K – Slimības.lv

Kaheksija09.10.2015Kaheksija Stiprs ķermeņa novājējums. Stipriem slimniekiem, tās cēlonis ir ne tikai vēža intoksikācija, bet arī traucēta barības uzņemšana. Plaušu tbc slimniekiem kaheksiju rada tbc mikobaktērijas toksiskā iedarbība un ēstgribas zudums. Kaheksiju izraisa arī hipofīzes priekšējās daivas atrofija, sevišķi sievietēm pēc dzemdībām. Šim kaheksijas veidam raksturīgs pilnīgs ēstgribas trūkums, pavājināta vielmaiņa, dzimumorgānu atrofija. Kaheksiju rada arī...

Kairinātā resnā zarna

Kairinātā resnā zarna09.10.2015Kairinātā resnā zarna Slimība, kam raksturīgas pārmaiņas resnās zarnas motorikā, sekrēcijā un ķīmiskos, procesos (pastiprināta rūgšana vai pūšana). Cēlonis Cēloņi vēl nav pilnīgi noskaidroti, nNo tiem minami veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi, psihes pārmaiņas, kuņģa, aknu un aizkuņģa dziedzera darbības traucējumi, nozīme ir arī fokālajai infekcijai (bojāti zobi, strutojošas mandeles, olnīcu iekaisums), mazkustīgam dzīves veidam, asinsrites...

Kairinātais kuņģis

Kairinātais kuņģis09.10.2015Kairinātais kuņģis Slimība, kam raksturīga kuņģa motoriskās un sekretoriskās funkcijas pastiprināšanās. Cēlonis Ar kairinātais kuņģis biežāk slimo cilvēki, kam ir vāja nervu sistēma, galvenokārt jauni cilvēki. traucējumi parasti rodas vai pastiprinās pēc kairinošiem ēdieniem. Simptomi Kuņģī notiek nepārtraukta sālsskābes sekrēcija, kairinātam kuņģim raksturīgas periodiskas sāpes pakrūtē, dedzinoša sajūta, skābas atraugas, pat vemšana, bieži rodas spastisks...

Kairinātājs09.10.2015Kairinātājs Organisma vai atsevišķas šūnas ārējās vides fizikālo un ķīmisko parametru maiņa. Pēc enerģijas veida kairinātājus iedala mehāniskos, elektriskajos, ķīmiskos, termiskajos, akustiskajos u.tml. Ikvienam kairinātājs raksturīgs stiprums un tā maiņas ātrums, iedarbības ilgums, enerģija, ja kairinātājs ir ritmisks, — arī frekvence. Pēc stipruma izšķir zemsliekšņa un virssliekšņa kairinātājsus: Zemsliekšņa kairinātājs ir vides parametru (spiediena, t°,...

Kairinātu zarnu sindroms (KZS)

Kairinātu zarnu sindroms (KZS)18.08.2015Kairinātu zarnu sindroms (KZS) KZS ir zarnu trakta darbības traucējumi. Šis sindroms ir ļoti izplatīts, tomēr tikai neliela cilvēku daļa mēģina izārstēties. Apmēram 20-30% pasaules iedzīvotāju un 15% bērnu cieš no kairinātu zarnu sindroma, tas biežāk skar sievietes un cilvēkus vecumā ap 30 gadiem. Cēlonis Ir vairāki KZS cēloņi – traucējumi zarnu muskuļu darbībā un...

Kaitīgie arodfaktori

Kaitīgie arodfaktori09.10.2015Kaitīgie arodfaktori Dažādi ražošanas faktori, kas nelabvēlīgi ietekmē cilvēka veselību un darbaspējas. Kaitīgie arodfaktori veicina arodslimību rašanos vai to pastiprināšanos. Cēlonis Visbiežāk kaitīgo arodfaktoru cēlonis ir nepilnīga ražošanas tehnoloģija un neracionāla iekārtas konstrukcija, pie šās kaitīgo arodfaktoru grupas pieder toksiskās vielas, putekļi, radioaktīvās vielas, infrasarkanais un ultravioletais starojums, troksnis, vibrācija, ultraskaņa, augsta un zema t°,...

Kāja16.09.2015Kāja Apakšējais loceklis (ekstremitāte) Balsta un kustību orgāns. Kāju ar vidukli savieno iegurņa josla. Kajai ir 3 daļas: augšstilbs, apakšstilbs pēda. Tās savieno locītavas Augšstilbs jeb ciska (femur) — kājas augšējā daļa. Tā sniedzas no gūžas locītavas līdz ceļa locītavai. Augšstilba skeletu veido augšstilba kauls (os femoris) – visgarākais kauls cilvēka organismā. Kaulam ir cilindrisks...

Kāju nagu sēnīšu infekcija

Kāju nagu sēnīšu infekcija10.08.2015Kāju nagu sēnīšu infekcija Nagu sēnīšu infekcija ir visbiežāk sastopamā nagu slimība – to novēro vairāk nekā 50% gadījumos starp visiem izmainītiem nagiem. Sēnīte var skart roku vai kāju, vai arī roku un kāju nagus vienlaikus. Taču kāju nagu sēnīte sastopama daudz biežāk. Kopumā 6% – 8% iedzīvotāju sirgst ar nagu sēnīti, dažās valstīs līdz...

Kāju pampšana05.09.2015Kāju pampšana Kāju pampšana ir sevišķi izplatīta problēma sievietēm un veciem cilvēkiem. Pampums var būt sākot no pēdām līdz pat augšstilbiem. Cēlonis Visbiežāk kāju pampšanu izraisa šādi faktori: Ilgstoša stāvēšana kājās Gari pārlidojumi ar lidmašīnu vai atrašanās automašīnā Menstruācijas (dažām sievietēm) Grūtniecība Liekais svars Kāju traumas Venozā nepietiekamība, tai skaitā paplašinātas vēnas (kad kāju vēnas...

Kāju svīšana05.09.2015Kāju svīšana Paaugstināta kāju pēdu svīšana (hiperhidroze) var radīt diskomforta sajūtu, gan sievietēm, gan arī vīriešiem. Cēlonis Izņemot neregulāru un nepareizu kāju kopšanu pastāv virkne iemeslu, kas izraisa paaugstinātu kāju svīšanu: paaugstināta fiziskā slodze, pārmērīga muskuļu slodze; emocionālie pārdzīvojumi, uztraukumi un stress, depresija; slēgti un neērti apavi; sintētiska materiāla zeķes un zeķubikses. augsta apkārtējās vides...

Kakla sāpes11.08.2015Kakla sāpes Kakla iekaisuma cēlonis parasti ir infekcijas, ko var izraisīt daudz dažādas baktērijas vai vīrusi. Kakla iekaisums var būt saistīts ar dažādām slimībām – sākot no vienkāršas apaukstēšanās, līdz infekciozai mononukleozei. Cēlonis Kakla iekaisumu var izraisīt daudzi faktori: vīrusi, baktērijas, sēnīšu infekcijas, kā arī ar atvilni saistītas slimības un sīkas mehāniskas traumas. Visbiežākie kakla...

Kakls26.10.2015Kakls Tā skeletu veido 7 kakla skriemeļi. Kakla mugurpusē atrodas muguras muskuļi, bet priekšpusē — kakla muskuļi, kas apņem kakla iekšējos orgānus: vairogdziedzeri, balseni, elpvadu, rīkli, barības vadu. Tie velk apakšžokli uz leju, bet mēles kaulu un balseni uz augšu un uz leju, piedalās ieelpas procesā, liec kaklu un galvu uz sāniem un uz priekšu....

