Asinis

Asinis

  • Šķidri audi ar izteiktu trofisku funkciju un aizsargfunkciju.
  • Asinis veido apmēram 7% cilv. masas; 70 kg smagam cilvēkam vidēji ir 5 — 5,5 l asiņu. Asinis sastāv no plazmas un formelementiem. Plazma ir bezkrāsains, viskozs šķidrums, kurā 90 — 93% ir ūdens.
  • Plazmas sausnes lielākā daļa (7 — 8%) ir olbaltumvielu, albumīni, globulīni un fibrinogēns. Bez tam tajā atrodas arī ogļhidrāti, tauki, vitamīni, hormoni, minerālvielas un vielmaiņas produkti un daļēji arī globulīnu vidū ir imūnvielas (antivielas). Fibrinogēns piedalās asins recēšanā, pārvērzdamies nešķīstošā fibrīnā. Ja no plazmas atdala fibrinogēnu, iegūst asinis serumu, kas nesarec. Plazmas olbaltumvielu lielāko daļu sintezē aknas. Ja aknu šūnas bojātas, olbaltumvielu daudzums asinis plazmā samazināts.
  • Asins formelementi ir eritrocīti, leikocīti un trombocīti. Eritrocīti ir ļoti diferencētas, nelielas (diametrs vidēji 7,5µm) diskveida šūnas bez kodola ar abpusēji ieliektu virsmu. Pieaugušam vīrietim vienā mm³ asinis ir 4,5 — 5 milj. eritrocītu, bet sievietei — 4 — 4,5 milj. Eritrocīti satur apmēram 60% ūdens un 40% sausnes. Atsevišķi svaigi eritrocīti ir iedzelteni, bet daudzi kopā piešķir asinis sarkano krāsu. To nosaka īpašs dzelzi saturošs elpošanas pigments — hemoglobīns, kas veido apmēram 95% eritrocītu sausnes.
  • Hemoglobīns plaušu kapilāros viegli savienojas ar skābekli un veido oksihemoglobīnu. Audos skābeklis atbrīvojas un tiek izmantots oksidācijas procesiem, bet hemoglobīns ar eritrocītiem atgriežas atpakaļ uz plaušām. Tādējādi eritrocītu galvenā funkcija ir skābekļa pārnešana.
  • Eritrocīti pārnes arī ogļskābo gāzi no audiem uz plaušām vai nu karbonātu veidā, vai arī saistītu pie hemoglobīna globīndaļas. Eritrocīti ir ļoti elastīgi, tāpēc viegli iziet cauri kapilāriem, kuru diametrs mazāks par paša eritrocīta diametru. Eritrocīti ir jutīgi pret osmotiska spiediena maiņu. Hipertoniskā šķīdumā tie sarūk, bet hipotoniskā šķīdumā uzbriest. Rezultātā pārplīst eritrocīta apvalks un hemoglobīns pāriet asins plazmā — noris hemolīze. To var radīt arī vielas, kas bojā eritrocīta apvalku.
  • Normāli eritrocītu mūžs ilgst līdz 120 dienām. Tie attīstās sarkanajās kaula smadzenēs (asinsrade), bet noārdās galvenokārt liesā. Eritrocītu skaitam un hemoglobīnam samazinoties, rodas mazasinība (anēmija).
  • Eritrocītu olbaltumvielu uzbūves īpatnības ir asins grupu pamatā. Leikocīti ir daudzveidīgas, kustīgas šūnas ar kodolu. Tie var iziet cauri kapilāru sienai apkārtējos saistaudos un tur aktīvi pārvietoties. Sevišķi daudz leikocītu koncentrējas iekaisuma perēklī, kur tie satver un sagremo svešķermeņus.
  • Leikocītu mūžs ilgst no pāris dienām līdz vairākām nedēļām. Veselam pieaugušam cilvēkam vienā mm³ asinis normāli ir 4500 — 8000 leikocītu. Dažādu faktoru ietekmē leikocītu skaits stipri svārstās, tā palielināšanās ir leikocitoze, samazināšanās — leikopēnija. Leikocītus iedala graudainajos leikocītos jeb granulocītos, kuriem citoplazmā specifiskas olbaltumvielu granulas, un bezgraudainajos leikocītos jeb agranulocītos, kam tādu granulu nav.
  • Granulocītus pēc granulu spējas krāsoties ar skābām, bāziskām vai neitrālām krāsām iedala eozinofilos, bazofilos un neitrofilos. Agranulocītus savukārt iedala limfocītos un monocītos. Pēc lieluma izšķir trejādus limfocītus — mazos, vid. un lielos. Lielie limfocīti parasti atrodami tikai asinsrades orgānos. Asinīs biežāk ir mazie un vidējie limfocīti, tiem ir apaļš, kompakts kodols, ko apņem citoplazmas slānis.

Pēc mūža ilguma limfocītus iedala 2 grupās:

  • Vienu limfocītu mūžs ilgst 3 — 8 dienas, citu — līdz 200 dienām. Pēc attīstības limfocītus iedala b limfocītos (attīstās sarkanajās kaula smadzenēs), un t limfocītos (attīstās aizkrūtes dziedzerī), tie piedalās organisma imūnreakcijās. Monocīti ir vislielākie asinis formelementi (līdz 20 µm diametrā) ar dažādas formas kodolu.
  • Leikocītu atsevišķo veidu procentuālo attiecību izsaka leikocitārā formula. Tai liela nozīme ir slimību diagnostikā.

Pieaugušam cilvēkam normāla leikocitārā formula ir šāda:

  • neitrofili 50 — 70%,
  • eozinofili 2 — 4%,
  • bazofili 0,5 — 1%,
  • limfocīti 20 — 30%,
  • monocīti 4 — 8%.
  • Trombocīti jeb asnītes ir vismazākie (2 — 4 un) asinis formelementi. Tie veidojas sarkanajās kaula smadzenēs no megakariocītu (milzu šūnu) citoplazmas. Normāli vienā mm³ asinis ir 200 000 — 300 000 trombocītu. To funkcija saistīta ar asinis recēšanu. Plūzdamas pa sīki sazarotu asinsrites sistēmu, asinis nodrošina organismā vielmaiņu. No gremošanas trakta uzsūktās barības vielas asinis vispirms aiznes uz aknām un no turienes iznēsā pa visu organismu, apgādā audus ar nepieciešamo skābekli, ko uzņem caur plaušu alveolu sienu. Savukārt audu izdalīto ogļskābo gāzi u.c. vielmaiņas produktus asinis aiznes uz vietām, kur tie izdalās no organisma (uz plaušām, nierēm u.c.).
  • Asinis iznēsā pa visu organismu arī bioloģiski aktīvas vielas — hormonus, kas kopā ar nervu sistēmu regulē orgānu darbību. Infekciju slimību laikā asinis plazmā rodas īpašas aizsargvielas antivielas, kas neitralizē iekļuvušo mikroorganismu kaitīgo darbību. Pēc pārciestas infekcijas slimības vai aizsargpotēšanas antivielas asinis plazmā saglabājas noteiktu laiku, bet dažreiz pat visu mūžu, pasargājot organismu no jaunas saslimšanas ar attiecīgo infekcijas slimību (izveidojas imunitāte). Aizsargfunkciju veic arī leikocīti, kas iznīcina organismā iekļuvušos mikrobus (fagocitoze). Asinis svarīga nozīme arī organisma termoregulācijā.