Alcheimera slimība

• Ir atrasti četri gēni, ko var pārmantot un kas nosaka saslimšanu ar šo slimību. Joprojām nav atbildes uz jautājumu, kas gēnus bojā. Slimības izcelsmi skaidro dažādi. Viens no pieņēmumiem tās iemesls ir palielināts alumīnija daudzums smadzenēs. Alumīnija sāļi netiek šķelti un izvadīti no smadzenēm.

• Taču slimība tika diagnosticēta, pirms sāka lietot izstrādājumus no alumīnija, tātad šis cēlonis ir apšaubāms. Slimības izcelsme tiek saistīta arī ar šizofrēniju, jo Alcheimera slimībai ir šizofrēnijai raksturīgie domāšanas un runas traucējumi. Tika meklēta arī saistība ar lēnajām vīrusu infekcijām, kas izpaužas vairākus gadus pēc inficēšanās.

• Ir izteikti minējumi, ka saslimšanu ar Alcheimera slimību varētu veicināt magnētiskā lauka iedarbība.

Simptomi

• Slimības norisi raksturo atrofiski procesi smadzeņu garozā un zemgaroza. Ir divi Alcheimera slimības veidi — agrīnā Alcheimera slimība, ar to sirgst pirms 65 gadu vecuma, un vēlīnā Alcheimera slimība jeb senīlā demence, ar kuru slimo pēc 65 gadu vecuma. Slimībai ir trīs stadijas jeb attīstības posmi. Sākotnēji izmaiņas ir nelielas, bet pakāpeniski rodas plānprātība.
• Sākumstadijā slimniekiem novēro dažādas personības pārmaiņas:

1. viņi mīl vecas mantas un krāj tās,
2. kļūst skopi,
3. sašaurinās interešu loks, piemēram, neinteresējas par notiekošo pasaule, sava profesijā utt.,
4. zūd interese par tuviniekiem un draugiem,
5. slimnieks var stundām purpināt, piemēram, par nenodzēstu gaismu,
6. vēlas dzīvot atsevišķi un noslēgti,
7. notiek dziņu atbrīvošanās — rodas pastiprināta ēdelība, palielinās seksuālās dziņas,
8. slimnieks var stundām ilgi klaiņot.

• agnozija – nepazīst ne savu attēlu spogulī, ne ari cilvēkus un priekšmetus.
• apraksija – zūd vienkāršas iemaņas — pats nespēj ne apģērbties, ne paēst,
• afāzija – slimnieks pats nespēj artikulēti runāt un nesaprot arī citu teikto,
• Nākamā stadijā pārmaiņas cilvēka psihē ir izteiktākas. Slimniekam pavājinās atmiņa gan par agrāko, gan par pašreiz notiekošo. Šajā stadijā raksturīgi tā saucamie A simptomi:
• Trešā jeb gala stadijā slimnieks kļūst stīvs, salīcis, iet sīkiem, šļūcošiem solīšiem, guļ embrija pozā. Slimnieks ļoti novājē un bieži kļūst par upuri slimībām, kas saistītas ar mazkustīgumu — izgulējumiem, pneimoniju u.c.

• Kaut arī slimības ārstēšanā tiek izmantoti tādi līdzekļi kā nootropils, encefabols, arī E vitamīns, kas kavē slimības attīstību, un gada laikā terapijas rezultātā var panākt pacienta stāvokļa uzlabošanos, vēlāk ārstēšanas iespēja mazinās, un slimība progresē neatgriezeniski.
  Ja šī slimība skārusi kādu jūsu tuvinieku, to jāuztver kā nopietnu slimību. Tomēr — kā lai zina, ka cilvēkam varētu būt tieši šī slimība? Lūk, 10 brīdinājuma pazīmju.

• Cilvēks aizmirst nesenus notikumus. Katrs cilvēks kaut ko aizmirst, bet pēc laika tomēr spēj atcerēties. Alcheimera slimības pacienti ir ļoti aizmāršīgi, nekad neatceras un daudzkārt uzdod vienu un to pašu jautājumu, aizmirstot atbildi.

• Ir grūti veikt vienkāršus uzdevumus. Cilvēki, kuriem ir Alcheimera slimība, pagatavo ēdienu, taču aizmirst, ka to ir izdarījuši, aizmirst to pasniegt galdā.

• Runas grūtības. Šie cilvēki aizmirst vienkāršus vārdus vai arī lieto nepiemērotus vārdus, tāpēc viņu runa bieži ir nesaprotama.

• Dezorientācija laikā un telpā. Viņi aizmirst ne vien savu mājas adresi, bet arī kā nokļuvuši uz kādas ielas un kā nokļūt atpakaļ mājās.

• Vājinās saprāts. Cilvēks var pilnīgi aizmirst, piemēram, bērna uzraudzīšanu, kas viņam uzticēta, un pat atstāt māju.

• Nespēja domāt abstrakti. Viņi aizmirst skaitļus un nespēj iztēloties, kas ar tiem darāms.

• Neadekvāta rīcība, piemēram, liek priekšmetus nepiemērotās vietās — gludekli ledusskapī, rokas pulksteni cukurtraukā.

• Ļoti straujas garastāvokļa maiņas. Pāris minūšu laikā garastāvoklis mainās no mierīga noskaņojuma līdz pat dusmām un asarām.

• Personības pārmaiņas — viņi kļūst viegli uzbudināmi, aizdomīgi vai bailīgi.

• Cilvēki ar Alcheimera slimību zaudē iniciatīvu. Viņi kļūst pasīvi un negribīgi iesaistās jebkādās sabiedriskās aktivitātēs.