infekcijas, retāk specifiskas infekcijas, traumas gadījumā. Cēlonis Akūto apakšžokļa locītavas iekaisumu parasti , rada trauma vai apkārtējo audu infekcija — flegmonas, vidusauss iekaisums vai pieauss siekalu dziedzera iekaisums. Hroniskajam apakšžokļa locītavas iekaisumam cēlonis — distrofiskas pārmaiņas locītavas skrimšļos (artroze), kuras radījis reimatisms vai poliartrīts, kā arī ilgstoša...

Apātija22.09.2015Apātija Patoloģisks stāvoklis, kas izpaužas pilnīgā vienaldzībā pret sevi un apkārtni. Cēlonis Visbiežāk apātija izveidojas sakarā ar smagām organiskām cns slimībām vai dziļu šizofrēnijas defektu, reizēm arī funkcionāliem nervu sistēmas traucējumiem. Simptomi Garastāvoklis nav ne pacilāts, ne nomākts. Parasti rodas mazkustīgums vai pat pilnīgs sastingums. Apātijas gadījumā cilvēks savu stāvokli nejūt kā nepatīkamu, tāpēc arī...

Apdegumi15.08.2015Apdegumi – (latīņu – combustio) Apdegums ir audu bojājums, kas rodas, iedarbojoties augstai temperatūrai, ķīmiskām vielām, starojumam. Cēlonis Visbiežākie ir termiskie apdegumi, ko izraisa liesma, karsts ūdens, gaiss, nokaitēts metāls, tvaiks u.c. Ķīmiskie apdegumi rodas, iedarbojoties skābēm, sārmiem, dažādiem kodīgiem sāļiem, dažām indīgām kaujas vielām. Starojuma apdegumu izraisa ilgstošs, intensīvs saules starojums, ultravioletais, kā arī jonizējošais starojums. Simptomi Pēc apdeguma dziļuma...

Apdullums22.09.2015Apdullums Aptumšotas apziņas stāvoklis, kam raksturīga stipri pavājināta ierosināmība. Cēlonis Apdullums rodas pēc epilepsijas lēkmēm, traumām, intoksikācijām. Tas var pāriet komā. Simptomi Kairinājumi, kas veselam cilvēkam izraisa atbildes reakciju, apdulluma laikā nav pietiekami spēcīgi, un atbildes reakcija nerodas. Lai saslimušais reaģētu, nepieciešama, piemēram, spilgtāka gaisma nekā parasti, slimniekam jāpieskaras, viņš jāsapurina. Atbildes iegūstamas tikai uz...

Apendicīts06.08.2015Apendicīts – (latīņu – appendicitis) Apendicīts ir Izplatīts dažāda vecuma cilvēkiem, bet galveno kārt 20—40 gadu vecumā. Cēlonis Cēlonis nav pilnīgi noskaidrots. Ierosinātājs Ir strutas radošie mikrobi (stafilokoki un streptokoki), zarnu nūjiņas un anaerobi, kas mīt uz zarnu gļotādas (galveno kārt aklās zarnas) arī veseliem cilvēkiem. Nereti apendicīts sākas vai paasinās pēc tam, kad gremošanas...

Apjukums22.09.2015Apjukums Psihisks stāvoklis, kurā zudis pareizs priekšstats par savu personību, laiku un telpu, izpaužas neizpratnes sajūtā (arī depersonalizācija, derealizācija). Cēlonis Apjukums rodas reizē ar akūtiem murgiem, kad sākas apziņas traucējumi. Simptomi Sakarā ar psihopatoloģiskiem pārdzīvojumiem zūd spēja orientēties jaunā, neparastā situācijā un piemēroties apkārtnei. Cilvēks kļūst nevarīgs, sejā neizpratnes izteiksme, skatiens klīstošs, meklējošs, atbildes nepārliecinošas,...

Apraksija22.09.2015Apraksija Nespēja mērķtiecīgi darboties, lai gan locekļus cilvēks var kustināt un tajos nav jušanas traucējumu. Cēlonis Apraksiju rada galvas smadzeņu garozas (galvenokārt paura un pieres daivas) bojājumi. Simptomi Slimnieki kļūst bezpalīdzīgi, jo nespēj rīkoties ar pazīstamiem darbarīkiem, nemāk apģērbties, sakārtot priekšmetus, rakstīt. Ārstēšana Ārstē pamatslimību....

Apsaldējums15.08.2015Apsaldējums – (latīņu – congelatio) Aukstuma trauma, kas izraisa vietēju virspusēju vai dziļu audu bojājumu. Cēlonis Apsaldējums var rasties ne tikai tad, kad ārējā temperatūra ir zemāka par 0°, bet arī +4°, +8° un pat augstākā temperatūrā, it īpaši tad, ja aukstums iedarbojas ilgstoši. Apsaldējuma rašanos veicina mitrums un vējš (ķermeņa siltuma zudums intensīvāks), kā...

Aptaukošanās07.08.2015Aptaukošanās – (latīņu – adipositas) Aptaukošanās ir pārmērīga tauku uzkrāšanās organismā, it īpaši zemādā un ap iekšējiem orgāniem. Vīriešiem taukaudi vairāk veidojas ķermeņa augšdaļā un uz vēdera, sievietēm — uz vēdera un gūžām. Cēlonis Aptaukošanās pamatā ir tauku sintēzes un uzkrāšanās procesu pārsvars pār to noārdīšanās procesiem. Ar uzturu uzņemamās enerģijas daudzumu regulē ēstgribas centrs...

