Aizkuņģa dziedzeris

Aizkuņģa dziedzeris

Atrodas aiz kuņģa pie vēdera dobuma mugurējās sienas. Aizkuņģa dziedzeris ir garens, ar nelīdzenu virsmu, masa apmēram 70 — 80 g.

Dziedzerim izšķir galvu, ķermeni un asti. Galva atrodas divpadsmitpirkstu zarnas izliekumā, bet aste sasniedz liesu. Aizkuņģa dziedzeris ārējās sekrēcijas daļu veido pūslīši (alveolas), kuri apvienoti daiviņās, ko apņem irdeno saistaudu slānītis.

Alveolas izdala aizkuņģa dziedzera sulu (apmēram ½ — 3/4 1 diennaktī), kas pa sīkiem izvadkanāliņiem saplūst aizkuņģa dziedzera izvadkanalā. Tas stiepjas visa aizkuņģa dziedzera garumā, tad saplūst ar kopējo žultsvadu, izveidojot nelielu paplašinājumu — ampulu, kas atveras divpadsmitpirkstu zarnā. Ap ampulas atveri gludās muskulatūras kūlīši veido slēdzējmuskuli. Tam kontrahējoties, atvere noslēdzas, bet atslābstot — atveras. Tādējādi tiek regulēta žults un aizkuņģa dziedzera sulas ieplūšana divpadsmitpirkstu zarnā baribas sagremošanas laikā.

Aizkuņģa dziedzera sulā ietilpst daudzi fermenti, kas šķeļ olbaltumvielas (tripsīns, himotripsīnš, karbooksidāze), taukus (lipāze) un ogļhidrātus (amilāze, mal-tāze). Šie fermenti piedalās barības vielu šķelšanas procesos zarnās.

Aizkuņģa dziedzeris iekšējās sekrēcijas daļu veido īpašas šūnas, kas izvietotas nelielās grupiņās (diametrs 0,1 — 0,3 mm) starp alveolām pa visu dziedzeri. Sīs šūnu grupas — aizkuņģa dziedzera (Langerhansa) saliņas — ir apmēram 1/35 no visa dziedzera masas. Vairāk to ir dziedzera astes daļā.

Katru saliņu no apkārtējām alveolām atdala plāns saistaudu slānis. Starp saliņas dziedzeršūnām ir daudz asins kapilāru. Saliņās izstrādātie hormoni ieplūst tieši asinīs. Saliņām nav izvadkanāla. Aizkuņģa dziedzera saliņas izstrādā hormonus insulīnu un glikagonu (aizkuņģa dziedzera hormoni).