E – Slimības.lv

Ebolas vīrusslimība

Ebolas vīrusslimība13.08.2015Ebolas vīrusslimība Ebolas vīrusslimība (agrāk – Ebolas hemorāģiskais drudzis) ir reti sastopama īpaši bīstama infekcijas slimība, kurai raksturīga ļoti smaga klīniskā norise un augsta letalitāte. Cēlonis Vīruss, kas izraisa Ebolas vīrusslimību, tika atklāts 1976. gadā infekcijas uzliesmojuma laikā kādā ciematā netālu no Ebolas upes Kongo Demokrātiskajā Republikā (agrāk Zaira). Tas ir Filoviridae dzimtas RNS vīruss ar lipīdu...

Eferentācija01.10.2015Eferentācija No smadzenēm izejošo (eferento) impulsu plūsma, kas pa kustību un sekretoriskajiem jeb eferentajiem nerviem nonāk izpildorgānos jeb efektoros (skeleta muskuļos, iekšējo orgānu gludajos muskuļos, kā arī ārējās un iekšējās sekrēcijas dziedzeros) un ierosina, kavē vai citādi regulē to darbību. Eferentie impulsi nes komandas no smadzeņu centriem uz izpildorgāniem un izraisa atbildēs reakcijas uz ārējās...

Ehinokokoze (lentenis)

Ehinokokoze (lentenis)27.08.2015Ehinokokoze (lentenis) Invāzijas slimība, ko ierosina lenteņi ehinokoks un alveokoks, viena no helmintozēm. Ehinokokoze konstatēta visur, tomēr biežāk sastopama Austrālijā, Argentīnā, ,Mongolijā, Islandē, Grieķijā, Spānijā, Itālijā. Latvijas iedzīvotājiem ehinokoki konstatēti atsevišķos gadījumos. Cēlonis Ehinokoka kāpuri parazitē gandrīz visu lauku dzīvnieku (aitu, kazu, govju, cūku, kamieļu, ziemeļbriežu, retāk zirgu un ēzeļu) aknās, plaušās, smadzenēs u.c. orgānos,...

Eiforija18.09.2015Eiforija Eiforija ir garīgs un emocionāls stāvoklis, kam raksturīga galēji saasināta labsajūta. Medicīniski eiforija tiek definēta kā afekta stāvoklis. Cēlonis Eiforija bieži tiek uzskatīta kā pārspīlēts un neikdienišķs psiholoģiskais stāvoklis, ko visbiežāk izraisa psihotropās vielas un kas lielākoties nav sasniedzams parasta cilvēka dzīvesveida rezultātā. Eiforiju var izraisīt arī reliģiskās prakses (rituāli) un meditācija, tāpat eiforija...

Einuhoīdisms01.10.2015Einuhoīdisms Indivīda nepareiza attīstība nepietiekamas dzimumdziedzeru darbības dēļ. Cēlonis Piedzimts dzimumdziedzeru trūkums vai vājums vai iegūts bojājums pēc infekcijas ( gonoreja, sifiliss u.c.), audzēja vai traumas slimībai raksturīga auguma disproporcija (nesamērīgi gari locekļi), aptaukošanās un sekundāro dzimumpazīmju trūkums. Simptomi Arēji einuhoīdisms spilgtāk izteikts vīriešiem — nav matu padusēs, neaug bārda, kaunuma apmatojums ir sievišķa tipa...

Eksoftalms30.08.2015Eksoftalms Acs ābola izvirzījums uz priekšu. Cēlonis Var izraisīt dažādas vispārējas organisma slimības (tireotoksikoze, leikoze, galvaskausa bojājumi, deguna blakusdobumu slimības) un patoloģiskie procesi acs dobumā (sienu lūzums, iekaisums, ļaundabīgi vai labdabīgi audzēji, asinsizplūdumi, tūska, flegmona). Progresējošais ļaundabīgs eksoftalms ir saistīts ar tireotoksikozi. Vērojams galvenokārt vīriešiem 4 0— 60 gadu vecumā. Simptomi Rodas spontāni vai arī...