Kākslis30.08.2015Kākslis (difūzais toksiskais Bāzedova slimība, Tireotoksikoze) Slimība, kam raksturīgs palielināts vairogdziedzeris ar pastiprinātu hormonu sintēzi. Cēlonis Difūzā toksiskā kākšļa cēloņi ir psihiskas traumas (pēc dažu autoru datiem, 70 — 90% gadījumu), gripa, angīna u.c. infekcijas (it sevišķi slimības atkārtošanās gadījumos), citu iekšējās sekrēcijas dziedzeru (olnīcu, hipofīzes) darbības traucējumi, galvas traumas, galvas smadzeņu vai smadzeņu apvalku...

Kalcinoze09.10.2015Kalcinoze Kalcija sāļu nogulsnēšanās audos. Cēlonis Visbiežāk kalcija sāļi nogulsnējas artēriju sienās, padarot tās cietas. Izšķir primāro un sekundāro kalcinoze. Primārajai kalcinozei raksturīga kalcija sāļu nogulsnēšanās artērijas sienas muskulatūrā, kā patstāvīga slimība primārā kalcinoze ir reta, parasti tā saistīta ar vecumu. Visbiežāk primārā kalcinoze mēdz būt iegurņa artērijās, retāk kāju un roku artērijās. Sekundārā kalcinoze...

Kancerogenās vielas

Kancerogenās vielas09.10.2015Kancerogenās vielas Ķīmiski savienojumi, kas, ilgāku laiku iedarbodamies uz organismu, var ierosināt ļaundabīgus audzējus dzīvniekiem un cilvēkam. Zināmi vairāki simti kancerogenās vielas, kam ir spēcīga vai vāja iedarbība, izšķir eksogēnās un endogēnās kancerogenās vielas. Eksogēnās kancerogenās vielas var rasties dažādos rūpnieciskos procesos un piesārņot apkārtējo vidi, daļai šo vielu ir spēcīga iedarbība. Tās ietilpst galvenokārt...

Kandidoze14.08.2015Kandidoze Kandidoze ir plaši izplatīta vagīnas iekaisuma forma, ko izraisa sēnīte. Cēlonis To iegūst dzimumceļā vai arī tā ir disbakteroze – lielā daudzumā savairojas rauga sēnītes, kuras jebkuram cilvēkam atrodas uz ādas un gļotādas. Rauga sēnītes pastiprināti vairojas novājinātā organismā, diabēta gadījumā, grūtniecības laikā vai var būt sekas plaša spektra antibiotiku lietošanai. Ārstēšana Slimība ir...

Kapilāri09.10.2015Kapilāri Vissīkākie asinsvadi, kas veido tīklu starp artēriju un vēnu sazarojumiem. Tie aužas cauri gandrīz visiem orgāniem. To kopējais garums — apmēram 100 000 km, kapilāru diametrs ir dažāds, piemēram, plaušās — 6 — 7 µm, aknās — 20 — 30 µm. Kapilāru siena ir ļoti plāna, to veido viena plakanu šūnu kārta — endotēlijs,...

Kapilarotoksikoze

Kapilarotoksikoze09.10.2015Kapilarotoksikoze Palielināta kapilāru caurlaidība bez iekaisuma. Šādos gadījumos no niecīgas traumas vai pat bez tās rodas sīki, vai lielāki asinsizplūdumi ādā, asiņu recēšana parasti normāla. Kapilarotoksikoze novērojama c vitamīna trūkuma, kā arī saindēšanās gadījumā. Ārstēšana Izmanto c vitamīnu, un citus medikamentus....

Karbunkuls25.08.2015Karbunkuls Cieši kopā lokalizētu furunkulu grupa ar kopēju ādas un zemādas infiltrātu, pieder pie ādas strutainajām slimībām, dziļajām stafilodermijām. Cēlonis Karbunkuls rodas, ja infekcija (visbiežāk stafilokoki) iekļūst matu maisiņos, tas izveidojas galvenokārt vietās, kur āda pakļauta ilgstošai berzei vai līdzīgam kairinājumam (kakla mugurējā virsma, mugura jostas rajonā). Karbunkula rašanos veicina cukura diabēts, gremošanas orgānu darbības...

Kardioskleroze09.10.2015Kardioskleroze Saistaudu ieaugšana sirds muskulatūrā. Cēlonis Galvenie kardiosklerozes cēloņi ir sirds muskulatūras nepietiekama apgāde ar asinīm sirds vainagartēriju aterosklerozes dēļ vai miokardīts (sirds muskulatūras iekaisums), tāpēc izšķir aterosklerotisko un miokardītisko kardioskleroze. Tā var būt difūza (vispārēja) vai perēkļveidīga. Difūzajai kardiosklerozei raksturīga saistaudu vienmērīga ieaugšana sirds muskulatūrā. Perekļveidigā kardioskleroze rodas pēc pārciesta miokarda infarkta, kad atmirušajā...

Kardiospazma09.10.2015Kardiospazma Kuņģa ieejas spazma, kas traucē barības norīšanu. Cēlonis Kardiospazmu rada pārciests iekaisums kuņģa ieejā, nervu sistēmas darbības traucējumi. Virs sašaurinājuma barības vadā trūkst parasto viļņveidīgo saraušanās kustību, tāpēc barība sastrēdz un barības vads ar laiku paplašinās, vēlāk rodas arī barības vada iekaisums. Simptomi Slimniekiem ir rīšanas traucējumi, bieži arī sāpes krūtīs, kardiospazma biežāk rodas...

Kariess15.08.2015Kariess Zobu kariess ir viens no biežāk sastopamajiem zobu bojājumu veidiem. To izraisa cilvēka mutes dobumā esošās baktērijas, kas patērē ogļhidrātus, galvenokārt cukurus, kuri ar pārtiku nonāk cilvēka mutes dobumā. Neārstēta kariesa rezultātā pamazām tiek noārdīti zoba cietie audi. Smagos gadījumos tiek skarta zoba pulpa (zoba nervs), izraisot iekaisumu un akūtā zobu kariesa stadijā arī...

Kārpas10.08.2015Kārpas Kārpas ir ādas bojājums, ko izraisa vīrusa infekcija jeb cilvēka papilomas vīruss. Cēlonis Inficēties var cilvēki ar pavājinātu imūnsistēmu, un kam organisms ir piesārņots ar toksīniem, traucēta vairogdziedzera darbība. Cilvēki inficējas pārsvarā tiešā kontaktaceļā. Kārpas parasti rodas uz bojātas ādas, kur ir nelielas plaisiņas. Parasti tās ir uz pirkstiem, plaukstām, tuvu nagiem. Simptomi Kārpas...

Kārpveida ādas tuberkuloze

Kārpveida ādas tuberkuloze23.09.2015Kārpveida ādas tuberkuloze Visbiežāk izveidojas eksogēnas infekcijas ceļā. Cēlonis Tā sastopama cilvēkiem, kas darbā saskaras ar tuberkuloziem dzīvniekiem vai to ādām, ar tbc slimnieku līķiem. Simptomi Atšķirībā no vienkāršajām kārpām tām ārmalā ir iekaisuma valnis. Lokalizējas galvenokārt uz plaukstas locītavām, bet var būt arī citās ķermeņa daļās. Ārstēšana Ārstē ar spēcinošiem līdzekļiem, pilnvērtīgu uzturu, prettuberkulozes...

Karstuma dūriens

Karstuma dūriens09.10.2015Karstuma dūriens Patoloģisks stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot. Cēlonis Pārkāršanu izraisa traucējumi vielmaiņas radītā siltuma atdevē. Pārkāršanu veicina pastiprināta fiziskā slodze, kā arī dažādas slimības, sevišķi sirds un asinsvadu slimības, no karstuma dūriena bieži cieš arī mazi bērni. Simptomi Cietušajiem ir slikta dūša, galvassāpes, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, smagākos gadījumos rodas vemšana, bezsamaņa, apziņas traucējumi,...

