Astma (latīņu – asthma)
Bronhiāla Astma (latīņu – bronchia-le asthma)

• Astma ir alerģiska slimība ar recidivējošu lēkmjveida aizdusu, ko izraisa sīko un vidējo,bronhu spazmas, kā arī to gļotādas pietūkums un pastiprināta gļotdziedzeru sekrēcija.

Cēlonis

• Bronhiālo astmu ierosina dažādi infekciozas un neinfekciozas dabas alergēni. 80—90% gadījumu konstatē infekciozus faktorus — dažādas baktērijas, vīrusus, patogēnās sēnes, helmintus un vienšūņus. Vislielākā nozīme ir hroniskiem infekciju perēkļiem bojātos zobos, mandelēs, deguna blakusdobumos,bronhos, plaušās, žultsvados, zarnās, priekšdziedzerī un citur.

Neinfekciozie bronhiālās astmas izraisītāji var būt ļoti dažādi:

• ziedputekšņi (sevišķi timotiņa un auzenes)
• uztura alergēni, ko satur vēži, zemenes, tomāti, apelsīni, citroni, zivis,olas, liesa gaļa, svaigs piens, kviešu
• maize, vīns, alus, konjaks, kafija, tēja,kakao, medus, šokolāde, rieksti, soja
• sadzīves alergēni (mājas putekļi u.c.)
• epidermālie alergēni (dažādu dzīvn. Spalvas)
• medikamentozie alergēni.

• Bronhiālās astmas attīstību var veicināt slikti klimatiskie apstākļi (mitrums, aukstums, vējš), nervu sistēmas novājināšanās, kā arī iedzimta nosliece.

Simptomi

• Alergēniem atkārtoti nokļūstot organismā, rodas pastiprināts jutīgums, kura izpausme ir bronhiālās astmas lēkmes. Lēkmes visbiežāk iestājas piepeši, bet daži slimnieki jūt to tuvošanos — iepriekš sākas klepus, sāpes aiz krūšu kaula, šķaudīšana, vēdera uzpūšanās.

• Parasti lēkmes rodas naktī vai agri no rīta. Sevišķi apgrūtināta un pagarināta ir izelpa,ndzirdami skaļi, svelpjoši trokšņi. Lēkme ilgst no dažām min. līdz 3—4 st., reizēm pat ilgāk (tādos gadījumos lēkme pārvēršas astmatiskā stāvoklī). Slimnieka seja ir pelēki bāla, pārklāta lipīgiem sviedriem, kakla vēnas pietūkušas, acu āboli nedaudz izspiedušies, to asinsvadi paplašināti, runa saraustīta, jo traucē apgrūtināta elpošana. Lēkme beidzas, pastiprināti izdaloties krēpām. Bronhiālās astmas komplikācijas ir plaušu emfizēma, pneimoskleroze, sirdsdarbības traucējumi.

Ārstēšana

• Lēkmes likvidēšanai lieto adrenalīna, efedrīna, eifilīna, atropīna injekcijas. Vieglas lēkmes var novērst ar karstām kāju peldēm vai sinepju plāksteriem un bankām. Atkrēpošanu veicina zāļu tējas (māllēpes, vaivariņi, gaiļbiksītes, Islandes ķērpis). Tikai ar ārsta ziņu lietojama vakcīnu terapija, glikokortikoīdi (prednizolons, triamcinolons, deksametazons), plaša spektra antibiotikas. Visvairāk piemērotie kūrorti — Kislovodska, kūrorti Krimas dienvidu piekrastē, Džermuka. Bronhiālās astmas slimniekus LPSR ārstēja Siguldas, Bīriņu un Mežciema sanatorijās.

Profilakse

• Jāsargājas no atkārtotiem bronhītiem vai plaušu karsoņiem, jo tie var pastiprināt organisma jutīgumu. Nedrīkst uzturēties putekļainās, piesmēķētās telpās. Ja bronhiālā astma saistīta ar darba telpu gaisa piesārņotību, jāmaina darbs. Ieteicams dzīvot vietās ar sausu un siltu klimatu. Katru dienu jātrenē izelpa, tai jābūt lēnai, dziļai, jo ātra izelpa palielina bronhu sienu pretestību un tāpēc pasliktinās elpošana. Jānorūdās, it sevišķi izmantojot ūdens procedūras. Aizliegts smēķēt un lietot alkoholiskus dzērienus.

Sirds kardiālā astma

• Sirds kardiālā astma ir aizdusa, kas uznāk lēkmju veidā sirds kreisās puses mazspējas dēļ.

Cēlonis

• Šādai sirds mazspējai par cēloni var būt hipertoniskā slimība, sirds vārstuļu kaite, nefrīts, dažreiz miokarda infarkts.

Simptomi

• Astmas, sirds lēkmi var radīt fiziska piepūle, bet parasti tā uznāk naktī pēc iemigšanas. Miegu pārtrauc elpas trūkums un baiļu sajūta. Cīnoties pēc elpas, slimnieks uztrūkstas sēdus. Plaušās dzirdami burbuļojoši trokšņi, kas rodas no asins sastrēguma. Lēkmes laikā āda kļūst zilgana, pārklājas aukstiem sviedriem. Smagākos gadījumos ir klepus ar sārtām, putainām krēpām.

Ārstēšana

• Ārstē pamatslimību. Lēkmes gadījumā slimnieks jānogulda pussēdus un jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība.