Arterīts

Arterīts – (latīņu – arteritis)

  • Arterīts ir artērijas iekaisums.

Cēlonis

  • To var radīt infekcijas slimības (sepse, gripa, reimatisms, difterija, sifiliss), kā arī iekaisumi un strutojoši procesi apkārtējos audos.
  • Arterīta rašanos sekmē alerģija, kaitīgi ārējās vides apstākļi (apsaldēšanās), smēķēšana.

Simptomi

  • Iekaisuma process var lokalizēties artērijas sienas iekšējā kārtā (obliterējošais endarterlts), vidējā kārtā (mezarterīts) vai ārējā kārtā (periarterīts).
  • Ja iekaisuma process lokalizējas artērijas sienas iekšējā kārtā, nereti var rasties tromboze. īpašs arterīta veids ir nespecifiskais aortoarterīts, kas rada artērijas sašaurināšanos un asinsrites traucējumus orgānos. Arterīta izraisītie asinsrites traucējumi var būt par cēloni attiecīgā orgāna funkcionālai mazspējai, kā arī sāpēm, jo arteriālo asiņu trūkuma dēļ audos uzkrājas toksiski vielmaiņas produkti, kas kairina nervu galus. Nieru artēriju sašaurināšanās veicina arteriālo hipertensiju. 
  • Strutojošs arterīts var radīt artērijas sienas nekrozi, plīsumus, kas izraisa asiņošanu, var arī izveidoties patoloģisks paplašinājums — aneirisma (piemēram, sifilisa gadījumā).

Ārstēšana

  • Ārstē atkarībā no slimības, kas arterītu izraisījusi.

Profilakse

  • Laikus jāārstē iekaisumi, infekcijas slimības, jāvairās no kaitīgiem ārējās vides apstākļiem (piemēram, apsaldēšanās), kā arī no toksisku vielu (piemēram, nikotīna) ietekmes.