Eksudāts01.10.2015Eksudāts Iekaisuma gaitā audos vai ķermeņa dobumos uzkrājies šķidrums, kurā ir daudz olbaltumvielu (virs 3%). Cēlonis Eksudāts rodas, asiņu sastāvdaļām izejot no sīkajiem asinsvadiem. Izšķir serozu jeb katarālu, strutainu, hemorāģisku un fibrinozu eksudātu. Simptomi Serozais jeb katarālais eksudāts ir caurspīdīgs, ūdeņains, tajā atrodami atsevišķi leikocīti. Strutainajā eksudātā ir ļoti daudz leikocītu. Retāks ir hemorāģiskais eksudāts,...

Ekzēma08.08.2015Ekzēma Ekzēma hronisks, alerģisks neinfekciozs ādas iekaisums, kam raksturīga ļoti sīku pūslīšu jeb mikrovezikulu parādīšanās apsarkušā ādā. Cēlonis Mehāniski, fizikāli, ķīmiski, bakteriāli vai parazitāri kairinājumi cilvēkiem ar pārmērīgi jutīgu ādu. Ekzēma nerodas pilnīgi veselam cilvēkam, bet attīstās ap ievainojumiem un čūlām, rodas ilgstošu ādas sastrutojumu, pēdu mikozes, dermatītu, hroniska gastrīta, aknu iekaisuma un citos gadījumos. Ekzematozais process...

Elefantiāze01.10.2015Elefantiāze Atsevišķa locekļa vai ķermeņa daļas stipra palielināšanās, ko rada hronisks limfas sastrēgums un tam sekojošs limfvadu iekaisums ādā un zemādas audos. Cēlonis Elefantiāze cēlonis var būt piedzimti limfvadu attīstības traucējumi, patoloģiski procesi limfas ceļos un venozajā sistēmā — limfvadu un limfmezglu iekaisumi sakarā ar bieži recidivējošu rozi un hroniskiem specifiskiem iekaisumiem ( tbc, sifilisu),...

Elektrotrauma01.10.2015Elektrotrauma Elektriskās strāvas (zibens, tehniskas strāvas) radīts organisma bojājums. Elektrotrauma smagumu nosaka ceļš, pa kuru caur organismu iet elektriskā strāva, un strāvas parametri. Bīstamākais ir strāvas ceļš caur smadzenēm un sirds apvidu, mazāk bīstams, piemēram, caur labo roku un labo kāju. Cilvēka ķermeņa virsmas (ādas) pretestība elektriskajai strāvai var būt ļoti dažāda — no dažiem...

Elpošana (respirācija)

Elpošana (respirācija)29.09.2015Elpošana (respirācija) Visas norises, kas nodrošina nepārtrauktu skābekļa iekļūšanu audos, tā izmantošanu oksidēšanās reakcijās, kā arī vielmaiņas procesos radušās ogļskābās gāzes, daļēji arī ūdens izvadīšanu no organisma. Galvenie respirācija posmi ir gaisa iesūkšana plaušās un izpūšana no tām — ārējā respirācija jeb plaušu ventilācija, gāzu maiņa starp plaušās iesūkto gaisu un asinīm, gāzu transports ar...

Elpošanas orgāni

Elpošanas orgāni29.09.2015Elpošanas orgāni Elpošanas orgānu sistēma Veic gāzu apmaiņu starp organismu un apkārtējo vidi (gaisu). Elpošanas orgāni sistēma sastāv no gaisa vadīšanas jeb elpošanas ceļiem un respiratoriskās daļas. Pie gaisa vadīšanas ceļiem pieder deguna dobums, rīkle, balsene, elpvads un bronhi, respiratorisko daļu veido plaušu alveolas. Elpojot gaiss vispirms nonāk deguna dobumā. Plūstot pa tā ejām un...

Elpošanas orgānu audzēji

Elpošanas orgānu audzēji29.09.2015Elpošanas orgānu audzēji Var būt labdabīgi un ļaundabīgi. Cēlonis Hronisks iekaisums, kas ilgstoši kairina gļotādu, tādējādi ietekmēdams audu reaktivitāti. Iekaisušās elpvada un bronhu epitēlijšūnas zaudē skropstiņas, tāpēc sīkie svešķermeņi un kaitīgās vielas fiksējas gļotādā un rada tur lokālas pārmaiņas, kas noteiktos apstākļos var veicināt audzēja attīstību. Labdabīgie elpošanas orgānu audzēji ir samērā reti. No ļaundabīgajiem...