Kašķis10.08.2015Kašķis (latīņu – seabies) Kašķis ir infekcioza ādas slimība, ko ierosina cilvēka kašķērce. Graudu kašķi ierosina miltu ērce. Dzīvnieku kašķērces – ierosina dzīvnieki un putni. Cēlonis Ar kašķērci var Inficēties tiešā kontakta ceļā, kā arī tad, ja lieto slimnieka veļu un priekšmetus. Miltu ērce mājo uz appelējušiem graudiem, salmiem, žāvētiem augļiem, bojātiem miltiem. Ar dzīvnieku...

Katabolisms25.09.2015Katabolisms Visas vielmaiņas norises, kurās noārdās sarežģītas uzbūves savienojumi, kas ir šūnu un audu struktūrelementi (olbaltumvielas, nukleīnskābes) vai rezerves materiāls (tauki, glikogēns). Katabolismu sarežģīti savienojumi pārvēršas vielās, ko organisms izmanto jaunu vielu sintēzei vai arī izvada no organisma kā vielmaiņas galaproduktus. Katabolisms galvenie galaprodukti ir ūdens, ogļskābā gāze un amonjaks. Katabolisma rezultātā atbrīvojas enerģija anabolisma...

Katarakta27.08.2015Katarakta Katarakta ir saslimšana, kas izraisa acs lēcas apduļķošanos. Lēcas caurspīdīguma samazināšanās traucē, samazina gaismas staru iekļūšanu acīs, un līdz ar to redze pasliktinās. Katarakta var skart visu lēcu vai tikai tās daļu. Pastāv atšķirīgi uzskati par kataraktu. Dažreiz cilvēki domā, ka katarakta ir patstāvīgi augoša plēve, kas pakāpeniski aizklāj aci. Šis pieņēmums neatbilst patiesībai....

Katarāls iekaisums

Katarāls iekaisums09.10.2015Katarāls iekaisums Katars Iekaisums, kas veidojas gļotādā, locītavās un orgānos visbiežāk tad, ja ierosinātāja kairinājums ir vājš. Cēlonis Katarāls iekaisums sākas ar serozu eksudatu, asiņu šķidrajai daļai un olbaltumvielām izejot no asinsvadiem, serozais eksudāts var uzsūkties vai arī sastrutot. Simptomi Iekaisumam raksturīga gļotu veidošanās un šūnu nolobīšanās. Eksudāts mazina iekaisuma ierosinātāja koncentrāciju, piemēram, ķīmiskas vielas...

Katars16.09.2015Katars (augšējo elpošanas ceļu) Akūta infekcijas slimība, ko izraisa nosacīti patogēni mikroorganismi (pneimokoki, stafilokoki, streptokoki u.c.). Cēlonis Slimību veicina nelabvēlīgu ārējās vides, galvenokārt meteoroloģisko faktoru iedarbība uz cilvēka organismu, arī dažādi hroniski augšējo elpošanas ceļu iekaisumi. Parasti slimo rudenī, ziemā un sevišķi bieži pavasarī, kad samazinātas organisma pretošanās spējas. Pieaugušie cits citu neinficē, turpretī bērnus...

Katatonua09.10.2015Katatonua Neiropsihiski traucējumi, kuru laikā galvenās pārmaiņas notiek kustību sfērā. Katatonua izpaužas vai nu katatoniskā uzbudinājuma, vai katatoniskā stupora (sastinguma) veidā. Katatoniskajam uzbudinājumam piemīt haotiskums un mērķtiecības trūkums kustībās. Cēlonis Katatonua novērojama šizofrēnijas un cns organiskas saslimšanas gadījumā. Simptomi Katatoniskā stupora laikā muskuļu tonuss ir paaugstināts, saslimušajam var rasties pilnīga sastinguma stāvoklis, kas ilgst dienas...

Kaulaudi26.10.2015Kaulaudi Cieti audi, ko veido kaulaudu šūnas (osteocīti) un šūnstarpu viela. Kaulaudu šūnstarpu viela sastāv no kolagēnšķiedrām un amorfās vielas. Kaulaudu šūnas atrodas šūnstarpu vielas dobumos, bet to izaugumi stiepjas pa šūnstarpu vielas kanāliem, pa tiem notiek arī kaulaudu vairošanās. Izšķir rupjšķiedrainos (kolagēnšķiedru kūlīši un kaulaudu šūnu izaugumi iet dažādos virzienos) un smalkšķiedrainos jeb plātnīšu...

Kauls26.10.2015Kauls Ķermeņa balstorgāns. Cilvēkam ir vairāk nekā 200 kaulu, kuri kopā veido skeletu — pasīvu kustību aparātu, ko darbina muskuļi, kauliem piemīt arī aizsargfunkcija. Savienojoties tie veido dobumus, kas aizsargā tur esošos orgānus (galvas smadzenes, muguras smadzenes, sirdi, plaušas u.c.). Pēc formas kaulus iedala garajos (augšstilba kauls), īsajos (plaukstas pamata kauli), plakanajos (lāpstiņa) un jauktajos...

Kaulu audzeji16.09.2015Kaulu audzeji Var būt labdabīgi un ļaundabīgi. Cēlonis Embrionālās attīstības traucējumi (kaulu audzeji nereti sastopami bērniem), arī traumas (sevišķi atkārtota traumēšana) un daži arodfaktori (it īpaši kontakts ar jonizējošo starojumu). Labdabīgie kaulu audzeji biežāk veidojas no pašiem kaulaudiem (osteoma, kaulu cistas un milzu šūnu audzēji), skrimšļaudiem (hondromas), saistaudiem (miksomas, fibromas) vai arī no citiem kaulu...

Kaulu savienojumi

Kaulu savienojumi09.10.2015Kaulu savienojumi Ir pārtraukti un nepārtraukti. Pārtrauktā kaulu savienojumu — locītavā kaulu virsmas tikai piekļaujas viena otrai, starp tām ir spraugveida dobums. Nepārtrauktā kaulu savienojumu kaulu galus vai malas savieno saistaudi, skrimšļaudi vai kaulaudi, pēc šiem audiem izšķir saistaudainus, skrimšļainus un kaulainus savienojumus. Saistaudaini kaulu savienojumi ir šuves (plānas saistaudu kārtiņas starp galvaskausa kaulu malām),...

Kauzalģija09.10.2015Kauzalģija Dedzinošas sāpes, kas rodas nervu bojājumu dēļ. Cēlonis Visbiežāk kauzalģija rodas, ja bojāts vidusnervs vai tibiālais nervs un šo nervu veģetatīvās šķiedras. Simptomi Sāpes ir ļoti stipras, dedzinošas, tās lēkmjveidīgi pastiprinās, kļūst neciešamas un izplatās pa visu locekli, kurā bojāts nervs. Kauzalģiju pastiprina ārēji kairinātāji (skaņas, gaisma, pieskaršanās u.c.), it īpaši skrāpēšanas trokšņi, čaukstēšana,...

Kaverna09.10.2015Kaverna Patoloģisks dobums dažādos orgānos (plaušās, nierēs, kaulos, aknās), kurš parasti saistīts ar tuberkulozes procesu. Simptomi Pārbaudot plaušas rentgenoloģiski, kavernu var labi redzēt, jo tā ir ar gaisu pildīts dobums, ko norobežo kapsula. Kavernas lielums, forma un kapsulas ēnas blīvums atkarīgs no tbc procesa rakstura un kaverna pastāvēšanas ilguma. Kaverna ir infekcijas avots, jo tbc...

Kavēšana26.10.2015Kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas organisma regulatorisko procesu ietekmē samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu ierosu. Kavēšanai ir izšķiroša nozīme reflektorisko norišu izveidē un koordinācijā, šo procesu apzīmē dažādi, ņemot par pamatu vai nu elektrofizioloģiski konstatējamās norises nervu šūnā, vai arī tos ārējos apstākļus, kuros izdodas izraisīt un novērot kavēšanās procesu. Šūnā kavēšanās izpausme...

Ķeizargrieziens

Ķeizargrieziens26.10.2015Ķeizargrieziens Operācija, ar kuru augli izņem no dzemdes, atverot vēdera dobumu un pārgriežot dzemdes sienu. Ķeizargriezienu veic tikai tad, ja auglis ir dzīvs un māte to pati nevar dzemdēt (iegurņa sašaurinājums, patoloģiski veidojumi iegurņa dobumā, kuri nosprosto tā izeju, dzemdes plīsuma draudi). Ķeizargriezienu veic arī tad, ja dzemdētājai ir kāda smaga vispārēja slimība (asinsrites sistēmas...

Keratīts26.10.2015Keratīts Radzenes iekaisums, viena no biežākajām acu slimībām ar samērā ilgstošu gaitu un lielāku vai mazāku redzes pavājināšanos. Cēlonis Ierosi ir koki, vīrusi, patogēnās sēnes u.c., kas var iekļūt radzenē eksogēnā (no ārpuses) vai endogēnā ceļā (ar asinīm vai limfu). Eksogēns keratīts rodas pēc traumas, kā komplikācija pēc dažādiem konjunktīvas un asaru maisiņa iekaisumiem. Simptomi...

Keratozes09.10.2015Keratozes Ādas slimības, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās. Cēlonis Izšķir iedzimtās keratozes, kas saistītas ar iedzimtiem pārragošanās procesa traucējumiem (ihtioze), un iegūtās keratozes, kuru cēlonis ir ilgstoša medikamentu lietošana, profesijas īpatnības, patogēno sēņu infekcija u.c. Simptomi Pēdās un plaukstās rodas dzelteni ragvielas sabiezējumi kas izroboti ar paplašinātām porām un plaisām, citās ādas vietās —...

Ķermeņa temperatūra

Ķermeņa temperatūra11.11.2015Ķermeņa temperatūra Cilvēkam un siltasiņu dzīvniekiem neatkarīgi no ārējās vides ķermeņa temperaturas svārstībām ķermeņa temperatūra ir konstanta, to nodrošina siltuma producēšanas un izdalīšanas līdzsvars (termoregulācija). Cilvēka organismā dažādu orgānu un audu ķermeņa temperatura atkarībā no to funkcionālās aktivitātes var atšķirties par vairākiem grādiem. Fizioloģiskā miera apstākļos visaugstākā ķermeņa temperatura ir aknās (līdz 39°), fizioloģiskās slodzes...

Kesona30.08.2015Kesona (dekompresijas slimība) Kesona slimība ir neadekvātas dekompresijas rezultāts, kas seko pēc atrašanās paaugstināta spiediena apstākļos. Dažos gadījumos, Kesona slimība nav smaga un nesatur tiešus draudus. Citkārt, var rasties nopietni bojājumi, un kad tas notiek, jo ātrāk uzsāk ārstēšanos, jo labākas izredzes uz atveseļošanos. Cēlonis Visbiežāk kesona slimība sastopama ūdenslīdējiem un kesonu strādniekiem. Daivinga laikā,...

Ketonvielas09.10.2015Ketonvielas Organiskie savienojumi (b-oksisviestskābe, acetetiķskābe, acetons), kas veidojas aknās galvenokārt taukskābju maiņas procesā. Ketonvielas viegli oksidējas skeleta muskulatūrā un nierēs — rodas ūdens un oglekļa dioksīds. Asinīs ketonvielas koncentrācija normāli nepārsniedz 1 mg% , patoloģijas gadījumā (cukura diabēts, badošanās) no taukaudiem uz aknām pastiprināti pārvietojas tauki un no taukskābēm intensīvi veidojas ketonvielas, skeleta muskulatūrā strauji...

Kifoze09.10.2015Kifoze Mugurkaula izliekums uz mugurpusi. Normāli mugurkaulam ir neliela kifoze krūšu un krustu apvidū, ja kifoze pārāk izteikta vai novērojama tādā mugurkaula apvidū, kur tās normāli nav (piemēram, jostas apvidū), veidojas deformācija — kupris. Ārstēšana Palielinātu kifozi ārstē ar koriģējošo vingrošanu. Profilakse Izmanto pasākumus, kas novērš patoloģiskus mugurkaula izliekumus, nav ieteicams zīdaiņus pāragri celt kājās...

Ķīmijterapija26.10.2015Ķīmijterapija Ķīmiski tīru dabisku un sintētisku vielu lietošana dažādu infekciju un parazitāro slimību, kā arī ļaundabīgu audzēju ārstēšanā. Ķīmijterapijas līdzekļi nonāvē slimību ierosus, aizkavē to vairošanos vai arī palielina organisma dabiskās aizsargspējas, ar šīm vielām ārstē tbc, vēdertīfu, dizentēriju, malāriju, rozi, plaušu karsoni, sepsi u.c. Infekcijas slimības. Pretvēža līdzekļus lieto ļaundabīgu audzēju un dažu asins...

Kinetoze (jūras slimība)

Kinetoze (jūras slimība)16.09.2015Kinetoze (jūras slimība) Stāvoklis, kas parasti rodas cilvēkiem ar ļoti jutīgu līdzsvara orgānu (iekšējās auss vestibulāro daļu); Cēlonis Ja viņus ilgstoši šūpo (piemēram, braucot ar kuģi, lidmašīnu, dažkārt arī autobusā u.c. satiksmes līdzekļos). Impulsi no pārkairinātā līdzsvara orgāna nonāk rombveida smadzenēs un ierosina arī klejotājnerva centru, no kura iet impulsi uz dažādiem orgāniem (kuņģi, zarnām,...

Klaiņniere09.10.2015Klaiņniere Kustīga niere, kas noslīd un pārvietojas atkarībā no ķermeņa stāvokļa. Cēlonis Biežāk klaiņniere izveidojas sievietēm, turklāt labajā pusē. Nieres noslīdēšanas cēlonis var būt nieres nostiprinošā aparāta vājums, vēdera sienas muskulatūras vājums, organisma novājējums, trauma. Simptomi Parasti klaiņniere nekādus subjektīvus simptomus neizraisa. Galvenie traucējumi (stipras sāpes — nieru kolikas) rodas tad, ja, nierei noslīdot uz...

Kleptomānija10.08.2015Kleptomānija – (latīņu – cleptomania) Kleptomānija ir nepārvarama slimīga tieksme piesavināties svešas mantas, turklāt nevis lietošanai vai vispār kādam materiālam labumam, bet tikai paša zagšanas procesa dēļ. Simptomi Saslimušais zog lietas, kas viņam nav vajadzīgas, arī nozagto naudu viņš neizlieto pats, bet izdala citiem vai kaut kur atstāj. Paši slimnieki saprot savas rīcības aplamo raksturu, bet no tās atturēties...

Klepus jeb klepošana

Klepus jeb klepošana10.08.2015Klepus jeb klepošana (latīņu – tussis) Klepus ir reflektoriska darbība, kuras rezultātā caur mutes dobumu ar spēcīgu grūdienu izplūst gaiss. To bieži pavada klepum raksturīgs skaļš troksnis. Akūts klepus parasti ir vīrusa infekcijas izraisīts un ilgst līdz trim nedēļām. Hronisks klepus ir klepus, kas ilgst vairāk par 8 nedēļām. Šāds klepus bieži sastopams, piemēram, smēķētājiem. Cēlonis...

Klizma26.10.2015Klizma Šķidruma ievadīšana zarnās pa taisno zarnu diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā. Ir vairāki klizma veidi: Tīrīšanas klizma ierosina vēdera izeju un iztīra zarnu lejasdaļu. Tīrīšanas klizmu veic ilgstoša aizcietējuma, saindēšanās gadījumā, kā arī pirms dzemdībām, pirms ārstnieciskās klizmas un vēdera dobuma orgānu operācijām vai šo orgānu rentgenoloģiskas izmeklēšanas. Ja aizcietējums ir ilgstošs, biežas, regulāras tīrīšanas...

Koki09.10.2015Koki Dzīvo atsevišķi (piemēram, mikrokoki) vai sakopoti pa vairākiem kopā. Pēc šūnu sakopojuma izšķir diplokokus (šūnas pa pāriem), tetrakokus (šūnas pa 4), sarcīnas (8 un vairākas šūnas sakopotas četrstūrainā sainītī), streptokokus (šūnas sagrupētas ķēdītēs), stafilokokus (šūnas ķekarveida kaudzītēs), koki ir nekustīgi un sporas neveido. Vairākums koki ir nekaitīgi saprofīti, kas plaši izplatīti dabā (augsnē, gaisā,...

Koksaki07.09.2015Koksaki Vīrusa infekcija Cēlonis Pavisam ir izdalīti 23 Koksaki A un 6 Koksaki B serotipi. Vīrusu pārnēsātājs ir cilvēks. Izplatās tiešu kontaktu ceļa – ar deguna un rīkles sekrētiem, fekāli – orālā ceļā, vai arī ieelpojot inficēta ūdens pilienus aerosolu veidā. Vīrusi izplatīti visā pasaulē; saslimšanas gadījumus mērenā klimata zonā parasti konstatē vasaras un agra...

Koksartroze26.10.2015Koksartroze Viena no biežākajām locītavu arfrozēm. Slimībai raksturīgi kustību traucējumi, locekļa deformācija un sāpes, biežāk slimo sievietes 50 — 60 gadu vecumā. Pastāv uzskats, ka apmēram 50 — 70% koksartrozes slimniekiem bijuši traucējumi gūžas locītavas attīstībā. Cēlonis Gūžas locītava pakļauta sevišķi lielai slodzei, cilvēkam staigājot, neliela locītavas virsma ir pakļauta spiedienam, kas trīsreiz pārsniedz cilvēka...

Koksīts26.10.2015Koksīts Gūžas locītavas iekaisums. Cēlonis Pēc izcelsmes koksīts var būt tuberkulozs (ierosina tbc mikobaktērija) un netuberkulozs, ko galvenokārt hematogēnā ceļā ierosina strutas radoši mikrobi — streptokoki vai stafilokoki, var rasties arī sastrutojot ievainojumiem. Pēc slimības gaitas koksīts var būt akūts un hronisks. Simptomi Tuberkulozs koksīts ir viens no kaulu un locītavu tuberkulozes veidiem, biežāk novērojams...

Kolagenozes25.08.2015Kolagenozes Slimības, kuru pamatā ir organisma saistaudu sistēmas bojājumi. Cēlonis Izšķiroša nozīme kolagenozes izcelsmē ir alerģijai, tomēr atšķirībā no citām alerģiskām slimībām pašam slimības procesam piemīt autoalerģisks raksturs, organisms izstrādā antivielas, kas bojā paša organisma audus un orgānus. Šādu antivielu rašanās pamatā ir traucējumi, imūnkompetentajā sistēmā, kam jāizstrādā antivielas pret mikrobiem un citām organismam naidīgām...

Kolapss09.10.2015Kolapss Par galveno kolapsa patoģenēzi uzskata asinsvadu paplašināšanos kādā perifērijas rajonā Cēlonis Kolapsa cēloņi ir akūta asiņošana, intoksikācija, akūtas infekcijas slimības, apdegums, stipra fiziskā trauma, plaušu artērijas embolija. Simptomi Kolapsa pazīmes ir piepešs nespēks, bālums, auksti sviedri, paplašinātas acu zīlītes, zema t°, virspusēja ātra elpošana, sīks, ātrs un vāji pildīts pulss, ļoti zems asinsspiediens, samaņas...

Koliinfekcija26.10.2015Koliinfekcija Zarnu nūjiņas (escherichia coli) patogēno celmu ierosināta infekcijas slimība, ar ko slimo galvenokārt zīdaiņi, neiznēsāti, kā arī mākslīgi baroti un novājināti bērni, bērni, kam labas pretestības spējas, kā arī pieaugušie parasti neslimo, bet kļūst par baktēriju nēsātājiem. Patogēnā zarnu nūjiņa visbiežāk ierosina gremošanas trakta traucējumus (enterītu, gastroenterītu), bet var izraisīt arī sepsi, peritonītu, cistītu...

Kolikas11.09.2015Kolikas Pārlieku liels gāzes un/vai gaisa daudzums mazuļa zarnās. Cēlonis Gāze vai gaiss zarnāss var nokļūt vai nu ēšanas laikā sarijoties gaisu, vai arī dēļ izjauktas zarnu dabiskas mikrofloras – gadījumos kad ir savairojušās gāzi ražojošās baktērijas. Ļoti bieži mazuļiem ar kolikām ir novērojama vēdera burkšķēšana un pūšanās, kas arī apstiprina „gāzes vēderā” kā vienu...

Kolīts16.09.2015Kolīts Resnās zarnas iekaisums. Kolīts ir viena no visvairāk izplatītajām gremošanas orgānu slimībām. Bieži kolīts rodas vienlaikus ar enterītu vai gastroenterītu. Cēlonis Tā cēlonis var būt infekcija (dizentērija, vēdertīfs, tbc., nepareizs uztura režīms, rupja, grūti sagremojama barība, olbaltumvielu un vitamīnu trūkums, bojāti uzturlīdzekļi, saindēšanās (ar svinu, dzīvsudrabu u.c.), pārmērīga medikamentu lietošana (antibiotikas, sulfanilamīdi, caurejas līdzekļi...

Kolpīts26.10.2015Kolpīts Vaginīts Maksts gļotādas iekaisums. Cēlonis Patogēno mikroorganismu (stafilokoku, streptokoku, zarnu nūjiņas u.c) un parazītu (trihomonu u.c) iekļūšana makstī no ārējās vides, ja nav ievērota personiskā un dzimumdzīves higiēna (galvenokārt menstruāciju laikā), maksts gļotādas bojājumi pēc stipra mehāniska vai ķīmiska kairinājuma (skalošanas ar pārāk stipriem šķīdumiem, ilgstošas gumijas riņķa nēsāšanas dzemdes noslīdēšanas gadījumā), organisma vispārēja...

Koma09.10.2015Koma Dziļš bezsamaņas stāvoklis, kas saistīts ar galvas smadzeņu darbības traucējumiem. Cēlonis Komu izraisa slimība, saindēšanās, trauma. Biežākie koma gadījumi ir šādi: cukura diabēta koma insulīna trūkuma dēļ; hipoglikēmiskā koma insulīna pārdozēšanas dēļ vai gadījumā, ja slimniekam ir insulīnu producējoša aizkuņģa dziedzera adenoma; urēmiskā koma nieru bojājuma dēļ; aknu koma pēc hepatīta vai saindēšanās ar...

