Adenoīdi

• Adenoīdi ir palielināta rīkles (aizdegunes) mandele. Normāli šī mandele atrodas rīkles velvē (rīkles mugurējā augšējā sienā). Tā ir tikai bērniem līdz 7 — 10 gadu vecumam, pēc tam pakāpeniski samazinās, un jau 16 — 20 gadu vecumā no tās saglabājas tikai nelielas paliekas.

Cēlonis

• Rīkles mandeles hipertrofiju var izraisīt bērnu infekcijas slimības (masalas, garais klepus, skarlatīna), kā arī alerģija. Pēc atkārtotiem deguna dobuma vai rīkles iekaisumiem mandele var tik stipri palielināties, ka aizpilda visu aizdeguni vai tās daļu un nosprosto deguna ejas, kā arī dzirdes kanālu, kas savieno rīkli ar bungdobumu.

• Adenoīdi var būt deguna blakusdobumu un vidusauss iekaisumu cēlonis, kā arī izraisīt bērna organismā vispārējas anatomiskās un funkcionālas pārmaiņas.

Simptomi

• Bērniem, kas slimo ar adenoīdiem, ir grūti vai pat neiespējami elpot caur degunu, mute viņiem vienmēr ir pavērta, deguna un lūpas rieva izlīdzināta, seja bāla, bez izteiksmes, acis platas, nedaudz izvalbītas, cieto aukslēju kupols augsts un šaurs, veidojas nepareizs sakodiens.

• Reizēm ir deformēts krūškurvis, balss ar deguna pieskaņu (rinolālija), var pavājināties dzirde, bērns naktī guļ nemierīgi, ar atvērtu muti, krāc. Ilgstošie elpošanas traucējumi izraisa pārmaiņas asins un smadzeņu šķidruma cirkulācijā. Tas savukārt nelabvēlīgi ietekmē garīgo attīstību (pasliktinās bērna sekmes skolā, pavājinās atmiņa). Nereti šādiem bērniem ir neirozes — pamošanās naktī ar baiļu sajūtu, urīna nesaturēšana naktī, klepus lēkmes u.c.

Ārstēšana

• Adenoīdus  ārstē ar operāciju (adenotomija). Pēc operācijas diezgan bieži bērniem nepieciešami elpošanas vingrinājumi, lai iemācītos elpot caur degunu.