Elpvads (traheja)

Elpvads (traheja)01.10.2015Elpvads (traheja) Elastīgs, 9 — 13 cm garš cauruļveida orgāns, pa kuru gaiss no balsenes plūst uz bronhiem un plaušām un atpakaļ. Elpvads sākas 6. kakla skriemeļa līmenī, ieiet krūškurvī un beidzas 4. krūšu skriemeļa līmenī, sadaloties 2 galvenajos bronhos. Elpvada skeletu veido 16 — 20 nepilni skrimšļa gredzeni, kas mugurpusē nesavienojas. Starp skrimšļu galiem...

Emaljas hipoplāzijas

Emaljas hipoplāzijas01.10.2015Emaljas hipoplāzijas Mineralizācijas traucējumu sekas, kas rodas zobu attīstības periodā, kad veidojas emaljas prizmas un zobu kroņi (rodas bedrītes, rievas, viļņveida padziļinājumi, neattīstīti pauguri uz dzerokļa kožamvirsmām, kā arī krīta krāsas vai pigmentēti plankumi emaljā). Cēlonis Smaga vispārēja slimība pirmajos 2 mūža gados (rahīts, spazmofilija, toksiskā dispepsija, akūtas bērnu infekcijas slimības). Simptomi Emaljas hipoplāzijas parasti...

Embolija30.08.2015Embolija Asinsvada vai limfvada aizsprostojums, ko rada emboli — svešas daļiņas, kuras pārvietojas ar asinīm vai limfu. Cēlonis Visbiežāk embolu veido asins receklis (trombs), kas atrāvies no piestiprināšanās vietas. Šo embolija veidu sauc par trombemboliju. Embolus var izveidot arī taukšūnas, gaisa vai gāzes pūslīši, mikroorganismi un ļaundabīgu audzēju šūnas. Tauku embolija parasti rodas garo kaulu...

Emfizēma01.10.2015Emfizēma Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīga gaisa daudzuma palielināšanās kādā orgānā vai gaisa uzkrāšanās audos, kuros tā parasti nav. Var būt plaušu emlizēma, zemādas emfizēma, videnes emfizēma. Zemādas emfizēma rodas, gaisam nokļūstot audos ievainojuma, spontānā pneirnotoraksa vai anaerobu infekcijas gadījumā. Videnes emfizēma ir gaisa uzkrāšanās starpplaušu telpā pēc krūškurvja orgānu (plaušu, elpvada, barības vada) ievainojuma....

Emocijas01.10.2015Emocijas Evolūcijas gaitā izstrādājušies nervu sistēmas pašregulācijas reakciju kompleksi, ko izraisa dzīvniekam vai cilvēkam nozīmīgas problēmsituācijas un kas ļoti spēcīgi ierosina vai kavē nervu sistēmas un visa organisma enerģētisko un funkcionālo rezervju mobilizēšanu un izmantošanu kāda izturēšanās veida realizācijai. Emocijas atkarībā no to intensitātes un specifikas (kvalitātes) saistītas ar ļoti daudzveidīgām, bet tajā pašā laikā...

Empiēma01.10.2015Empiēma Strutu uzkrāšanās kādā ķermeņa dobumā vai doba orgānā. Cēlonis Visbiežāk empiēmu ierosina strutas radošie mikroorganismi (streptokoki, stafilokoki), tbc ierosi u.c. Dobuma empiēma izveidojas, piemēram, pleiras dobumā, ja tajā sakrājas šķidrums, pievienojas infekcija un rodas strutas, doba orgāna empiēma izveidojas šā orgāna sienu strutojoša iekaisuma (piemēram, apendicīta, holecistīta, nefrozes) gadījumā, ja tā izvadkanālu nosprosto akmeņi,...

