Alerģija – (grieķu val.allos – svešs, cits unregon- darīt)

• Alerģija ir organisma reakcija uz organismā vai vidē esošām specifiskām vielām — alergēniem. Alerģijai parasti ir nepatīkamas izpausmes, piemēram,nātrene, dermatīts, tūska, izsitumi, alerģiskas iesnas, šķaudīšana.

• Pirmo reizi jēdzienu alerģija lietoja austriešu pediatrs Klemens fon Pirke 1906. gadā, kad ievēroja, ka viņa pacientiem rodas dažādi simptomi pēc saskares ar putekļiem, ziedputekšņiem un dažādiem pārtikas produktiem.

Simptomi

• Alerģijas izpausmes var būt vietējas vai sistēmiskas.

Vietējas

• Deguna gļotādas pastiprināta sekrēcija (alerģisks rinīts)
• Konjunktīvas apsārtums un sāpes (alerģisks konjunktivīts)
• Bronhu spazmas, apgrūtināta elpošana, aizdusa, reizēm pat īstas astmas lēkmes
• Dažādi izsitumi uz ādas – ekzēma, nātrene, kontaktdermatīts.

• Tipiskas izsitumu lokalizācijas vietas pārtikas alerģiju gadījumā ir locītavas (simetriski), vēders, cirkšņu apvidus iespējamas galvassāpes, dzirdes pasliktināšanās, sāpes ausīs.

Sistēmiskas (visa organisma)

• Sistēmiskas alerģiskās reakcijas tiek dēvētas par anafilaksi.
• Atkarībā no tās smaguma var tikt novērotas ādas reakcijas, bronhu spazmas, tūska, hipotonija, koma un pat pacienta nāve.

• Pie alergēniem pieder vielas, kas tieši izraisa alerģiskas reakcijas, gan tādas, kas spēj spēcīgi potencēt citu alergēnu ietekmi uz organismu.

Cēloņi

• Putekļi un putekļu ērcītes
• Svešas olbaltumvielas, ko satur donoru asins plazma un vakcīnas
• Pārtikas produkti: rieksti, zemenes, medus, šokolāde, piens, olas
• Ziedputekšņi
• Pelējumu sēnītes
• Sadzīves ķīmija: mazgāšanas līdzekļi, balinātāji, eļļas krāsas, kosmētika
• Medikamenti: antibiotikas, sulfanilamīdi, joda un broma preparāti
• Kukaiņu kodumi: odi, bites, lapsenes
• Niķeļa savienojumi
• Lateksa izstrādājumi

Ārstēšana

• Ārstēt slimību, kas izraisījusi alerģiju bez ārsta atļaujas nedrīks.