Kondilomas09.10.2015Kondilomas To rašanos veicina iekaisums, platās kondilomas — sifilisa 2. stadijas izpausme, smailās kondilomas (arī smailās kārpas, venēriskās kārpas) — infekcioza slimība, ko ierosina vīruss, kurš identisks parasto kārpu vīrusam. Cēlonis Slimība izplatās galvenokārt dzimumkontakta ceļā, inkubācijas periods no 7 nedēļām Līdz 9 mēnešiem, visbiežāk lokalizējas uz ārējiem dzimumorgāniem (vīriešiem — uz dzimumlocekļa galviņas malas,...

Konjunktivīts10.08.2015Konjunktivīts – (latīņu – conjunctivitis ) Konjunktivīts ir acu gļotādas iekaisums. Tā ir viena no visbiežāk sastopamām acu slimībām. Cēloņi Konjunktivītu var ierosināt pneimokoki, streptokoki, stafilokoki, difterijas nūjiņa, gonokoki, vīrusi, patogēnās sēnes. Konjunktivīts var izveidoties par vispārēju infekcijas slimību (masalu, skarlatīnas) gadījumā, iekļūstot asinīs. Alerģisks konjunktivīts var rasties pēc atropīna, ezerīna, furacilīna un citiem medikamentu...

Kontagiozais molusks

Kontagiozais molusks09.10.2015Kontagiozais molusks Infekcioza ādas slimība, ko ierosina vīruss, slimo galvenokārt bērni, sevišķi bērnu iestādēs, kur reizēm ir epidēmiski kontagiozie molusku uzliesmojumi. Cēlonis Infekcijas avots — slimais cilvēks vai viņa lietotie priekšmeti (dvieļi, mazgājamie sūkļi, vanna). Simptomi Inkubācijas periods no 15 dienām līdz dažiem mēnešiem. Adā rodas pacieti, nesāpīgi, gaiši vai bālgani sārti, dažāda lieluma mezgliņi,...

Kontakta izsitumi

Kontakta izsitumi07.09.2015Kontakta izsitumi Ir divu veidu kontakta izsitumi: Pirmais veids: Cēlonis Šie izsitumi ir radušies no kontakta ar kādu kairinošu vielu – latvāņiem vai citiem augiem, sadzīves ķīmiju, māliem (bikšu pogas, gredzeni, ķēdītes). Simptomi Sarkanas pumpas vai pleķi, var būt ar ādas lobīšanos. Tās parādās noteiktās ādas vietās, nav izplatītas pa visu ķermeni. Ārstēšana Precizējiet kāda...

Kontraktūra26.10.2015Kontraktūra Locītavas kustīguma ierobežojums sakarā ar pārmaiņām pašā locītavā vai to aptverošajos audos. Ja loceklis saglabā funkcionāli izdevīgu stāvokli, kaut arī kustības ir ierobežotas, radītie traucējumi ir mazi vai pat neievērojami (slēpta kontraktūra), pēc tā, kādas kustības ierobežotas, izšķir saliecējkontraktūru — kontraktūra saliektā stāvoklī, kad traucēta locekļa atliekšana, atliecējkontraktūru — kontraktūra atliektā stāvoklī, kad traucēta...

Kontūzija09.10.2015Kontūzija Patoloģisks stāvoklis, ko rada spēcīgs visa ķermeņa vai tā lielākās daļas satricinājums (visbiežāk triecienā, eksplozijā, kritienā), kurš izraisa stipru nervu sistēmas kairinājumu. Bieži var būt arī lokāli bojājumi — galvas smadzeņu trauma (satricinājums, saspiedums), dažādi lūzumi. Simptomi Vispārējai kontūzija raksturīgs samaņas zudums (tas var būt arī bez tiešas galvas traumas), kam seko nespēks, psihiska...

Koriģējošā vingrošana

Koriģējošā vingrošana26.10.2015Koriģējošā vingrošana Ārstnieciskās fizkultūras nozare, tās uzdevums — ar vingrojumiem labot dažādas ķermeņa deformācijas (mugurkaula, krūškurvja, kāju u.c. deformācijas), kā arī aizkavēt to veidošanos. Ar koriģējošo vingrošanu deformācijas var labot tikai sākumstadijās, vēlākās stadijās tā tikai aizkavē deformāciju progresēšanu, vislabākie panākumi koriģējošajai vingrošanai ir bērnībā un jaunībā. Koriģējošā vingrošana iedarbojas ne tikai lokāli, bet tā...

Kortikālā regulācija

Kortikālā regulācija26.10.2015Kortikālā regulācija Organisma funkciju regulācija tiešā galvas smadzeņu garozas kontrolē. Kortikālās regulācijas uzskatāmākā izpausme ir cilvēka gribai pakļautās kustības, arī runa, elpošanas ritma maiņa, maņu orgānu pavēršana uz kairinātāja pusi u.c. ar apziņu kontrolējamas izturēšanās reakcijas. Ar nosacījuma refleksu starpniecību garoza spēj zināmā mērā ietekmēt arī iekšējo orgānu darbību, ja garozas tonuss ir optimāls un...

Košļāšana09.10.2015Košļāšana Gribai pakļauts reflektorisks akts, kurā saskaņoti darbojas žokļi, zobi, košanas, vaigu, lūpu un mēles muskuļi. Katrs kumoss atkarībā no uzturlīdzekļa konsistences, cilvēka ieraduma un individuālajām sakodiena īpatnībām tiek sakošļāts 3 — 30 sekundēs. Košļāšana kā beznosacījuma kairinājums ietekmē tālāko gremošanas trakta daļu sekretorisko un motorisko darbību. Košļāšanu regulē īpašs nervu centrs iegarenajās smadzenēs, kā...

Krampji14.09.2015Krampji Sāpīgas un gribai nepakļautas muskuļu kontrakcijas, ko visbiežāk novēro kājā. Cēlonis Muskuļu spazmveidīga saraušanās vienlaikus ar lēkmjveida sāpēm rodas spēcīgas spriedzes dēļ, kad liela neironu grupa un tās elektriskais lādiņš pārvietojas uz vienu punktu, muskuļi savelkas un asinis cirkulē lēnāk. Muskuļu krampjus izraisa fiziska pārslodze, zema apkārtējās vides temperatūra un nervozitāte. Par laimi, tiem...

Kraniostenoze09.10.2015Kraniostenoze Galvaskausa šuvju priekšlaicīga saaugšana. Cēlonis Galvaskauss deformējas, tā tilpums neatbilst galvas smadzeņu apjomam, un līdz ar to paaugstinās galvaskausa iekšējais spiediens. Kraniostenozi izraisa dažādi faktori, kas ietekmē galvaskausa šuvju pārkaulošanos (piemēram, dzemdību traumas). Ja priekšlaikus saaug gareniskā šuve, galvaskauss izstiepjas priekšas— muguras virzienā un kļūst eliptisks, ja priekšlaikus saaug vainagveida šuve, galvaskauss kļūst līdzīgs...

Krāsu redze, aklums

Krāsu redze, aklums01.09.2015Krāsu redze, aklums Acs spēja izšķirt objektu krāsas. Cilvēka acs uztver dažāda garuma (380 — 760 nm) redzamās gaismas viļņus. Dabā novērojamās krāsas iedala ahromatiskajās un hromatiskajās. Ahromatiskās — baltā, melnā un pelēkā krāsa, hromatiskās — visas pārējās. Cilvēks spēj izšķirt 300 ahromatisko un desmitiem tūkstošu hromatisko krāstoņu dažādās spilgtuma un piesātinātības kombinācijās. Taču visu...

