<iframe src="//www.googletagmanager.com/ns.html?id=GTM-PJMLCP" <br>height="0" width="0" style="display:none;visibility:hidden"></iframe>

Acidoze

Acidoze

  • Acidoze ir patoloģisks stāvoklis, kura galvenais simptoms ir asiņu paskābināšanās, t.i., ūdeņraža jonu koncentrācijas pieaugums asinīs.
  • Pēc izcelsmes acidozes ir respiratoriskas un metaboliskas.

Cēlonis un simptomi

  • Respiratoriskā acidozes rodas, ja organismā uzkrājas pārāk daudz ogļskābās gāzes, tai pastiprināti veidojoties vai uzkrājoties apgrūtinātas izelpas dēļ, piemēram, ja ir plaušu emfizēma, hronisks  bronhīts, bronhiālā astma.
  • Respiratoriskās acidozes gadījumā samazinās bronhu caurlaidība, bronhu gļotāda lielākā daudzumā izdala viskozu sekrētu, kas vēl vairāk pastiprina elpošanas traucējumus.
  • Respiratoriskā acidoze saistīta arī ar skābekļa piegādes traucējumiem. Skābekļa trūkums kavē organisko skābju (pienskābes, acetetiķskābes, pirovīnogskābes u.c.) galīgu oksidāciju. Tādējādi respiratoriskā acidoze pāriet metaboliskajā acidozē, kas saistīta ar pārmaiņām vielmaiņā. Metaboliskā acidoze var rasties arī, ja organisko skābju daudzums ir normāls, bet organisms pastiprināti izvada sārmainās vielas, piemēram, ilgstošas un stipras caurejas gadījumā.
  • Metabolisko acidozi izraisa arī ilgstoša badošanās, cukura diabēts (cukurslimība), nieru mazspēja. Gan respiratoriskā, gan metaboliskā acidoze samazina sirds muskulatūras darbaspējas, izraisa asinsvadu spazmas, pasliktina audu apgādi ar skābekli. Acidozes ietekmē rodas elpošanas ritma traucējumi, apziņas traucējumi, pasliktinās smadzeņu un nieru asinsapgāde, samazinās diennaktī izdalītā urīna daudzums.
  • Mērenas acidozes gadījumā ūdeņraža jonu koncentrāciju drīz normalizē organisma iekšējie kompensatoriskie mehānismi.

Ārstēšana

  • Ieilgušu vai smagu acidozi ārstē tikai ārsta uzraudzībā.