Ādas sēnīšslimības
- Ādas infekcijas slimības, ko ierosina patogēnas sēnes — dermatomicētes.
Cēlonis
- Galvenie infekcijas avoti ir slimi cilvēks un dzīvnieks (govis, zirgi, kaķi, suņi, peles, žurkas), to mati, nagi, ādas zvīņas, kas ir inficētas ar šim sēnēm. Vesels cilvēks var inficēties tiešā saskarē ne tikai ar slimnieku, bet arī ar viņa lietotajiem priekšmetiem (cepures, lakati, veļa, apģērbs, apavi, sukas, mazgājamie sūkļi, dvieļi, grāmatas, burtnīcas u.c.).
Simptomi
- Visas ādas sēnīšslimības iedala 4 grupās.
- Kerato-mikozes ( klijveida ēde, eritrazma). Ierosi parazitē ādas raga kārtā un nerada iekaisumu dziļākos ādas slāņos.
- Epidermofītijas (cirkšņu epidermofītija, pēdu mikoze, matu un nagu sēnīšslimības). Ierosi parazitē ādas raga kārtā, bieži bojā matus un nagus, rada ādas iekaisumu. Šīs ādas sēnīšslimības sevišķi izplatītas visā pasaulē, tās ir lipīgas, un tām ir hroniska gaita.
- Virspusējās kandidozes ( raugveida sēņu ierosināti ādas, gļotādas un nagu bojājumi). Ierosi ir nosacīti parazīti cilvēkiem ar novājinātām aizsargspējām.
- Dziļās dermatomikozes ( sporotrihoze, dziļā kandidoze u.c.). Ierosi parazitē dziļākos ādas slāņos un zemādā, radot hronisku iekaisumu. Patogēnās sēnes var izplatīties ar limfu un asinīm, bojāt limfmezglus, muskuļus, kaulus un iekšējos orgānus ( plaušas, nieres, zarnas u.c.).
Ārstēšana
- Ārstē ādas slimību ar vispārējiem un lokāliem līdzekļiem. Pēc vajadzības lieto organismu spēcinošus medikamentus, hormonu preparātus. Pēc izveseļošanās slimniekus ilgstoši novēro un pārbauda ārstēšanas rezultātus.