Angīna – (latīņu – angina)

• Angīna ir vispārēja akūta slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir slimīgas pārmaiņas aukslēju mandelēs. Retāk angīna skar rīkles (aizdegunes) vai mēles mandeli. Ar angīnu visbiežāk slimo bērni un jaunieši. Angīnas ierosinātāji var būt strutu radoši mikrobi (streptokoki, stafilokoki), kā arī vīrusi (adenovīrusi, herpes vīrusi) un patogēnās sēnes.

Cēloņi

• Slimību veicina dažādi kairinātāji (termiskie, ķīmiskie, mehāniskie) un organisma pretestības pavājināšanās. Infekcija organismā var iekļūt no apkārtējās vides, galveno kārt tuvu kontaktu ceļā, cilvēkam nonākot saskarē ar slimnieku, kā arī ar slimnieka lietotiem priekšmetiem, retāk ar inficētu barību — piena un gaļas

• Angīna var rasties arī sakarā ar mutes un rīkles dobumā vai mandeļu padziļinājumos (lakūnās) esošo mikroorganismu virulences palielināšanos un organisma pretestības samazināšanos nelabvēlīgu ārējo faktoru ietekmē (parasti lokāla vai vispārēja saaukstēšanās).

Simptomi

Pēc slimības smaguma un mandeļu pārmaiņu rakstura nosacīti izšķir 3 klīniskās angīnas formas:

• katarālo
• lakunāro
• folikulāro

• Nereti viena forma pāriet otrā.

• Katarālā angīna — mandeļu virspusējs iekaisums. Jūtamas mērenas sāpes kaklā (tās pastiprinās rīšanas laikā), vispārējs vājums, sāpes locītavās, galvassāpes, temperatūra parasti paaugstināta nedaudz, tikai maziem bērniem tā var būt augsta. Slimība var sākties ar vemšanu. Mandeles apsārtušas un pietūkušas, klātas gļotām, slimība ilgst 3 — 4 dienas.

• Lakunārā angīna — iekaisuma parādības lokalizējas galveno kārt mandeļu padziļinājumos (lakūnās). Lakunārā angīna ir smagāka, simptomi stiprāk izteikti. Dažreiz sāpes izstaro uz ausi, temperatūra paaugstinās līdz 38° un Vairāk, bērniem — līdz 40°. Aukslēju mandeles sārtas, pietūkušas, uz tām saskatāmi aplikumi — dzeltenīgi bālas plēvītes, kas reizēm saplūst, bet nekad nepārsniedz mandeļu robežas, kakla limfmezgli palielināti un sāpīgi, slimība ilgst 6 — 7 dienas.

• Folikulārā angīna — iekaisums skar mandeļu audus dziļumā. Parasti sākas strauji ar temperatūras paaugstināšanos līdz 40° un drebuļiem, sāpes kaklā, galvassāpes, lauzošas sāpes locītavās un mugurā, slikta pašsajūta, pastiprināta siekalu izdalīšanās, žāvas gļotāda stipri sārta, mandeles pietūkušas, uz tām daudz dzeltenīgi bālu, paceltu, sīku strutu pūslīšu, kas spīd cauri plānajai mandeļu gļotādai. Asins analīzē konstatē palielinātu leikocītu daudzumu, paātrinās eritrocītu grimšana. Neatkarīgi no angīnas smaguma dažreiz pievienojas komplikācijas — locītavu reimatisms, sirds, nieru iekaisums un.c.

• Angīna var būt ne tikai patstāvīga slimība, bet arī viens no simptomiem dažām vispārējām infekcijas slimībām (skarlatīna, difterija) vai asins slimībām (leikoze), tāpēc, parādoties pirmajām angīnas pazīmēm, nekavējoties jāvēršas pie ārsta.

Ārstēšana

• Gultas režīms, nekairinošs, vitamīniem bagāts uzturs. Pēc ārsta norādījumiem lieto medikamentus, antibiotikas. Kaklu skalo ar siltiem, dezinficējošiem šķīdumiem — sālsūdeni vai kumelīšu uzlējumu.