Encefalīts08.08.2015Encefalīts – (latīņu – encephalitis) Galvas smadzeņu iekaisums. Cēlonis Encefalītu var ierosināt vīrusi, baktērijas un citi mikroorganismi. Izšķir primāro encefalītu, kas vispirms rada iekaisumu galvas smadzenēs, un sekundāro encefalītu, kad galvas smadzeņu iekaisums ir cita orgāna vai ķermeņa daļas iekaisuma sarežģījums (piemēram, gripas, malārijas, masalu gadījumā). Visbiežāk encefalītu ierosina vīrusi, no kuriem dažus pārnēsā odi...

Encefalopātija01.10.2015Encefalopātija Encefalopātijas sindroms, psihoorganiskais sindroms — patoloģiskais stāvoklis, ko radījuši organiski galvas smadzeņu bojājumi. Cēlonis Encefalopātija var būt pārciestas galvas smadzeņu traumas (traumatiskās psihozes), intoksikācijas (intoksikācijas psihozes, alkoholisms), hronisku somatisku slimību (somatogēnās psihozes), infekciju (infekcijas psihozes) vēlīnas sekas. Encefalopātijas ietvaros traucējumiem var būt dažāda intensitāte. Centrālo vietu encefalopātijā ieņem astēnija ar pastiprinātu uzbudināmību un nogurdināmību,...

Endokardīts24.08.2015Endokardīts Endokardīts ir endokarda (sirds sienas iekšējās kārtas) iekaisums, parasti sirds vārstuļu apvidū. Cēlonis Visbiežāk endokardīts rodas reimatisma slimniekiem. Šajos gadījumos iekaisums skar arī miokardu (sirds muskulatūru), veidojas endomiokardīts. Retāk sastopams septiskais endokardīts, ko izraisa streptokoki, stafilokoki un daži citi mikrobi. Endokardīts var pievienoties arī kolagenozēm un dažām citām slimībām. Endokardīts rada vārstuļu deformāciju un...

Endokrīnie dziedzeri

Endokrīnie dziedzeri01.10.2015Endokrīnie dziedzeri Iekšējās sekrēcijas dziedzeri Dziedzeraudu orgāni bez izvadkanāliem, savas darbības produktus (inkrētus) tie izdala tieši asinīs. Šādi dziedzeri ir epifīze, hipofīze, vairogdziedzeris, epitēlijķermenīši, aizkrūtes dziedzeris, virsnieres, aizkuņģa dziedzera saliņas un dzimumdziedzeru inkretoriskā daļa. Šo dziedzeru izdalītie inkrēti — hormoni — ir ļoti svarīgi humorālās regulācijas faktori. Jau niecīgā daudzumā tie var stipri ietekmēt dažādus...

Endometrioze01.10.2015Endometrioze Dzemdes gļotādas (endometrija) audu veidošanās dzemdes muskuļkārtā (iekšējā endometrioze) vai arī ārpus dzemdes, piemēram, olvados, olnīcās (ārējā endometrioze), dažreiz endometrioze var būt taisnajā zarnā, pēcoperācijas rētas apvidū u.c. (ekstragenitālā endometrioze). Cēlonis Slimība nav sastopama līdz dzimumgatavības periodam, kā arī pēc menstruāciju izbeigšanās (menopauzē), tāpēc endometrioze izskaidrojama ar hormonāliem traucējumiem. Simptomi Endometrioze audos notiek tādas...

Endometrīts01.10.2015Endometrīts Dzemdes gļotādas (endometrija) iekaisums. Cēlonis Rodas, dažādiem iekaisumu ierosinošiem mikroorganismiem (streptokokiem, stafilokokiem, gonokokiem u.c.) iekļūstot dzemdes dobumā no maksts. Infekcija dzemdes dobumā var iekļūt arī no iekaisuma perēkļiem, kas atrodas blakusorgānos, piemēram, ja ir olvadu tbc, infekcija no dzemdes gļotādas var pāriet uz muskuļkārtu (endomiometrīts). Tā var arī izplatīties pa limfātiskajiem ceļiem un asinsvadiem,...

Enerģētiskais vampīrisms

Enerģētiskais vampīrisms14.09.2015Enerģētiskais vampīrisms Enerģētiskais vampīrisms ir pazīstama un pētīta parādība tieši ezotēriskā nevis psiholoģijā. Psiholoģija kā zinātne enerģētisko vampīrismu apšauba. Tomēr, tas nemaina faktu, ka, kontaktējoties ar atsevišķiem cilvēkiem, mūs nereti pārņem sajūta, ka zaudējam spēku un prieku, kaut gan ārēji saskarsme ir šķietami neitrāla. Cēlonis Enerģētiskais vampīrs dzīvo uz citu cilvēku enerģijas rēķina, donors (enerģijas...

Enoftalms01.10.2015Enoftalms Dziļāks acs ābola novietojums acs dobumā salīdzinājumā ar normālo stāvokli. Cēlonis Enoftalmu var radīt smagi acs dobuma sienu bojājumi, ja bojājumu vietās iespiežas acs dobuma mīkstie audi. Enoftalms ir viens no homēra—bernāra sindroma komponentiem. Dažreiz enoftalma attīstību veicina slimības, kas saistītas ar vispārēju organisma novājēšanu. Šķietams enoftalms vērojams, acs ābolam sarūkot. Ārstēšana Ārstē pamatslimību....

Enterīts18.08.2015Enterīts Enterīts ir tievās zarnas iekaisums. Enterīts reti ir izolēta slimība, parasti iekaisums vienlaikus rodas tievajā un resnajā zarnā (enterokolīts) vai kuņģī un tievajā zarnā(gastroenterīts). Enterīts var būt akūts un hronisks. Cēlonis Akūta enterīta cēlonis var būt rupja, grūti sagremojama barība, bojāti uzturlīdzekļi, infekcijas slimības (piemēram, holera, gripa, plaušu karsonis), saindēšanās ar ķīmiskām vielām (sārmiem, skābēm, dzīvsudrabu, arsēnu, fosforu), palielināts jūtīgums pret kādu uzturlīdzekli (olām, zemenēm) vai ārstnieciskiem līdzekli (jodu, bromu), kuņģa, aizkuņģa dziedzera, aknu darbības...

Enterobioze01.10.2015Enterobioze Invāzijas slimība, ko ierosina spalītis (enterobius vermicularis), parazitējot cilvēka zarnās, viena no helmintozēm. Sastopama visos zemeslodes rajonos. Tās izplatība atkarīga no cilvēku sanitārās kultūras līmeņa un dzīvokļu sanitārās higiēnas stāvokļa. Simptomi Enterobiozei raksturīgi kuņģa, zarnu un nervu sistēmas darbības traucējumi. Saslimušajiem rodas ēstgribas traucējumi, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā. Enterobiozi diagnoscē pēc klīniskās ainas...

Enterokolīts01.10.2015Enterokolīts Vienlaicīgs tievās un resnās zarnas iekaisums. Slimības klīn, ainu veido enterīta un kolīta simptomu kopums....

Enterovirusālās slimības

Enterovirusālās slimības15.09.2015Enterovirusālās slimības Infekcijas slimības, ko ierosina zarnu vīrusi (enterovīrusi). Cēlonis Tie vairojas cilvēku zarnās, retāk arī žāvas gļotādā. Enterovīrusu grupā apvienoti poliomielīta vīrusi (3 tipi), koksaki vīrusi {enterovirusālās slimības — 24 tipi, b — 6 tipi), echo vīrusi (33 tipi). Koksaki vīrusi (konstatēti 1948. g. Asv, koksaki pilsētā) ierosina iekaisumu skeleta muskulatūrā, kā arī dažos...

Enterovīrusu meningīts

Enterovīrusu meningīts13.08.2015Enterovīrusu meningīts Apmēram 90% no seroziem meningītiem izraisa enterovīrusi, piemēram, Koksaki un ECHO. Nosaukums „enterovīrusi” ieviests 1957.gadā, lai apvienotu lielu vīrusu grupu, kuriem dabiskā dzīves vieta ir cilvēku zarnu trakts: poliovīrusi, A un B Koksaki vīrusi un ECHO vīrusi. Pašlaik ir zināmi vairāk nekā 60 dažādi enterovīrusi un to saraksts, it sevišķi ECHO vīrusu grupa, tiek...

Epidēmija01.10.2015Epidēmija Infekcijas slimības izplatīšanās, kas stipri pārsniedz parasto saslimstības līmeni attiecīgajā apvidū. Atkarībā no slimības īpatnībām un izplatīšanās apstākļiem epidēmija var būt īslaicīga — uzliesmojuma veidā — vai arī attīstīties lēnām — tad tā turpinās ilgāku laiku un saslimstība ir liela. Ja slimība regulāri atkārtojas kādā apvidū, kurā pastāv šīs slimības vai tās ierosam attīstībai...

Epidēmijas perēklis

Epidēmijas perēklis01.10.2015Epidēmijas perēklis Infekcijas avota (cilvēka vai dzīvnieka) atrašanās vieta un apkārtējā teritorija, kuras robežās tas spēj izplatīt slimības ierosus. Epidēmijas perēklis var būt viens vai daudzi infekcijas slimnieki, kā arī vīrusu vai baktēriju nēsātāji. Jo vairāk epidēmijas perēklī ir slimnieku vai infekcijas nēsātāju, jo vairāk tas apdraud apkārtējos. Epidēmijas perēkļa lielums atkarīgs no infekcijas slimības...

Epidēmiskais parotīts

Epidēmiskais parotīts08.08.2015Epidēmiskais parotīts (cūciņas) Epidēmiskais parotīts jeb tautas valodā sauktās cūciņas ir akūta infekcijas slimība, ko izraisa vīruss. Cēlonis Inficēšanas parasti notiek gaisa pilienu ceļā: klepojot, šķaudot, dažkārt arī ar slimnieka siekalām aptraipītiem priekšmetiem. Inkubācijas periods (laika posms no ierosinātāja iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam) vidēji ir 15 – 18 dienas, bet tas var variēt no 11 – 25 dienām....

Epidermofītija01.10.2015Epidermofītija Infekcioza ādas slimība, ko ierosina patogēnā sēne epidermophvton inguinale, kura bojā ādas raga kārtu un var izraisīt iekaisumu ādas dziļākajos slāņos, matus un roku nagus nebojā. Cēlonis Infekcijas avots — slims cilvēks vai viņa lietotie priekšmeti. Inficēties var pirtīs, dušās, peldbaseinos, ieross iekļūst cirkšņu krokās, padusēs un sievietēm zem krūtīm, ja āda nobrāzta vai...

Epididimīts01.10.2015Epididimīts Sēklinieka piedēkļa iekaisums. Cēlonis Var būt venēriskā uretrīta, priekšdziedzera iekaisuma, kā arī vīrusslimību (piemēram, gripas) vai infekcijas slimību (tbc, vēdertīfa, brucelozes u.c.) komplikācija, infekcijai sēklinieka piedēklī iekļūstot ar asinīm vai limfu. Epididimīts var rasties arī pēc sēklinieku maisiņa traumām. Simptomi Epididimīts sākumā parasti paaugstinās t, sēklinieka piedēklis palielinās, kļūst ciets un sāpīgs, sēklinieku maisiņš...

Epifīze16.09.2015Epifīze Epifīze ir Iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas galvaskausa dobumā un ir starpsmadzeņu veidojums. Pēc formas epifīze līdzīga priedes čiekuram, tāpēc to sauc arī par čiekurveida ķermeni (corpus pineale). Vislabāk epifīze attīstīta bērniem, tās hormoni kavē priekšlaicīgu dzimumsistēmas attīstību. No 7 līdz 14 gadu vecumam epifīzes šūnas pakāpeniski reducējas. Pieauguša cilvēka epifīzi (masa vidēji 0,15—...

Epilepsija08.09.2015Epilepsija Epilepsija ir viena no visnoslēpumainākajām slimībām neiroloģijā, tie ir galvas smadzeņu darbības traucējumi, kas izraisa epileptiskas lēkmes. Epilepsija ir bieži sastopama slimība, kas ir ārstējama un kas lielākajai slimnieku daļai būtiski nemaina dzīves kvalitāti. Cēlonis Epileptiska lēkme rodas galvas smadzeņu nervu šūnu īslaicīgu darbības traucējumu rezultātā (pārmērīgas elektriskās izlādes). Tās izpaužas kā dažādi...