Apziņa22.09.2015Apziņa Filozofiska, socioloģiska un psiholoģiska kategorija, augsti organizētas matērijas — cilvēka smadzeņu spēja ar tajās kodēto hierarhisko informācijas sistēmu palīdzību psihiskā darbībā atspoguļot ārpasauli un pašam sevi, nošķirot savu «es» no ārējās vides un mērķtiecīgi iedarbojoties uz šo vidi un sevi. Apziņa kā psihiskas darbības augstākā forma neaprobežojas ar domāšanu, jo ietver ne vien īstenības...

Apziņas krēsla22.09.2015Apziņas krēsla Akūts aptumšotas apziņas stāvoklis, ilgst no dažām minūtēm līdz 1 — 2 stundām. Sākas un beidzas pēkšņi, visbiežāk ar dziļu miegu. Cēlonis Krēslas stāvoklis visbiežāk sastopams epilepsijas slimniekiem, kā arī organisku cns slimību un histērijas gadījumā. Simptomi Apziņas krēslas stāvoklī slimniekam pilnīgi zūd kontakts ar ārpasauli, un nekāda ārējā iedarbība šo stāvokli nevar...

Apziņas traucējumi

Apziņas traucējumi22.09.2015Apziņas traucējumi Aptumšota apziņa — patoloģisks stāvoklis, kurā reālās pasaules atspoguļojums iegūst izkropļotu raksturu. Simptomi Apziņas traucējumiem raksturīgas vairākas kopīgas pazīmes: atrautība no ārpasaules (samazinās apkārtējās pasaules ietekme uz slimnieku, saslimušais arvien vairāk noslēdzas sevī, turklāt iekšējā pasaule var būt gan bagāta ar patoloģiskiem fantāzijas radītiem tēliem, gan arī tukša, bez psihopatoloģiskiem pārdzīvojumiem; ārējās pasaules...

Arahnoidīts06.09.2015Arahnoidīts Arahnoidīts ir galvas vai muguras smadzeņu apvalku iekaisums, kas saistīts ar saaugumu veidošanos. Cēlonis Arahnoidīta cēloņi var būt dažādi. Liela nozīme ir vīrusu un baktēriju ierosinātām infekcijām, iekaisuma procesiem ausīs, deguna blakusdobumos, acu ābolos, mutes dobumā (galvas smadzeņu arahnoidīts), patoloģiskiem procesiem krūšu un vēdera dobumos, mugurkaulā (muguras smadzeņu arahnoidīts). Arī galvas un muguras traumas...

Arbovirusālās slimības

Arbovirusālās slimības23.09.2015Arbovirusālās slimības Infekcijas slimības, ko ierosina arbovīrusi (angļu arbovirusesvīrusi, nosaukums pieņemts vispasaules mikrobiologu kongresā 1962. g.). Arbovirusālās slimības pieder pie transmisīvām slimībām, kas saistītas ar infekcijas perēkļiem dabā. Cēlonis Arbovīrusus pārnes asinssūcēji posmkāji — ērces, odi, moskīti, kuru organismā vīrusi saglabājas, bet neizraisa saslimšanu. Infekcijas perēklī dabā vīrusi cirkulē starp slimiem un veseliem mugurkaulniekiem un...

Arodslimības23.09.2015Arodslimības Cēlonis Slimības, kuru cēlonis ir kaitīgie arodlaktori un kuras raksturīgas atsevišķā ražošanas nozarē strādājošiem. Ilgstošs kontakts ar dažādām toksiskām vielām (svins, dzīvsudrabs, arsēns, anilīns) var izraisīt vispārēju organisma saindēšanos, liela toksisko vielu koncentrācija rada akūtu saindēšanos, maza — hronisku saindēšanos. Kancerogēni, piemēram, berilijs, benzpirēns, sodrēji, var sekmēt saslimšanu ar vēzi, slimība var parādīties pat...

Ārpusdzemdes grūtniecība

Ārpusdzemdes grūtniecība23.09.2015Ārpusdzemdes grūtniecība Apaugļotas olšūnas attīstīšanās ārpus dzemdes dobuma.Visbiežāk tā ir olvadā (apmēram 98,5% ). Ārpusdzemdes grūtniecība var lokalizēties arī dzemdes rudimentārajā ragā, vēdera dobumā, olnīcā. Cēlonis olvadu sašaurināšanās pēc iekaisumslimībām (nereti pēc gonorejas), dzimumorgānu infantilisms, dzemdes un tās piedēkļu audzēji, dzemdes attīstības traucējumi, nepareiza dzemdes guļa. Samērā bieži ārpusdzemdes grūtniecība rodas pēc aborta, kad dzemdes...

Arteriālais vads

Arteriālais vads23.09.2015Arteriālais vads Botalla vads — asinsvads, kas cilvēka auglim savieno plaušu stumbru ar aortas loku. Tāpēc asinis no sirds labā kambara neplūst uz plaušām (mazo asinsrites loku), bet nonāk aortā (lielajā asinsrites lokā). Pēc piedzimšanas arteriālais vads saplok un pakāpeniski aizaug....

Arterioskleroze

Arterioskleroze23.09.2015Arterioskleroze Artēriju skleroze — asinsvadu sienu sabiezēšana. Tagad arteriosklerozi vairs neuzskata par noteiktu slimību. Šo nosaukumu lieto par vispārīgu apzīmējumu dažādām slimības formām, kurām ir gan vienādas ārējās pazīmes, bet atšķirīga izcelsme un morfoloģija. Konkrētas slimības apzīmēšanai lieto vairāk diferencētus nosaukumus, piemēram, ateroskleroze....

Arterīts15.08.2015Arterīts – (latīņu – arteritis) Arterīts ir artērijas iekaisums. Cēlonis To var radīt infekcijas slimības (sepse, gripa, reimatisms, difterija, sifiliss), kā arī iekaisumi un strutojoši procesi apkārtējos audos. Arterīta rašanos sekmē alerģija, kaitīgi ārējās vides apstākļi (apsaldēšanās), smēķēšana. Simptomi Iekaisuma process var lokalizēties artērijas sienas iekšējā kārtā (obliterējošais endarterlts), vidējā kārtā (mezarterīts) vai ārējā kārtā...

Artoze08.08.2015Artoze Artoze ir hroniska, deģeneratīva, progresējoša locītavu slimība, kam raksturīgas pārmaiņas locītavu virsmās. Ja artoze progresē, izveidojas deformējošā artoze jeb osteoartroze. Pēc, artozes procesa lokalizācijas izšķir: koksartrozi (gūžas locītavā) spondilartrozi (mugurkaula starpskriemeļu locītavās) gonartrozi (ceļa locītavā) u.tml. Pēc artozes radīto traucējumu rakstura izšķir dažādas deformējošās artozes formas: Kompensēto artozi — ja pārmaiņas locītavu virsmās nerada jūtamus traucējumus (tās konstatējamas tikai apskatē vai rentgenoloģiski), subkompensēto artozi — ja traucējumi...

Artrīts23.09.2015Artrīts Locītavas iekaisums, ko var izraisīt trauma vai dažas infekcijas (piemēram, tbc, sifiliss). Simptomi Iekaisusī locītava pietūkst, kļūst sāpīga, nereti arī siltāka. Kustības iekaisušajā locītavā ierobežotas. Locītavas dobumā pēc ievainojuma var izplūst asinis, tām sastrutojot, var izveidoties strutains artrīts. Tādā gadījumā bieži paaugstinās t°, palielinās leikocītu daudzums asinīs. Biežāk vērojams vairāku locītavu iekaisums — poliartrīts....

Asaras15.09.2015Asaras Asaras ir ķermeņa šķidrums, kuru izdala asaru dziedzeri. Procesu, kad izdalās asaras, sauc par asarošanos. Asarošanu var izsaukt dažādi iemesli, piemēram, emocionālu jūtu dēļ var sākt raudāt vai acī ir iekritis kāds svešķermenis. Aptuveni 99% no asarām veido ūdens. Atlikušo procentu lielākoties veido dažādas neorganiskas vielas — nātrija hlorīds, nātrija karbonāts, magnija sāļi un...

Asarošana01.09.2015Asarošana Asarošana norāda uz nepareizu asaru kanālu darbību vai asaru produkcijas daudzuma izmaiņām. Cēloņi Visbiežāk asarošanu izraisa sausās acs sindroms. Sausuma sajūta, asarošana, apsārtums un smilšu sajūta acīs ir galvenie sauso acu cēloņi, kas rada diskomfortu. Asarošanu rada asaru kanāla aizsērēšanās, iekaisums. Rezultātā asaras netiek novadītas uz deguna kanālu un rada asarošanu. Asaru novadošās sistēmas...

Asaru dziedzera iekaisums

Asaru dziedzera iekaisums23.09.2015Asaru dziedzera iekaisums Sastopams reti. Akūts asaru dziedzera iekaisums parasti ir infekciju slimību komplikācija. Simptomi stipras sāpes, tūska augšējā plakstiņa deniņu pusē, var būt paaugstināta t°. Liela tūska var novirzīt acs ābolu uz leju un uz iekšu. Dažreiz asaru dziedzeris sastruto un izveidojas abscess. Laikus ārstējot, process izbeidzas 2 — 3 nedēļu laikā. Hronisks asaru...

Asaru maisiņa iekaisums

Asaru maisiņa iekaisums01.09.2015Asaru maisiņa iekaisums Cēlonis Rodas visbiežāk pēc deguna un asaru kanāla nosprostojuma (hroniskas iesnas, polipi, deguna sifiliss, haimorīts). Simptomi Galvenās pazīmes — asarošana, strutaini izdalījumi no acs (uzspiežot uz asaru maisiņa, no asaru punktiem izdalās gļotas vai strutas), neliels pacēlums asaru maisiņa apvidū. Ja iekaisuma process izplatās apkārtējos audos, veidojas flegmonozais asaru maisiņa iekaisums. Slimo...

Ascīts (ūdens kaite)

Ascīts (ūdens kaite)23.09.2015Ascīts (ūdens kaite) Šķidruma sakrāšanās vēdera dobumā. Cēlonis Visbiežākie ūdens kaite cēloņi — sirds slimības, aknu ciroze, peritonīts, audzēja metastāzes vēderplēvē. Simptomi Raksturīgākās ūdens kaite pazīmes — vēdera stipra palielināšanās un nabas izspiešanās. Ja piesit pie vēdera sienas, jūtama fluktuācija (šķidruma viļņošanās). Vēdera dobuma šķidrums var būt dzidrs, asiņains, piemēram, vēža slimniekiem, vai pienains, ja...

Aseptika23.09.2015Aseptika Pasākumu kopums, kas novērš mikrobu iekļūšanu brūcē. Ievērojot aseptiku, pilnīgi tiek novērsta operācijas brūču strutošana. Lai nodrošinātu ķirurģisko brūču aseptiku, jāveic visu priekšmetu (instrumentu, pārsienamā materiāla) sterilizācija, kā arī jārada apstākļi (speciālas telpas, to rūpīga kopšana, aseptika likumu ievērošana med. personālam), kas izslēdz mikrobu iekļūšanu brūcē no gaisa, slimnieka ādas u.tml. Arī apkopjot un...

Asfiksija23.09.2015Asfiksija Patoloģisks stāvoklis, kad organismā elpošanas traucējumu vai elpošanas apstāšanās dēļ rodas skābekļa trūkums un uzkrājas ogļskābā gāze. Cēlonis Asfiksija rodas, ja mehāniski pārtraukta gaisa ieplūde elpošanas ceļos. Cēlonis var būt kakla saspiedums no ārpuses, balsenes, elpvada, bronhu nosprostojums ar svešķermeni vai audzēju, balsenes ieejas tūska pēc ķīmiskā apdeguma. Asfiksija var rasties arī dažos saindēšanās...