Kraupis09.10.2015Kraupis Infekcioza ādas sēnīšslimība, rets trihofītijas paveids. Cēlonis Ierosina patogēnā sēne trichophvton schoenleini. Kraupis sastopams arvien retāk, Infekcijas avots — slims cilvēks un viņa lietotie priekšmeti. Simptomi Kraupis visbiežāk bojā galvas mataino daļu, kur parādās dzeltenīgi pelēkas kreveles — bļodiņveida vairodziņi ar cauraugušu matu ieplakušajā centrā, tie pamazām saplūst kopā, radot garozām pārklātu perēkli ar...

Kreicfelda – Jakoba slimība

Kreicfelda – Jakoba slimība14.08.2015Kreicfelda – Jakoba slimība Cilvēka sūkļveida encefalopātijas ir zināmas sen. Viena no tām ir Kuru – Papua Jaungvinejas kalnos dzīvojošām Fore ciltīm agrāk bieži sastopama nāvējoša neiroloģiska slimība. Šo cilšu ļaudis inficējušies bēru ceremoniju laikā, rituāli ēdot mirušo cilvēku ķermeņus un galvas smadzenes. Kreicfelda – Jakoba slimība (KJS) ir arī labi zināma prionu izraisīta cilvēku slimība,...

Krīze09.10.2015Krīze Strauja t° pazemināšanās dažādu slimību (piemēram, infekcijas slimību, plaušu karsoņa) gadījumā. Parasti cilvēks, temperatūrai krītoties, stipri svīst, kļūst nespēcīgs, tam var iestāties akūta sirds vai nieru mazspēja, pēc krīze bieži sākas atlabšana. Par krīzi sauc arī piepešu bīstamu pavērsienu slimības norisē, tāda ir, piemēram, virsnieru krīze, kuras laikā var rasties bīstamas komplikācijas, kroplības (monstruositas)...

Krusas grauds (chalasion)

Krusas grauds (chalasion)01.09.2015Krusas grauds (chalasion) Krusas grauds, atšķirībā no miežagrauda, ir hronisks, gļēvi noritošs plakstiņa meiboma dziedzera iekaisums. Cēlonis Iekaisumu izraisa dziedzera izvadkanāla aizsprostošanās. Simptomi Dziedzera sekrēts uzkrājas, sacietē un iekapsulējoties veido nelielu pacēlumu zem plakstiņa ādas. Veidojumam pakāpeniski palielinoties tas var radīt spiedienu uz radzeni un izraisīt tās iekaisumu vai radīt redzes traucējumus. Ārstēšana Nekādā gadījumā nemēģiniet krusas...

Krūškurvis26.10.2015Krūškurvis Krūšu dobuma skelets, ko veido krūšu kauls, 12 pāri ribu un 12 krūšu skriemeļi. Krūšu kauls (sternum) ir plakans, tas atrodas krūškurvja priekšējā virsmā, tā augšdaļa — rokturis ar atslēgkauliem veido krūšu kaula un atslēgkaula locītavas (articulationes sternoclaviculares), bet ar pirmajām ribām — skrimšļainus savienojumus. Pie krūšu kaula ķermeņa ar mazkustīgām krūšu kaula un...

Krūškurvja deformācijas

Krūškurvja deformācijas09.10.2015Krūškurvja deformācijas Biežāk ir piedzimtas, retāk — iegūtas. Cēlonis To cēlonis bieži ir rahīts. Piedzimtās krūškurvja deformācija ir ķīļveida jeb vistas krūtis, piltuvveida jeb kurpnieka krūtis, ribu daļējs vai pilnīgs trūkums, krūšu kaula gareniskā šķeltne. Ķīļveida krūtīm raksturīgs uz priekšu izvirzīts krūšu kauls (krūškurvja diametrs priekšas — muguras virzienā lielāks nekā sānu virzienā), šī krūškurvja...

Krustu sāpes10.08.2015Krustu sāpes Krustu sāpes ir bieža parādība, kas novērojama dažādu slimību gadījumā. Simptomi Krustu sāpes var būt jostas un krustu radikulīta pazīme. Sāpes tad ir ne tikai krustos, bet bieži izstaro uz augšstilbu un apakšstilbu. Tās pastiprinās no kustībām. Krustu sāpes raksturīgas arī jostas un krustu pleksītam. Šīm sāpēm pamatā var būt arī dažādas mugurkaula...

Krūts dziedzera audzēji

Krūts dziedzera audzēji16.09.2015Krūts dziedzera audzēji Var būt labdabīgi un ļaundabīgi. Cēlonis Labdabīgo audzēju cēloņi ir iedzimta audu anomālija un hormonālā līdzsvara traucējumi. Pirmajā gadījumā audzēji sastopami reti, aug lēni un var sasniegt lielus apmērus. Otrajā gadījumā veidojas dishormonālā hiperplāzija, ko iedala 2 lielās grupās: mezglainās formas un difūzā hiperplāzija. Mezglainās formas audzēji Mezglainās formas ir 1 vai...

Krūts dziedzeris

Krūts dziedzeris26.10.2015Krūts dziedzeris Piena dziedzeris Pāra orgāns piena sekrēcijai. Līdz pubertātes periodam (12 — 16 gadu vecumā) abiem dzimumiem tas attīstās vienādi, pēc tam tā attīstība turpinās tikai sievietēm un pilnīgi izbeidzas grūtniecības perioda beigās līdz ar laktācijas iestāšanos. Piena dziedzeris attīstās no ādas daudzkārtu plakanā epitēlija. Piena dziedzeris veido apmēram 15 — 20 radiāli novietotas...

Krūts vēzis16.09.2015Krūts vēzis Krūts dziedzera vēzis sievietēm ir viens no plašāk izplatītajiem ļaundabīgiem audzējiem. Biežāk slimo 40 — 50 gadu vecumā. Vīriešiem sastopams reti. Cēlonis Saslimšanu veicina galvenokārt hormonālā līdzsvara traucējumi. Vēzis nekad neveidojas pilnīgi veselos audos, tas rodas pēc vēždraudes slimībām, pie kurām pieder arī dishormonālā hiperplāzija. Simptomi Krūts dziedzera vēzis var augt kā atsevišķs...

Kukaiņu dzēlumi

Kukaiņu dzēlumi26.10.2015Kukaiņu dzēlumi Latvijas apstākļos visbiežāk sastopami bišu, lapseņu, sirseņu, odu, dunduru, skudru dzēlumi. Cēlonis Kukaiņu inde vai siekalas, kas iekļūst dzēluma vietā, izraisa sāpes, niezi, pietūkumu, apsārtumu. Simptomi Dažiem cilvēkiem ir pastiprināts jutīgums pret kukaiņu dzēlumiem, viņiem rodas vispārēja alerģiska reakcija — tūska, izsitumi, sirds vājums, pat samaņas zudums, jo lielāks skaits kukaiņu (piemēram, bišu)...

Kukaiņu kodumi07.09.2015Kukaiņu kodumi Cēlonis Mājdzīvnieki, gadalaiks (iestājoties pavasarim) netīras telpas, nekopta apkārtne Simptomi Kukaiņu kodumi bērniem ir ļoti bieži, pat, ja Jums nav mājdzīvnieku un Jūs regulāri tīriet māju. Ja bērnam parādās vairākas pumpas ar redzamu koduma vietu vidū – tās visdrīzāk ir kukaiņu kodumu rezultātā. Ārstēšana Atkarībā no kukaiņu avota ārsts ieteiks piemērotu līdzekli izsitumu...

