Aklums

• Aklums ir pilnīgs redzes zudums abās acīs, nespēja atšķirt gaismu no tumsas (tai skaitā absolūtais aklums, kad redzes asums ir 0).

Cēlonis

• No praktiskā un sociālā viedokļa Aklums saprot plašāk — cilvēku uzskata par praktiski aklu (neredzīgu), ja viņš nespēj orientēties apkārtējā vidē, kaut gan gaismas uztvere var būt saglabāta,  cilvēki uztver gaismu un pat pareizi norāda virzienu, no kurienes tā nāk. Parasti Aklums iestājas tad, ja redzes asums nepārsniedz 0,02. Izšķir arī profesionālo aklumu — tik stipri pavājinātu redzi, ka cilvēks nespēj izpildīt ar savu profesiju saistītās darbības (piemēram, lasīt, rakstīt) pat ar optisku ierīču (briļļu, lupas) palīdzību.

• Aklumu var radīt dažādas acu slimības(glaukoma, trahoma, acu traumas, radzenes, redzes nerva un tīklenes slimības), kā arī organisma vispārējas slimības (cukura diabēts). saindēšanās ar metilspirtu u.c.

• Neredzīgo skaits dažādās zemēs, pat vienas zemes dažādos rajonos stipri variē. Salīdzināšanai izmanto akluma koeficientu — neredzīgo skaitu uz 10 000 iedzīvotājiem. Šis koeficients ir lielāks valstīs ar zemāku kultūras un ekonomisko līmeni, bet daudz mazāks kultūras un ekonomikas ziņā attīstītās valstīs.

Ārstēšana

• Zinātnes sasniegumi, pareiza veselības aizsardzības organizācija un iedzīvotāju kultūras līmeņa celšana samazinājusi neredzīgo skaitu. Cīņā ar aklumu svarīgākā ir acu un vispārējo slimību profilakse. Glaukomas agrās diagnostikas metodes, sekmīga tās ārstēšana un plaša iedzīvotāju dispanserizācija ir stipri ierobežojusi akluma rašanos.

• Mūsdienu acu ķirurgi palīdz atgūt redzi daudziem slimniekiem, kurus agrāk uzskatīja par neārstējamiem (radzenes leikomas u.c.). Zaudētās redzes funkcijas dažreiz zināmā mērā var kompensēt arī modernās radiotehnikas ierīces, kas pārvērš gaismas enerģiju skaņas enerģijā vai mehāniskā enerģijā, tā paplašinot neredzīgā profesijas izvēles iespējas un palīdzot tam patstāvīgi orientēties apkārtējā vidē.