Asinis23.09.2015Asinis Šķidri audi ar izteiktu trofisku funkciju un aizsargfunkciju. Asinis veido apmēram 7% cilv. masas; 70 kg smagam cilvēkam vidēji ir 5 — 5,5 l asiņu. Asinis sastāv no plazmas un formelementiem. Plazma ir bezkrāsains, viskozs šķidrums, kurā 90 — 93% ir ūdens. Plazmas sausnes lielākā daļa (7 — 8%) ir olbaltumvielu, albumīni, globulīni un...

Asiņošana23.09.2015Asiņošana Asins izplūšana no bojātiem asinsvadiem. Cēlonis Asinsvada bojājuma cēlonis var būt asinsvadu sienas traumas pēc sitieniem vai ievainojumiem, dažādi patoloģiskie procesi (piemēram, strutaini iekaisumi, ļaundabīgi audzēji, vēnu mezglveida paplašināšanās), kā arī neirodistrofiskas pārmaiņas asinsvadu sienā, kad pastiprinās sīko asinsvadu sienu caurlaidība (piemēram, dzeltēs, hipovitaminozes, sepses gadījumā). Pēc tā, kādi asinsvadi bojāti, izšķir arteriālo asiņošanu...

Asins grupas15.09.2015Asins grupas Asins grupas ir vienas un tās pašas sugas indivīdu iedalījums pēc asins īpatnībām, kuru pamatā ir eritrocītu olbaltumvielu uzbūves atšķirības. Zināmas vairākas cilvēku eritrocitāro asins grupu sistēmas, piemēram, ABO, MNS3, Rh (rēzus sistēma), PS. Visplašāk pazīstama ABO sistēma, pēc kuras izšķir 4 asins pamatgrupas. Piederību pie vienas vai otras asins grupas nosaka eritrocītos...

Asins pārliešana

Asins pārliešana23.09.2015Asins pārliešana Cilvēka (donora) asiņu ievadīšana otram cilvēkam (recipientam) ārstniecības nolūkā. Parasti asinis ievada vēnā, retāk — artērijā, kaula smadzenēs. Asins pārliešanā lieto gandrīz visās klīniskajās medicīnas nozarēs, galvenokārt noasiņošanas, anēmijas, saindēšanās, hronisku slimību gadījumā, kā arī ķirurģijā sarežģītās operācijās. Daudzos smagos saslimšanas, traumu u.c. gadījumos asins pārliešana ir vienīgais dzīvības glābšanas līdzeklis. Asins pārliešana...

Asins recēšana30.08.2015Asins recēšana Asins recēšana ir aizsargreakcija, kura dažas asins plazmā izšķīdušas vielas un asins šūnas izveido recekli un pasargā organismu no asiņu zuduma asinsvadu bojājuma gadījumā. Kopumā asins recēšana ir fermentatīvs daudzpakāpju process. Vienota organisma asins recēšana sistēmu — to orgānu un audu kopums, kur piedalās asins recēšana ietekmējošo vielu sintēze un aktivācija. Asins recēšana...

Asinsizplūdums23.09.2015Asinsizplūdums Asiņu uzkrāšanās apkārtējos audos vai ķermeņa dobumos sakarā ar asinsvada bojājumu. Cēlonis Asinsizplūdums cēlonis var būt ne vien traumatisks asinsvadu bojājums, bet arī asins recēšanas traucējumi vai palielināta kapilāru sienu caurlaidība (diatēze, hemorāģiskā). Nereti abi šie faktori kombinējas. Simptomi Asinsvada traumatiska bojājuma gadījumā parasti rodas relatīvi lieli asinsizplūdums traumas apvidū. Cilvēkiem, kam palielināta kapilāru...

Asinsrite23.09.2015Asinsrite Pastāvīga asins plūsma asinsrites sistēmā. Tā uztur vielu un gāzu apmaiņu starp ārējo vidi un organisma audiem, nodrošina organisma iekšējās vides pastāvīgumu (homeostāzi), piedalās ķermeņa t° regulēšanā un veic dažādu funkciju humorālo regulāciju. Asinsrites galvenais dzinējspēks ir sirds ritmiskā saraušanās. Asinis, tāpat ka visi šķidrumi caurulēs, plūst no augstāka spiediena vietas uz vietu ar...

Asinsrites sistēma

Asinsrites sistēma23.09.2015Asinsrites sistēma Slēgta vadu sistēma, pa kuru cirkulē asinis. Pastāvīgo asins plūsmu (asinsriti) nodrošina šās sistēmas centrālais orgāns — sirds. Asinis pa asinsrites sistēmu piegādā audiem barības vielas un skābekli, bet aizvada no tiem vielmaiņas produktus un ogļskābo gāzi. Asinis transportē arī iekšējās sekrēcijas dziedzeru hormonus. Asinsrites sistēma piedalās ķermeņa t° regulācijā. Adas asinsvadiem paplašinoties,...

Asinsspiediens23.09.2015Asinsspiediens Asiņu hidrodinamiskais spiediens sirds dobumos un asinsvados. To rada sirds muskulatūras kontrakciju attīstītais spēks, asinsvadu sienu mehāniskās īpašības un asinsvadu gultnes pretestība asins plūsmai. Asinsspiediens sirds dobumos (intrakardiālais spiediens) un dažādos asinsvados (intravaskulārais spiediens) nav vienāds, lielajā asinsrites lokā augstāks tas ir kreisajā kambarī un zemāks — labajā priekškambarī, bet mazajā asinsrites lokā augstāks...

