Asins grupas

Asins grupas

  • Asins grupas ir vienas un tās pašas sugas indivīdu iedalījums pēc asins īpatnībām, kuru pamatā ir eritrocītu olbaltumvielu uzbūves atšķirības.
  • Zināmas vairākas cilvēku eritrocitāro asins grupu sistēmas, piemēram, ABO, MNS3, Rh (rēzus sistēma), PS. Visplašāk pazīstama ABO sistēma, pēc kuras izšķir 4 asins pamatgrupas. Piederību pie vienas vai otras asins grupas nosaka eritrocītos atrastie A un B faktori (antigēni jeb aglutinogēni) un asins plazmā konstatētie anti-A jeb a un anti-B jeb b faktori (antivielas jeb aglutinīni).
  • O jeb I asins grupas eritrocītos nav A un B aglutinogēnu, bet plazmā ir a un p aglutinīni.
  • A jeb II asins grupas eritrocītos ir A aglutinogēns, plazmā — p aglutinīns,
  • B jeb III asins grupas eritrocītos ir B aglutinogēns, plazmā — a aglutinīns,
  • AB jeb IV asins grupas eritrocītos ir A un B aglutinogēni, bet plazmā nav aglutinīnu.
  • Ja aglutinogēns sastopas ar savu antivielu, piemēram, asins grupas aglutinogēns ar aglutinīnu, veidojas t.s. aglutinācijas pāris un notiek eritrocītu salipšana — aglutinācija, kam seko hemolīze. Cilvēku asinīs parasti nekad nav antivielu pret paša eritrocītu aglutinogēniem. A un B aglutinogēniem ir daudz apakšgrupu, no kurām praktiska nozīme ir A1 un A2 aglutinogēniem. Tos, kā arī M, N, P, S u.c. aglutinogēnus, pārlejot asinis, nenosaka, bet izmeklē orgānu transplantācijas gadījumā vai tiesu medicīnā cilvēku identificēšanai. 75 — 80% cilvēku izdala eritrocītu aglutinogēnus arī ar ķermeņa šķidrumiem (siekalām, spermu, urīnu). Praktiski ļoti svarīgs ir rēzus faktors (Rh) — aglutinogēns, kas atrodams 85% cilvēku asinīs (rēzus pozitīvas asinis) neatkarīgi no to piederības pie ABO sistēmas grupas.
  • Asins grupa cilvēkam visu mūžu ir pastāvīga. Tā iedzimst neatkarīgi no ārējās vides apstākļiem, turklāt A un B aglutinogēni dominē pār O (ja vienam no vecākiem asinīs nav aglutinogēnu, bet otram ir A aglutinogēns, bērnam var būt A asins grupa). Tas palīdz tiesu medicīnā izšķirt paternitātes jautājumu.
  • Asins grupu nepieciešams noteikt pirms asins pārliešanas. To veic, sajaucot izmeklējamo asiņu pilienu ar standartserumu pilieniem. Reakcija var būt pozitīva — notiek aglutinācija (parādās sīki, ar neapbruņotu aci saskatāmi sarkani graudiņi, kas pakāpeniski saplūst lielākās pārslās) — vai negatīva — aglutinācija nenotiek. Izmeklējamās asinis pieder pie tās grupas, ar kuras serumu nenotiek aglutinācija. Ja aglutinācija notiek ar visiem serumiem, izmeklējamās asinis pieder pie AB (IV) grupas.