Kumulācija09.10.2015Kumulācija Zāļu vielu uzkrāšanās organismā atkārtotas lietošanas gadījumā. Cēlonis Kumulācija iespējama, ja zāļu viela no organisma izdalās lēni un maz inaktivējas, kā tas ir, piemēram, ar dažiem miega līdzekļiem (fenobarbitāls, barbitāls) un uzpirkstītes glikozīdiem (digitoksīns). Kumulācija saistīta ar zāļu vielas iedarbības pastiprināšanos un paildzināšanos, ja zāļu viela uzkrājas organismā lielākā daudzumā, iespējama saindēšanās. Vielas, kas...

Kuņģa sāpes, nesaistītas ar čūlu

Kuņģa sāpes, nesaistītas ar čūlu18.08.2015Kuņģa sāpes, nesaistītas ar čūlu Dažreiz cilvēki ārstam sūdzas par sāpēm kuņģī, ko, viņuprāt, varētu būt izraisījusi kunģa čūla. Kaut arī pacients sūdzas par plosošām sāpēm vēdera augšdaļā, tomēr diagnostika neuzrāda čūlu vai citas gremošanas trakta problēmas, jo visu izmeklējumi rezultāti ir normāli. Ja tā notiek, tad pacientam varētu būt gremošanas traucējumu veids, kas izraisasa...

Kuņģa sula26.10.2015Kuņģa sula Sekrēts, ko izstrādā kuņģa gļotādas dziedzeršūnas. Tīra kuņģa sula ir viegli opalescējošs, bezkrāsains šķidrums ar skābu reakciju (ph 0,8 — 2), tajā ir 99 — 99,5% ūdens un 0,5 — 1% sausnes. Galvenās sastāvdaļas, kas nosaka kuņģa sulas funkcionālās īpašības, ir sālsskābe (tās koncentrācija cilvēkam ir 0,4 — 0,5% ), fermenti pepsīns (sašķeļ...

Kuņģa sulas atvilnis (GEAS)

Kuņģa sulas atvilnis (GEAS)18.08.2015Kuņģa sulas atvilnis (GEAS) Medicīniski to sauc par gastroezofageālā atviļņa slimību jeb GEAS. Tās galvenais mehānisms ir kuņģa skābes nokļūšana barības vadā. Šāda situācija var veidoties tad, ja traucētas barības vada lejas daļas sfinktera jeb slēdzējmuskuļa funkcijas, kura uzdevums ir atdalīt barības vadu no kuņģa. Ja šīs divas vides netiek norobežotas, kuņģa sula nonāk barības vadā un...

Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla

Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla18.08.2015Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla Čūla ir bojājums kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas gļotādas slānī. Lielākoties kuņģī un divpadsmit pirkstu zarnā novēro peptiskās čūlas. Cēlonis Apmēram gadsimtu ārsti uzskatīja, ka stress un diēta izraisa čūlas. Vēlāk pētnieki atklāja, ka neatbilstība starp gremošanas sulām (sālsskābe un pepsīns) un kuņģa spēju aizstāvēties pret tām, izraisa čūlas. Visi šie...

Kuņģa un zarnu hormoni

Kuņģa un zarnu hormoni09.10.2015Kuņģa un zarnu hormoni Audu hormoni, kas rodas kuņģa vārtnieka un divpadsmitpirkstu zarnā un kontrolē svarīgākās kuņģa un zarnu funkcijas. Cēlonis To izdalīšanos sekmē kuņģa sulas sālsskābe, taukskābes u.c. vielas. Kuņģa un zarnu hormoni stimulē kuņģa un zarnu dziedzeršūnu sekrēciju (gremošana) un gludo muskuļšūnu saraušanos tieši, kā arī ar nervu impulsu starpniecību, saskaņojot šo dziedzeru...

Kuņģa vēzis16.09.2015Kuņģa vēzis Ar to saslimst 40 — 60 gadu vecumā, vīrieši biezāk nekā sievietes. Cēlonis Tā attīstību veicina neregulāra ēšana, smēķēšana un alkohola lietošana, kancerogēnās vielas, kas uzņemtas ar uzturu vai radušās gremošanas orgānos (no žāvētiem produktiem, holesterīna, pārkausētiem taukiem). Svarīga nozīme arī iedzimtībai. Vēždraudes slimība ir hronisks atrofisks gastrīts, hroniska kuņģa čūla un polipi,...

Kuņģis09.11.2015Kuņģis Gremošanas trakta maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu. Lielākā daļa kuņģa (apmēram 5/6) atrodas vēdera dobuma augšdaļā, kreisajā pusē tūlīt zem diafragmas, un tikai neliela daļa (apmēram 1/6) — pa labi no ķermeņa viduslīnijas. Kuņģa lielums stipri variē gan individuāli, gan atkarībā no kuņģa pildījuma pakāpes. Izstiepta kuņģa garums pieaugušam cilvēkam vidēji...

Kurlmēmums26.10.2015Kurlmēmums Piedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums. Cēlonis Normāli bērns iemācās runāt, uztverot ar dzirdi apkārtējo cilvēku runu un to atdarinot, ja bērns piedzimst kurls vai zaudē dzirdi līdz 2 gadu vecumam, viņš nevar patstāvīgi iemācīties runāt, nereti pat tad, ja kurlums radies vēlāk (2 — 3 gadu vecumā, dažreiz...

Kurlums10.08.2015Kurlums Kurlums ir dzirdes trūkums vai tāda tās pasliktināšanās, ka runas uztvere kļūst neiespējama. Pilnīgs kurlums sastopams reti, parasti cilvēks spēj uztvert ļoti stipras skaņas, arī skaļu balsi, bet vārdus nesaprot. Tāpēc diferencēta runas uztvere kurluma gadījumā nav iespējama, ar to kurlums atšķiras no vājdzirdības. Cēlonis Kurlums var būt piedzimts vai iegūts. Piedzimtā Kurluma cēloņi var būt iekšējās auss attīstības traucējumi embrionālajā periodā, ja māte grūtniecības laikā pārcietusi infekcijas slimības (masaliņas, gripu, epidēmisko parotītu), kā arī lietojusi dažus...

Kuru10.09.2015Kuru Šī slimība ir nāvīga, bet pietiekami reta. Tā ir ierobežota jJaungvinejā, fore cilts apjomā. Cēlonis Slimība izcēlās kanibālisma dēļ, dažu rituālu rezultātā cita cilvēka audi tika termiski apstrādāti un apēsti. Simptomi Slimība izraisa ēstgribas zudumu un nespēju nostāvēt kājās, un 6-12 mēnešu laikā pacienti nomirst būdami jau komatozā stāvoklī. Kopš 1950. Gada ar kuru...

Kustību regulācija

Kustību regulācija09.11.2015Kustību regulācija Kustības veic skeleta muskulatūra smadzeņu vadībā. Jebkurai kustībai vienlaikus nepieciešama muskuļu statiskā un dinamiskā darbība. Statiskā darbība ir muskuļšķiedru sasprindzinājums, kas notur ķermeni un tā daļas noteiktā stāvoklī, nodrošinot kustībai nepieciešamo pozu. Dinamiskā darbība — muskuļšķiedru saraušanās un saīsināšanās, kas veic mehānisku darbu, pārvietojot ķermeni telpā vai arī kādu ķermeņa daļu attiecībā pret...

Kustību rotaļas

Kustību rotaļas26.10.2015Kustību rotaļas To pamatā ir aktīvas dabiskās kustības — skriešana, lēkšana, mešana un dažādu šķēršļu pārvarēšana. Katrai kustību rotaļai ir tematisks saturs, konkrēts kustību veids, organizatoriskā uzbūve un noteikumi, tās risina veselību veicinošus, izglītojošus un audzinošus uzdevumus. Kustību rotaļas iedala individuālajās, grupu un masu rotaļās. Raksturīgākās īpatnības: emocionalitāte, sacensību raksturs, mainīgi darbības apstākļi, liela kustību...