Asinsvadi23.09.2015Asinsvadi Cauruļveida orgāni, pa kuriem ķermenī plūst asinis, asinsrites sistēmas daļa. Asinsvadus iedala artērijās, vēnās un kapilāros. 1 — lielā zemādas vēna; 2 — ciskas vēna; 3 — apakšējā doba vēna; 4 — vēdera dobuma orgānu asinsvadi; 5 — garā zemādas vēna; 6 — īsā zemādas vēna; 7 — plaušu asinsvadi; 8 — augšējā doba...

Asinsvadu bojājumu radītās psihozes

Asinsvadu bojājumu radītās psihozes23.09.2015Asinsvadu bojājumu radītās psihozes Psihiski traucējumi, kuru cēlonis ir galvas smadzeņu asinsvadu ateroskleroze, hipertoniskā slimība u.c. sirds un asinsvadu slimības. Psihožu intensitāte ne vienmēr atbilst asinsvadu bojājumu pakāpei. Simptomi Sākumstadijā izveidojas astēnijai un neirozei līdzīgi traucējumi. Raksturīgas ir galvassāpes, kas pārsvarā lokalizējas pieres un pakauša apvidū un izstaro uz pleciem un muguru. Rodas miega traucējumi,...

Asinsvadu reakcijas

Asinsvadu reakcijas23.09.2015Asinsvadu reakcijas Asinsvadu sašaurināšanās un paplašināšanās sakarā ar sienu gludās muskulatūras tonusa svārstībām. Asinsvadu tonuss svārstās aktīvi (nervu impulsu vai ķīmisku vielu ietekmē) un pasīvi (asinsvada iekšējā spiediena ietekmē). Visspilgtāk asinsvadu reakcijas izpaužas sīkajos asinsvados — arteriolās un vēnulās. Asinsvadu kustību (eferentos) nervus iedala sašaurinātajos un paplašinātājos (tie ir tikai dažos asinsvados). Sašaurinātāji atrodas visos...

Askaridoze23.09.2015Askaridoze Invāzijas slimība, ko ierosina cērme (ascaris lumbricoides), viena no helminlozēm. Cēlonis Askaridozes izplatību nosaka apdzīvoto vietu un pilsētu klimatiskie un sanitāri higiēniskie apstākļi. Sastopama visā mērenajā joslā. Vietās, kur ir sauss klimats, kā arī aukstajos ziemeļu apgabalos askaridoze sastopama reti. Tā biežāk mēdz būt bērniem nekā pieaugušajiem. Simptomi Askaridozei raksturīgi galvenokārt dispeptiski un alerģiski...

Astēnija23.09.2015Astēnija Astēnisks stāvoklis, astēniskais sindroms — psihisks un fizisks nespēks, vājums, kam raksturīgs novājināts nervu sistēmas tonuss. Cēlonis Astēnija ir ļoti bieža un nespecifiska slimību izpausme, visbiežāk rodas pēc pārciestām infekcijas slimībām, intoksikācijām, traumām, ilgstošas psihiskās un fiziskās pārslodzes, sāpēm, kā arī progresējošu organisku cns slimību un dažu psihožu gadījumā. Simptomi Astēnijas pazīmes ir viegla...

Astereognoze23.09.2015Astereognoze Nespēja pazīt priekšmetus pēc taustes. Izšķir primāro un sekundāro astereognozi. Cēlonis Primārā astereognoze rodas, ja bojāta galvas smadzeņu pauradaivas garoza. Tad slimnieks spēj noteikt priekšmeta īpašības, bet to nepazīst (agnozija). Sekundārā astereognoze rodas, ja slimniekam traucēta jušana rokā, it īpaši taustes un kustības stāvokļa sajūta. Slimnieks nespēj noteikt priekšmeta īpašības, tāpēc to nepazīst....

Astigmātisms26.08.2015Astigmātisms Astigmātisms ir redzes nepilnība, neasa redze tālumā un tuvumā, kaut gan redzēšanas problēmu parasti vairāk izjūt tālumā. Astigmātisms var būt dažādas pakāpes un var kombinēties ar citām refrakcijas anomālijām, tuvredzību vai tālredzību. Cēlonis Biežākais astigmātisma iemesls ir neregulāra radzenes forma, kura ir vairāk ovāla nekā apaļa un dēļ dažādiem radzenes liekumiem rada divus fokusa...

Astma08.08.2015Astma (latīņu – asthma) Bronhiāla Astma (latīņu – bronchia-le asthma) Astma ir alerģiska slimība ar recidivējošu lēkmjveida aizdusu, ko izraisa sīko un vidējo,bronhu spazmas, kā arī to gļotādas pietūkums un pastiprināta gļotdziedzeru sekrēcija. Cēlonis Bronhiālo astmu ierosina dažādi infekciozas un neinfekciozas dabas alergēni. 80—90% gadījumu konstatē infekciozus faktorus — dažādas baktērijas, vīrusus, patogēnās sēnes, helmintus...

Ataksija01.09.2015Ataksija Kustību koordinācijas un līdzsvara traucējumi. Cēlonis un simptomi Slimnieka kustības ir neveiklas, locekļi nespēj precīzi sasniegt mērķi. Izšķir vairākus ataksija veidus: Ja traucēta dziļā jušana, rodas sensitīvā ataksija, ko labi kompensē redze. Kad slimnieks uzmanīgi vēro savu locekļu kustības, sensitīvā ataksija mazinās. Ar aizvērtam acīm slimnieks nespēj stabili nostāvēt, taisni noiet, bet iet ar...