Epitēlijaudi01.10.2015Epitēlijaudi Citcitai cieši pieguļošu šūnu slānis, kas sedz ķermeni no ārpuses, klāj gremošanas traktu, elpošanas ceļus, urīnizvadceļus, dzimumceļus, ķermeņa serozos dobumus. Visu epitēlijaudu pamatā ir bazālā membrāna. Zem tās atrodas saistaudi. Epitēlijaudos ir daudz nervgaļu, bet asinsvadu nav, barojas no saistaudiem difūzijas ceļā caur bazālo membrānu. Epitēlijaudu šūnas nepārtraukti atjaunojas un diferencējas, vienas šūnas atmirst,...

Epitēlijķermenīši

Epitēlijķermenīši01.10.2015Epitēlijķermenīši 4 mazi (6x4x2 mm) iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kas novietoti pa 2 uz katras vairogdziedzera daivas mugurējās virsmas. Dažreiz to skaits palielinās līdz 7 — 8. Epitēlijķermenīšu kopējā masa ir 0,05 — 0,09g. Epitēlijķermenīši producē parathormonu, tas ietekmē kalcija un fosfora maiņu, regulējot to daudzumu asinīs un audos. Epitēlijķermenīši pilnīgi nepieciešami dzīvības norisēs, to izoperēšana...

Ērces16.09.2015Ērces Pasaulē ir apmēram 15 000 sugu, no tām apmēram 10 % ir asinssūcējas. Ērces forma, lielums un dzīves veids ir dažāds. Parazītiskām ērcēm komplicēts snuķis, ar kuru tās pieķeras pie saimnieka un sūc asinis. Ērces attīstības ilgums no 1 — 3 nedēļām (kašķērces, garnazoīdērces) līdz 2 — 3 gadiem (ganībērces), attīstībā 4 stadijas: ola,...

Eritēma01.10.2015Eritēma Ādas slimību grupa. Eritēma raksturīgi koši sarkani vai zilgansarkani plankumi, mezgliņi un mezgli, subjektīvu traucējumu parasti nav. Slimība ilgst no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem, var arī atkārtoties. Cēlonis Infekcija vai intoksikācija. Eritēma parasti sākas pēc angīnas, saaukstēšanās, dažreiz pēc medikamentu (sulfanilamīdu preparātu, pretdrudža līdzekļu u.c.) lietošanas cilvēkiem, kuru organisms tos nepanes. Bērniem eritēma...

Eritrazma01.10.2015Eritrazma Ādas slimība, ko ierosina baktērija corynebacrerium minutissimum. Cēlonis Eritrazmas rašanos veicina pastiprināta svīšana. Simptomi Bojātajā ādas raga kārtā cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs, sievietēm arī zem krūtīm veidojas brūngansārti plankumi, kuru virsmā ir klijveida lobīšanās, slimība hroniska, maz infekcioza. Ārstēšana Ārstēšanā svarīgākais — samazināt ādas svīšanu un veicināt raga kārtas atlobīšanos (ārsta kontrolē). Profilakse Jāievēro...

Eritrēmija – policitēmija

Eritrēmija – policitēmija01.10.2015Eritrēmija – policitēmija Asins slimība, kam raksturīga eritrocītu, leikocītu, trombocītu un hemoglobīna daudzuma palielināšanās asinīs, kā arī asins daudzuma pieaugums. Cēlonis Cēloņi nav noskaidroti. Parasti ar eritrēmiju saslimst 40 — 60 gadu vecumā. Slimība sākas pakāpeniski, tās gaita ir hroniska, eritrocītu daudzums var pieaugt līdz 6 — 10 milj. vienā mm3 asiņu, hemoglobīna daudzums sasniedz...

