Aktinomikoze
- hroniska cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība.
Cēlonis
- To ierosina mikroorganismi starainās sēnes jeb aktinomicētes (Actinomycetes), kas ļoti izplatītas ārējā vidē – augsnē, putekļainā gaisā, uz augiem, dzīvnieku un cilvēku ādā un gļotādā.
- Visbiežāk slimība rodas, aktivējoties aktinomicētēm, kas atrodas cilvēka organismā (piem., bojātos zobos, smaganu kabatās, mandeļu iedobumos), kāda veicinoša faktora (iekaisuma, traumas, organisma rezistences samazināšanās) ietekmē.
- Retāk, galvenokārt lauku iedzīvotājiem, aktinomicētes iekļūst organismā no ārējās vides (piemēram, ja košļā zāļu stiebrus vai baksta ar tiem zobus, ēd graudus, kopj slimus dzīvniekus).
- Cilvēki cits citu parasti neinficē.
Simptomi
- Inkubācijas periods ilgst 2-3 nedēļas. No iekļūšanas vietas aktinomicētes izplatās pa šūnstarpām, kā arī ar asinīm un var bojāt jebkuru orgānu vai audus.
- Visbiežāk patoloģiskais process lokalizējas galvā, mēlē, kaklā, arī krūšu un vēdera dobuma orgānos, ādā. Slimības gaita ir lēna, tās pazīmes atkarīgas no procesa lokalizācijas. Šajā vietā veidojas bojājuma perēklis, kurā rodas ciets, nesāpīgs vai nedaudz sāpīgs infiltrāts.
- Tā centrā drīz vien audi sabrūk, rodas īpatnējs abscess, kas, veidojot fistulu, izlaužas uz āru vai kādu iekšējo orgānu, piemēram, zarnas dobumu. Atdalījumi ir strutaini, ar asiņu piejaukumu, un bieži satur bālganus vai dzeltenīgus graudiņus – t.s. drūzas, kurās laboratoriski konstatē aktinomicētes.
Ārstēšana
- Ārstē ar preparātu aktinolizātu, antibiotikām, vitamīniem, smagākos gadījumos pārlej asinis. Dažreiz nepieciešama ķirurģiska ārstēšana.
Profilakse
- Mutes dobuma higiēna (zobu tīrīšana un labošana), sanitāro noteikumu ievērošana, kopjot slimus dzīvniekus.