Atdzīvināšana (reanimācija)

Atdzīvināšana (reanimācija)23.09.2015Atdzīvināšana (reanimācija) Pirmās palīdzības, kā arī ārstnieciski paņēmieni dzīvībai svarīgu orgānu un orgānu sistēmu — elpošanas, sirdsdarbības, cns darbības atjaunošanai. Organisma terminālajos stāvokļos jeb robežstāvokļos (smags šoks, pirmsagonija, agonija, klīn. nāve) palīdzības sniegšana tikai ar medikamentiem nedod vēlamo efektu, bet, laikus uzsākot atdzīvināšanu, iespējams panākt slimības vai nelaimes gadījumā bojātā orgāna funkcijas atjaunošanos vai aizstāšanu...

Ateroma15.09.2015Ateroma Ateroma ir labdabīgs veidojums, kas attīstās, aizsprostojoties ādas tauku dziedzera izvadkanālam. Cēlonis Dziedzeris paplašinās, izveidojas cista, kas pildīta ar putrveida masu (tauku pilieni, holesterīna kristāli, pārragojušās epitēlijšūnas). Ateroma var būt viena vai daudzas. Parasti tā rodas galvas matainajā daļā, sejā, ārējo dzimumorgānu ādā; aug lēni, bet var izaugt visai liela. Biežāk sastopama sievietēm, bērniem...

Ateroskleroze23.09.2015Ateroskleroze Hroniska artēriju slimība, kam raksturīga lipoīdu nogulsnēšanās artēriju sienas iekšējā slānī un saistaudu savairošanās asinsvadu sienā. Ateroskleroze visvairāk bojā lielās un vidējās artērijas (elastīgā tipa artērijas, pie kurām pieder aorta, sirds vainagartērijas, kā arī smadzeņu, nieru un apzarņa artērijas). Cēlonis Ateroskleroze ir ļoti izplatīta. Tā var sākties jau 30 — 40 gadu vecumā bez...

Atguļas tīfs23.09.2015Atguļas tīfs Akūta infekcijas slimība, ko ierosina spiroheta borrelia recurrentis un kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi. Cēlonis Atguļas tīfa ierosu pārnes asinssūcēji (utis, ērces). Izšķir epidēmisko un endēmisko atguļas tīfu. Epidēmiskais jeb utu atguļas tīfs senāk izplatījās kara un bada laikā, kā arī sliktos sanitārās higiēnas apstākļos. Latvijā šī slimība ir likvidēta. Infekcijas avots ir...

Atmiņa23.09.2015Atmiņa Smadzeņu īpašība saglabāt un reproducēt ierosas impulsu pēdas un impulsos kodēto informāciju. Galvenie atmiņa procesi: iegaumēšana, atcerēšanās aizmiršana. Mehāniska iegaumēšana jeb asociāciju izstrāde saistīta ar informācijas grupēšanu pēc formālām pazīmēm — pēc secības telpā un laikā, ārējās līdzības vai kontrasta (mehāniskas iegaumēšanas galējība — iekalšana), daudz produktīvāka ir loģiskā iegaumēšana — ar grupēšanu pēc...

Atmiņas traucējumi

Atmiņas traucējumi08.08.2015Atmiņas traucējumi Atmiņa var pasliktināties (dismnēzija), var būt kļūdaina, aplama, izkropļota (paramnēze), var iestāties arī atmiņas zudums (amnēzija). Cēlonis Retums atmiņas traucējumu izpausme ir īslaicīga atmiņas paasināšanās (hipermnēzija) — tas var notikt maniakālos stāvokļos, paaugstinātas temperatūras laikā, kad slimnieki reizēm notikumus atceras sevišķi detalizēti. Atmiņas īslaicīga pavājināšanās var būt psihiska aizkavējuma rezultāts, pēc tā likvidēšanās...

Atrauga14.09.2015Atrauga Atraugas ir elpošanai, klepošanai un šķaudīšanai līdzīga fizioloģiska norise, kuras uzdevums ir atbrīvot kuņģi no gāzes vai gaisa. Tas notiek, vārstveida muskulim, kas atrodas starp barības vadu un kuņģi, atveroties, bet kuņģim mazliet saraujoties. Cēlonis Rijot siekalas vai ēdienu, kuņģī neizbēgami nonāk arī mazliet gaisa, taču, ja ēdot sarunājas, tas parasti nokļūst barības vada...

Atrofija23.09.2015Atrofija Atrofija ir audu vai orgāna samazināšanās, kas saistīta ar šūnu barošanās traucējumiem. Parasti šādos gadījumos samazinās vai izbeidzas attiecīgā orgāna funkcija. Izšķir fizioloģisku atrofiju un patoloģisko atrofiju. Fizioloģiska atrofija likumsakarīgi noris dažādos organisma dzīves periodos. Jaundzimušajam atrofējas nabas asinsvadi. Organismam nobriestot, atrofējas aizkrūtes dziedzeris, sievietēm, kas vecākas par 50 gadiem, atrofējas olnīcas. Lielā vecumā...

Attīstības traucējumi

Attīstības traucējumi10.09.2015Attīstības traucējumi Organisma antenatālās attīstības laikā radušās novirzes no normālās ķermeņa uzbūves. Cēlonis Attīstības anomālijas var būt iedzimti no agrākajām paaudzēm, ja iepriekšējās paaudzēs iedarbojušies kaitīgi faktori — mutagēni (jonizējošais starojums, ķīmiskas vielas, smagas slimības), kas izraisījuši pārmaiņas dzimumšūnu ģenētiskajā informācijā. Attīstības anomālijas var būt radušies, kaitīgiem faktoriem iedarbojoties arī embrija un augļa attīstības laikā....

Audzēja šūna23.09.2015Audzēja šūna Ļaundabīga audzēja pamatelements ir atipiska šūna ar atšķirīgu vielmaiņu, morfoloģisko struktūru, ķīmisko sastāvu un ģenētisko kodu. Raksturīgākās no tām: bezkontroles augšana un vairošanās, nepakļaušanās centrālajiem regulējošiem mehānismiem; neatbilstība normālai šūnai funkcionāla — audzēja šūna neveic vai arī tikai daļēji veic funkcijas, ko veikusi normāla šūna, no kuras veidojies audzējs; morfoloģiska — šūnu lieluma,...

