Ādas audzēji

Cēlonis

• embrionālās attīstības traucējumi (traucēta ādas pārragošanās, pigmenta izvietošanās, ādas dziedzeru attīstība u.c.),
• nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi,
• saskare ar kaitīgām vielām vai radiāciju darba procesā (kaitīgie arodfaktori),
• vīrusi (kārpas, t.s. ragveida molusks),
• hroniski iekaisuma procesi ādā (tbc, trofiskās čūlas, pārmaiņas ādā hroniska osteomielīta gadījumā u.c.).

• Daļu ādas jaunveidojumu, kas ieņem it kā robežstāvokli starp labdabīgiem un ļaundabīgiem audzējiem un noteiktos apstākļos var pārveidoties par ļaundabīgiem, apzīmē par vēždraudes stāvokli.

• Labdabīgie ādas audzēji var veidoties no dažādiem ādas elementiem — no epidermas vai tās derivātu — sviedru dziedzeru (dažādas adenomas, ari t.s. jauktie audzēji). tauku dziedzeru (cistas, adenomas) šūnām, ādas asinsvadiem (hemangiomas), limfvadiem (limfangiomas), saistaudiem (fibromas, dermatofibromas), nervaudiem, pigmentšūnām (dzimumzīmes). Labdabīgos ādas audzējus  var ārstēt reizēm ar medikamentiem, reizēm ar piededzināšanu vai izdedzināšanu, biežāk — izoperējot.

• Ļaundabīgo ādas audzēju struktūra un raksturīgākās īpašības atkarīgas no pamatelementu struktūras.  Ādas vēža saslimstībā ar ļaundabīgiem audzējiem ir 3.— 4. vietā. Latvijā ar ādas vēzi slimo samērā bieži, galvenokārt zvejnieki, jūrnieki, laukstrādnieki. Daļēji tas izskaidrojams ar nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem.

Izšķir vairākas ādas vēža formas:

• bazalioma (visbiežāk uz sejas, aug samērā lēni,
• organismā izplatās ļoti lēni),
• plakanšūnu vēzis (sejas, arī ķermeņa ādā, attīstās uz vecu trofisku čūlu, sarētojumu, apdegumu, fistulu fona, aug agresīvāk, izplatās pa limfātisko sistēmu),
• Pedžeta vēzis (parasti ap krūtsgalu, līdzīgs norobežotai, mitrojošai ekzēmai).

• Ādas sarkoma sastopama samērā reti. Tā veidojas galvenokārt  no ādas saistaudu elementiem (fibrosarkoma), īpaša forma ir kapoši sarkoma, kas biežāk novērojama sīku, saplūstošu mezgliņu veidā locekļu perifērisko daļu ādā. Sarkomas ir agresīvāki audzēji nekā ādas vēzis. Adas melanoma veidojas dažādās ķermeņa daļās. Tai raksturīga agresīva augšana un tieksme izplatīties.

Ārstēšana

• Ļaundabīga ādas audzēja  ārstēšanā galvenā  nozīme ir radikālai operācijai un staru terapijai, vajadzības gadījumā papildus lieto ķīmiskos preparātus.

• Ārstēšanas paņēmieni var mainīties atkarībā no audzēja formas, izplatības un lokalizācijas. Ja ārstēšana uzsākta laikus, izdodas izārstēt līdz 95% visu slimnieku.

Profilakse

• Jāievēro personiskā higiēna, jānovērš kaitīgie arodfaktori (ultravioletais vai jonizējošais starojums, kaitīgu vielu iedarbība), laikus radikāli jāārstē hroniskas  ādas slimības, it īpaši vēždraudes slimības (keratozes, kārpas, ragveida molusks).