Eritromelalģija

Eritromelalģija01.10.2015Eritromelalģija Veģetatīvās nervu sistēmas slimība, kam raksturīga locekļu asinsvadu pārmērīga paplašināšanās un dedzinošas sāpes locekļos, galvenokārt kājās. Simptomi Sāpes ir lēkmjveidīgas, biežāk vakarā un naktī, lēkme ilgst stundām, pat dienām, rodas sajūta, it kā stāvētu karstā ūdenī. Sāpes pastiprinās siltumā, kā arī tad, ja loceklis ir saspiests vai to tausta, sāpju laikā āda kļūst sārta,...

Erizipeloīds01.10.2015Erizipeloīds Infekcijas slimība, kas izpaužas rozei līdzīgā ādas iekaisumā. Cēlonis To izraisa cūku sarkanguļas ieros. Erysipelothrix rhusiopathiae suis. Cilvēks inficējas, kopjot saslimušus dzīvniekus vai apstrādājot to gaļu. Tāpēc ar erizipeloīdu parasti slimo gaļas cirtēji, mednieki, veterinārie darbinieki. Cilvēka organismā ieros parasti iekļūst caur ievainotu ādu, retāk caur gremošanas orgānu gļotādu. Inkubācijas periods 1 — 7...

Ērlihioze13.08.2015Ērlihioze Ērces pārnēsā arī tādus mikroorganismus kā ērlihijas, kas var izraisīt saslimšanu ne tikai mājlopiem un suņiem, bet, kā pēdējos gados atklāts, arī cilvēkiem. Simptomi Daudzos gadījumos ērlihioze var noritēt vieglā formā, asimptomātiski un pāriet pati no sevis. Šai slimībai iespējami gripai līdzīgi simptomi – drudzis, galvassāpes un sāpes ķermenī, bet smagākos gadījumos arī nopietnākas...

Erozija01.10.2015Erozija Ādas vai gļotādas epitēlija bojājums. Erozija atšķiras no čūlas ar to, ka erozijai raksturīgs seklāks audu bojājums. Cēlonis Eroziju var izraisīt mehāniska iedarbība vai iekaisums. Biežāk sastopama kuņģa gļotādas erozija un dzemdes kakla erozija. Kuņģa gļotādas erozija cēloņi var būt dažādi, piemēram, asinsrites traucējumi, ķīmisku vielu iedarbība....

Ēšanas traucējumi

Ēšanas traucējumi08.08.2015Ēšanas traucējumi – (anoreksija un bulīmija) Ēšanas traucējumi ir nopietni psihiskās un fiziskās veselības traucējumi, kad cilvēks pievērš pārspīlētu uzmanību savam svaram un ēdienam, atstājot novārtā citas intereses un aktivitātes. Ēšanas traucējumu veidi ir anoreksija un bulīmija. Šie traucējumi pārsvarā skar meitenes pusaudžu vecumā vai jaunas sievietes. Retos gadījumos ēšanas traucējumus novēro arī zēniem vai...

Ēstgriba – apetīte

Ēstgriba – apetīte23.09.2015Ēstgriba – apetīte Organisma sajūta, ko rada vajadzība pēc barības, fizioloģisks mehānisms, kas regulē barības uzņemšanu no ārējās vides. Ja organisms ilgstoši nesaņem barību, ēstgriba pāriet bada sajūtā. Cēlonis Ēstgribu izraisa daudzu faktoru mijiedarbība. Tā saistīta ar ierosas rašanos barības centrā, ko veido nervu šūnas smadzeņu stumbrā, zemgarozas kodolos un lielo pusložu garozā. Barības centrs...

Ezofagīts (barības vada iekaisums)

Ezofagīts (barības vada iekaisums)24.09.2015Ezofagīts (barības vada iekaisums) Cēlonis Var būt akūts un hronisks. Akūtu iekaisumu var izraisīt infekciju, kas lokalizējas rīklē, svešķermeņa radīta mehāniskā trauma, ļoti karsti vai auksti ēdieni, kodīgs sārms vai skābe. Hronisks Iekaisums var pievienoties blakusorgānu (mugurkaula, bronhu) slimībām, hroniskām Infekcijām (tbc, sifiliss), smagām aknu slimībām, kuņģa čūlai, alkoholismam, kā arī barības vada trūcei (barības...