Audzēji23.09.2015Audzēji Audzēju grupas: acu audzēji, ādas audzēji, ateroma, dzimumorgānu audzēji, elpošanas orgānu audzēji, galvas smadzeņu audzēji, gremošanas orgānu audzēji, izvadorgānu audzēji, kaulu audzēji, krūts dziedzera audzēji, limfātiskās sistēmas ļaundabīgie audzēji, lūpas vēzis, melanoma, mioma, muguras smadzeņu audzēji, jaunveidojumi, kas rodas vietējas pastiprinātas audu augšanas dēļ, turklāt šūnu augšana un vielmaiņa nenoris normāli. Audzēji audi atšķiras...

Auglis23.09.2015Auglis Plašākā nozīmē cilvēka dīglis, šaurākā nozīmē cilvēka dīglis no 9. attīstības nedēļa līdz piedzimšanai (pirmajās 8 attīstības nedēļās — embrijs). Apaugļota olšūna (augļa ola) attīstoties turpina virzīšanos pa olvadu uz dzemdi, kur tā iekļūst 6. — 7. dienā pēc apaugļošanās. Šeit notiek turpmākā augļa olas augšana un attīstība. Dzemdē uz augļa olas virsmas veidojas...

Augļūdens23.09.2015Augļūdens Gaišs, caurspīdīgs šķidrums, kas piepilda augļa ūdenspūsli. Grūtniecībai progresējot, tā daudzums pakāpeniski palielinās. Grūtniecības 30. — 38. nedēļā ir apmēram 1 — 1,5 1 augļūdens, pēc tam tā daudzums samazinās. Grūtniecības beigās augļūdens kļūst nedaudz duļķains. Augļūdens satur minerālvielas, dzimumhormonus, urīnvielu, olbaltumvielas, taukus, cukuru, fermentus, kā arī augļa epidermas un ūdenspūšļa šūnas, pūkas. Augļūdenim...

Augšanas sāpes08.09.2015Augšanas sāpes Augšanas sāpju sindromam piemīt velkošas vai pulsējošas sāpes kājās. Augšanas sāpes galvenokārt skar bērnus vecumā no trīs līdz divpadsmit gadiem. Sāpes īpaši saasinās piecu līdz sešu gadu vecumā un pastiprinās pusaudža gados. Sāpes locekļos skar gan zēnus, gan meitenes. Augšanas sāpes ir iekaisumu neradošas muskuļu un skeleta sāpes. Ja kādam no bērna vecākiem...

Augšlūpas šķeltne (zaķalūpa)

Augšlūpas šķeltne (zaķalūpa)10.09.2015Augšlūpas šķeltne (zaķalūpa) Piedzimta augšlūpas anomālija, kas veidojas embrionālās attīstības otrajā mēnesī, nesaaugot augšlūpas 3 sastāvdaļām — vidējai daļai un divām sāndaļām. (augšlūpas šķeltne novecojies apzīmējums — «zaķalūpa».) Simptomi Augšlūpas šķeltne var būt vienpusēja un abpusēja (2 šķeltnes), kā arī nepilnīga (tikai lūpas sārtajā daļā vai nedaudz virs tās) un pilnīga (ja sasniedz nāsi). Nereti...

Augstākā nervu darbība

Augstākā nervu darbība23.09.2015Augstākā nervu darbība Cilvēka un dzīvnieku galvas smadzeņu integrālā darbība, kas veido psihisku funkciju neirofizioloģisko pamatu un regulē indivīda izturēšanos atbilstoši mainīgajiem ārējās vides apstākļiem un organisma vajadzībām. Augstāko nervu darbību realizē nosacījuma refleksi un beznosacījuma refleksi, kas nodrošina organisma sarežģītās attiecības ar apkārtējo pasauli. Dažkārt augstākā nervu darbība jēdzienā nepamatoti ietver arī cilvēka augstākās...

Augstuma slimība

Augstuma slimība15.09.2015Augstuma slimība Augstuma slimība ir slimīgs stāvoklis, kas rodas, ja paceļas lielā augstumā (vairāk nekā 3000 m virs jūras līmeņa), sakarā ar skābekļa parciālā spiediena samazināšanos elpojama gaisā. Cēlonis Izšķir augstuma slimību vārda tiešajā nozīmē (ar to slimo aviatori) un kalnu slimību, kuras izcelsmē bez skābekļa trūkuma svarīga loma ir arī blakusfaktoriem — fiziskam nogurumam,...

Aukslējas23.09.2015Aukslējas Mutes dobuma augšējā siena, kas to atdala no deguna dobuma. Aukslējas priekšējo daļu (2/3) veido ar gļotādu pārsegti kauli — cietās aukslējas, bet mugurējo daļu (1/3) veido ar gļotādu pārklāti 5 pāri šķērssvītru muskuļu — mīkstās aukslējas. Mīksto aukslēju mugurējā daļa nokarājas uz leju, brīvās malas vidū ir neliels konusveida izvirzījums — ūka (mēlīte)....

Aukslēju paralīze

Aukslēju paralīze23.09.2015Aukslēju paralīze Skar mīkstās aukslējas. Cēlonis Aukslēju paralīzi var radīt dažādas slimības (audzējs, asinsizplūdums u.c.) iegarenajās smadzenēs. Aukslēju paralīze var būt arī difterijas (rodas 3. — 4. nedēļas pēc saslimšanas), retāk — gripas komplikācija. Simptomi Aukslēju paralīze rada traucējumus izrunā (runāšana caur degunu jeb rinolālija) un rīšanas laikā (rijot šķidrums nāk ārā pa degunu). Ārstēšana...

