Aknu ciroze

• Tā ir dažādu aknu slimību vai dažādu aknu bojājumu gala stadija. Cirozes stadijā aknas vairs nespēj pildīt savu galveno uzdevumu – atindēt organismu no dažādiem vielmaiņas produktiem, jo aknu šūnas ir aizstājuši saistaudi.

Cēlonis

• Lai kādi būtu aknu cirozes iemesli, šodien nav iespējams aknu cirozi padarīt par nebijušu. Ir iespējams vienīgi censties to apturēt vai padarīt lēnāku tās gaitu. Kā biežākie aknu cirozes iemesli tiek minēti hronisks alkoholisms un vīrusu hepatīts B. Tā kā pieaug saslimstība ar vīrusu hepatītu C, iespējams, ka arī tas būs jāmin pie biežākiem aknu cirozes iemesliem, gan tālākā nākotnē.

• Pie cirozes var novest visi hroniskie aknu iekaisumi, arī dažas iedzimtas slimības, piemēram, primāra hemohromatoze, kad organismā par daudz uzsūcas dzelzs. Tā sauktā kardiālā ciroze rodas, ja sirds slimības dēļ veidojas asins sastrēgums aknās, tāpēc tik svarīgi ir laicīgi censties ārstēt sirds vārstuļu slimības, lai aknu cirozes attīstību nepieļautu vai pēc iespējas attālinātu.

Simptomi

• Aknu ciroze, kā daudzas slimības, biežāk sākas ar vispārīgiem simptomiem, un sākumā cilvēks jūtas pilnīgi vesels. Aknu cirozi kaut kas izraisa, un iespējams, ka pamatslimības simptomi aizsedz aknu cirozes attīstību un atpazīšanu. Kad ir taustāmas cietas aknas, kad taustāma cieta liesa, vēderu sedz paplašinātu vēnu tīkls, kad aknu analīzes ir stipri izmainītas, bijusi asiņošana no kuņģa vai paplašinātām barības vada vēnām, tad parasti jau ciroze ir tālu aizgājusi un palīdzības iespējas ir visai ierobežotas.

Diagnoze

• Par aknu cirozes attīstību jādomā visu hronisku aknu slimību gadījumā, tā jācenšas laicīgi atpazīt un pēc iespējas novērst priekšnoteikumus tās attīstībai. Teiktais attiecas arī uz hronisku alkoholismu, galvenokārt gan tad, kad jūra vēl ir tikai līdz ceļiem, ne līdz kaklam.

Diagnostikas iespējas:

• Pacienta iztaujāšana par iespējamajiem aknu cirozes iemesliem.
• Pacienta izmeklēšana iespējamo aknu cirozi izraisošo vai veicinošo slimību sakarā.
• Pacienta objektīvā izmeklēšana – izskats, ādas, asinsvadu izmaiņas, aknu malas, liesas iztaustīšana.
• Asins analīžu, asins bioķīmisko rādītāju izvērtēšana, ņemot vērā pamatslimības ietekmi.
• Vīrusu marķieru u.c. rādītāju izvērtēšana, arī saistībā ar pamatslimības iespējamo slēpto gaitu vai progresēšanu.
• Aknu izmeklēšana ar ultraskaņu – ultrasonogrāfija.
• Endoskopijas, arī lai atklātu jau aknu cirozes radītās izmaiņas, piemēram, barības vadā.
• Datortomogrāfija.
• Dažos gadījumos aknu scintigrāfija.
• Dažos gadījumos jāizšķiras par aknu biopsiju.

• Diagnostikas iespējas ir visai plašas, bet neviens ārsts nebūs priecīgs paziņojot, ka tikko atradis ziedošu aknu cirozi.

Ārstēšana

• Aknu cirozi var mēģināt apturēt un censties novērst vai palēnināt tās tālāku progresēšanu. Termins ārstēšana vairāk varētu attiekties uz cirozes radītajām komplikācijām. Tā kā ciroze parasti ir sekas, tad pēc iespējas jāārstē to izraisījusī slimība, dažādi hepatīti, sirds – asinsvadu slimības, arī hronisks alkoholisms. Tā kā aknu cirozi izraisa arī dažādas ķīmiskas vielas, tad jānovērš saskare ar tām.

Profilakse

• Lasot medicīnas literatūru, nedomāt, ka visas sliktās ziņas attiecas uz viņu, bet visas labās – uz citiem.
• Ārstēt savu pamatslimību (ja tāda ir), lai aknu ciroze būtu tikai kaut kur dzirdēta iespēja, nevis reāls gadījums.
• Ierobežot fizisko slodzi, izvairīties no pēkšņas, lielas piepūles.
• Iespējams, ka ārsts ieteiks ierobežot uzņemtā sāls un varbūt arī šķidruma daudzumu.
• Ar ārstu jāpārrunā ēšanas paradumi: kalorijas, asi ēdieni, pārēšanās.
• Alkohola lietošana jāierobežo vai jāpārtrauc.
• Jācenšas izvairīties no blakus slimībām (gripa, saaukstēšanās u.c.), jo katra slimība prasa organisma resursus, lai atgūtu veselību.
• Jārūpējas par regulāru vēdera izeju. Ne aizcietējumi, ne ilgstoša caureja nav labākais variants. Tāpat jāskatās, kas pēc jums paliek tualetes podā vai naktspodiņā. Asiņošana no kuņģa – zarnu trakta var izpausties ar „melnām” fekālijām.
• Jāpievērš uzmanība ķermeņa svaram. Svērties vēlams vismaz pāris reizes nedēļā, vienā un tai pašā laikā, lai laikus pamanītu svara izmaiņas un varētu izdarīt korekcijas diētā (kalorijas) vai terapijā (medikamenti).
• Savs ārsts ir jāinformē par visām veselības stāvokļa izmaiņām, piemēram, pastiprināts nogurums, nespēks, galvas reibonis, apgrūtināta, palēnināta domāšana, ādas nieze, sāpes.