Apsaldējums – (latīņu – congelatio)

• Aukstuma trauma, kas izraisa vietēju virspusēju vai dziļu audu bojājumu.

Cēlonis

• Apsaldējums var rasties ne tikai tad, kad ārējā temperatūra ir zemāka par 0°, bet arī +4°, +8° un pat augstākā temperatūrā, it īpaši tad, ja aukstums iedarbojas ilgstoši. Apsaldējuma rašanos veicina mitrums un vējš (ķermeņa siltuma zudums intensīvāks), kā arī asinsrites traucējumi (spiedošs apģērbs un apavi, pārsēji, žņaugi, iekaisumi). organisma novājēšana un tamlīdzīgi. Nereti apsaldējums rodas reibumā, kad cilvēkam ir pamazināta jutība.

Simptomi

• Visbiežāk apsaldējumam pakļauti kāju un roku pirksti, seja, ausis. Aukstuma iedarbībā asinsvadi sašaurinās, līdz ar to tiek traucēta audu asinsapgāde. Ar laiku asinsvados izveidojas trombi, asinsrite apsaldētajā apvidū kļūst neiespējama un cietušie audi iet bojā. Šīs parādības attīstās vēl arī tad, kad aukstuma iedarbība jau beigusies, tāpēc par apsaldējuma smaguma un plašuma pakāpi var spriest tikai pēc vairākām dienām. Zemas temperatūras iedarbībā apsaldētā vieta kļūst bāla, cietušais jūt dedzinošas vai durstošas sāpes, kas vēlāk pāriet, jo aukstums izraisa jušanas traucējumus. Pārmaiņas audos vērojamas tikai pēc tam, kad apsaldētā ķermeņa daļa ir sasildīta.

Pēc audu bojājuma smaguma izšķir 4 apsaldējuma pakāpes:

• I pakāpes apsaldējums ir tad, ja āda pēc sasildīšanas kļūst zilgana, dažkārt tā lobās.

• II pakāpes apsaldējumam raksturīgi pūšļi, kas pildīti ar dzeltenu šķidrumu. Abu pirmo pakāpju gadījumā ādas jutība saglabājas.

• III pakāpes apsaldējumam raksturīga ādas un zemādas audu nekroze, šķidrums pūšļos kļūst asiņains, veidojas lēni dzīstošas brūces. Nagi pēc III pakāpes apsaldējuma vairs neataug.

• IV pakāpes apsaldējuma gadījumā bojā iet dziļākie audi,— muskuļi, skrimšļi, locītavas, kauli.

• Pēc pārciesta apsaldējuma āda var kļūt plāna, zilgansārta, viegli ievainojama, var sašaurināties asinsvadi, pēc vairākiem gadiem izraisot locekļu perifērisko daļu atmiršanu.

Ārstēšana

• Pirmā palīdzība. Apsaldētā ķermeņa daļa lēni jāsasilda. Ja apsaldēta roka vai kāja, to iegremdē remdenā vārītā ūdenī, tam pakāpeniski pielej siltāku, līdz ūdens temperatūra sasniedz 40°. Asinsrites uzlabošanai apsaldēto vietu ūdenī viegli masē. Ja apsaldēto vietu nevar iegremdēt ūdenī, to masē ar tīru, nomazgātu roku vai vati, kas samērcēta 40 — 70° spirta šķīdumā vai degvīnā. Pēc tam apsaldēto ķermeņa daļu pārsien un silti nosedz. Ja izveidojušies pūšļi, masēt nedrīkst. Arī pārdurt vai pārgriezt pūšļus nedrīkst. Nekādā gadījumā apsaldēto ķermeņa daļu nedrīkst sildīt pie uguns vai kāda karsta priekšmeta (jušanas traucējumu dēļ var rasties apdegums), ne arī berzēt ar sniegu (var ievainot ādu).

• Ārstēšana atkarībā no apsaldēšanas smaguma pakāpes — ambulatoriska vai stacionāra. Lieto līdzekļus, kas uzlabo asinsriti, vietēji — aseptiskus pārsējus. III pakāpes apsaldējumu gadījumā pēc atmirušo audu atdalīšanās izdara plastisku operāciju. Ja ir IV pakāpes apsaldējums, nepieciešama apsaldētās daļas amputācija, II, III un IV pakāpes apsaldējumu gadījumā ievada specifisku serumu un anatoksīnu pret stingumkrampjiem.

Profilakse

• Norūdīšanās, gadalaikam atbilstošs apģērbs un apavi, aukstā laikā sejas, arī ausu ieziešana ar aizsargkrēmu, regulāra siltas barības uzņemšana. Cilvēkiem, kas strādā zemā gaisa temperatūrā, iekārto telpas, kurās viņi var periodiski sasildīties.

Apsaldēties – tas ir nopietni

• Parasti slēpojam un slidojam, neuztraucoties par sarkaniem, “svilstošiem” vaigiem, aukstām rokām mitros dūraiņos vai salstošām kājām slapjos zābakos… Bet tas nemaz nav tik nekaitīgi. Katru gadu cilvēki aukstuma dēļ iet bojā vai kļūst par invalīdiem…

• Aukstums (auksts ūdens vai gaiss) var bojāt kādu ķermeņa daļu (lokāls apsaldējums), vai tā ietekmē atdziest viss organisms (hipotermija).