Ādas slimības, dermatozes

• Ādas slimības, dermatozes ir slimību grupa, kam raksturīgi izsitumi un subjektīvi traucējumi ādā, kuri atspoguļo dažādas iegūtas vai iedzimtas patoloģiskas pārmaiņas visā organismā.

Cēlonis

• Tādas pārmaiņas var būt iekaisumi, distrofiski procesi, audzēji, kā arī ādas attīstības anomālijas. Dažos gadījumos izsitumi ir slimības galvenā, pat vienīgā izpausme, citos — tikai viena no vispārējās slimības pazīmēm. Ādas slimībām, dermatozēm var būt dažādi ārēji (eksogēni) un iekšēji (endogēni) cēloņi.

• Ādas slimību, dermatozes eksogēnie cēloņi visbiežāk ir patogēnie mikroorganismi, kas atkarībā no veida var ierosināt ādas strutainās slimības, ādas tuberkulozi, lepru u.c. Patogēnās sēnes ierosina ādas sēnīšslimības, parazīti — kašķi, utainību. Mehāniski, fizikāli, ķīmiski kairinātāji izraisa ādas iekaisumu (dermatīfu).

• Medikamenti cilvēkiem ar palielinātu jutību var radīt toksikodermiju un ekzēmu. Endogēni ādas slimību, dermatozes cēloņi var būt fokālā infekcija, vielmaiņas traucējumi, iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības, aknu, kuņģa un zarnu slimības, traucējumi asinsritē, centrālās nervu sistēmas un perifēriskās nervu sistēmas darbībā. Daļa ādas slimību, dermatozes, kā arī uzņēmība pret tām un ādas vājums ir iedzimts.

• Adā var veidoties labdabīgi un ļaundabīgi audzēji,  asinsvadu audzēji, fibroma, vēzis, sarkoma u.c. Asinsrades orgānu slimības ādā bieži izpaužas niezes, izsitumu vai īpašu ādas slimību, dermatozes veidā. Eksogēnie un endogēnie faktori bieži kombinējas, piemēram, seborejas, ādas strutaino slimību, ādas tbc, toksikodermijas gadījumā.