Aukslēju šķeltne (vilkarīkle)

Aukslēju šķeltne (vilkarīkle)10.09.2015Aukslēju šķeltne (vilkarīkle) Piedzimta aukslēju anomālija, kas radusies embrionālās attīstības 3. mēneša, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem. Tāpēc netiek nodalīts mutes un deguna dobums. (aukslēju šķeltne novecojies apzīmējums — vilkarīkle.) Aukslēju šķeltne var būt nepilnīga (tikai mīksto aukslēju robežās) un pilnīga (skar arī cietās aukslējas). Nereti apvienota ar augšlūpas šķeltni. Simptomi Jaundzimušie, kam ir aukslēju...

Aura23.09.2015Aura Pēkšņi radušies īslaicīgi (līdz dažām sekundēm) psihiski un psihoveģetatīvi traucējumi, parasti epilepsijas lēkmes sākums. Simptomi Reizēm aura sastopama kā izolēts simptoms. Auras laikā slimnieks apkārtējos iespaidus neuztver, bet subjektīvi pārdzīvoto vēlāk atceras. Auras izpausmes ir dažādas un norāda uz bojājuma perēkļa lokalizāciju smadzenēs. Biežākie auras veidi ir sensoriskā, veģetatīvā un motoriskā. Sensoriskajai aurai raksturīgi...

Auss15.09.2015Auss Auss ir dzirdes un līdzsvara orgāns, kurā atrodas skaņu uztvērēji receptori un receptori, kas uztver ķermeņa un tā atsevišķo daļu stāvokļa maiņu telpā, kā arī pārmaiņas ķermeņa kustības virzienā un ātrumā – pieder pie maņu orgāniem. Ausij ir 3 daļas: ārējā auss, vidusauss iekšējā auss. Svarīgākā ir iekšējā auss, jo tajā atrodas skaņu uztvērēji...

Auss traumas23.09.2015Auss traumas Rodas ārējās vides fizisku vai ķīmisku faktoru iedarbībā un atsevišķi vai kombinēti var skart ārējo ausi, vidusausi un iekšējo ausi. Simptomi Biežāk sastopamas mehāniskās traumas (sadzīves, ražošanas, transporta, sporta u.c. traumas). barotraumas, vibrotraumas, akutraumas. Mehāniskās traumas Auss gliemežnīcas sasitums rada asinsizplūdumu zem skrimšļa plēves, kas var sastrutot, izraisot skrimšļa plēves iekaisumu, no kura...

Autisms08.08.2015Autisms Autisms ir ar attīstību saistīts traucējums visa mūža garumā, kas ietekmē to, kā cilvēks sazinās un saprotas ar apkārtējiem. Bērni un pieaugušie ar autismu nevar saprasties ar citiem cilvēkiem visiem saprotamā veidā. Viņiem bieži vien ir ierobežotākas iespējas draudzēties, kā arī saprast citu cilvēku emocionālās izpausmes. Daudziem cilvēkiem ar autismu ir novērojamas arī mācīšanās...

Autoinfekcija23.09.2015Autoinfekcija Endogēnā infekcija — organisma pašinficēšanās ar savu normālo mikrofloru, kas parastos apstākļos saslimšanu nerada. Cēlonis Autoinfekcija cēlonis var būt jebkuri nosacīti patogēnie mikrobi (stafilokoki, zarnu nūjiņas, patogēnās sēnes), kas lielā vairumā veģetē uz ādas, elpošanas ceļu, gremošanas orgānu, urīnceļu gļotādas. Dažādi nelabvēlīgi faktori (badošanās, strauja meteoroloģisko un klimatisko apstākļu maiņa, vielmaiņas traucējumi) samazina organisma...

Autointoksikācija

Autointoksikācija23.09.2015Autointoksikācija Saindēšanās ar indēm, kas radušās organismā vielmaiņas traucējumu vai izvadīšanas funkciju traucējumu dēļ. Cēlonis Autointoksikācija rodas, piemēram, cilvēkiem, kas slimo ar cukura diabētu (cukurslimību) vai nieru mazspēju. Simptomi Autointoksikācija pazīmes ir nespēks, slikta dūša, galvassāpes, reibonis, reizēm vemšana, novājēšana u.c. Ārstēšana Pirmkārt jānovērš autointoksikācija cēlonis, kā arī jācenšas atbrīvot organismu no indīgajām vielām....

Autonomā un veģetatīvā nervu sistēma

Autonomā un veģetatīvā nervu sistēma23.09.2015Autonomā un veģetatīvā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, kas inervē asinsrites, elpošanas, gremošanas orgānus, izvadorgānus, dzimumorgānus un iekšējās sekrēcijas dziedzerus, kā arī regulē vielmaiņu. Funkcijas, ko regulē autonomā nervu sistēma, nevar apzināti izraisīt vai pārtraukt, tomēr autonomā nervu sistēma darbība, tāpat kā visas pārējās nervu sistēmas darbība, pakļauta galvas smadzeņu garozas ietekmei. Starp cilvēka psihisko...

Avitaminoze23.09.2015Avitaminoze Pilnīgs kāda vitamīna trūkums organismā. Avitaminoze sekas sīki izpētītas eksperimentos ar dzīvniekiem, ilgstoši izslēdzot no to barības kādu vitamīnu. Cilvēka uzturā vienmēr ir lielāks vai mazāks vitamīnu daudzums, tāpēc avitaminoze cilvēkam rodas tikai ārkārtējos apstākļos (skorbuts, pelagra, beriberi). Cilvēkam nereti var būt relatīvs vitamīnu trūkums jeb hipovitaminoze. Avitaminozes un hipovitaminozes pazīmes atšķiras galvenokārs kvantitatīvi...