Atrauga

• Atraugas ir elpošanai, klepošanai un šķaudīšanai līdzīga fizioloģiska norise, kuras uzdevums ir atbrīvot kuņģi no gāzes vai gaisa. Tas notiek, vārstveida muskulim, kas atrodas starp barības vadu un kuņģi, atveroties, bet kuņģim mazliet saraujoties.

Cēlonis

• Rijot siekalas vai ēdienu, kuņģī neizbēgami nonāk arī mazliet gaisa, taču, ja ēdot sarunājas, tas parasti nokļūst barības vada augšējā trešdaļā. Lielākajai daļai cilvēku pēc ēšanas rodas atraugas, taču visbiežāk tās nav jūtamas.

Simptomi

• Daži gaisa atgrūšanu uzskata par sātīgas maltītes neatņemamu pazīmi, taču patiesībā tā liecina, ka ēsts par ātru un par daudz.

• Kuņģis nespēj pielāgoties lielajam tilpumam, tādēļ cenšas izspiest lieko gāzi. Cilvēks uzņem pārāk daudz barības, un it īpaši šajā ziņā grēko vīrieši. Nereti delikātā skaņa izlaužas pēc alus kausa iztukšošanas, taču tas ir nevis dzēriena sastāva, kā nereti liekas, bet gan daudzuma dēļ.

• Atraugas mēdz liecināt par kuņģa vārstveida muskuļa un visa tā slēdzošā mehānisma vājumu. Tā funkciju ilgākā laikā pasliktina taukus saturoši produkti, piparmētras, kofeīns, alkohols, arī medikamenti, kas atslābina gludo muskulatūru. Uzreiz šo muskuli ietekmē gāzētie dzērieni un viss pārējais, kas palielina kuņģa tilpumu.

• Visbiežāk tiek atraugāts kuņģa gaiss. Ja tas tiek atgrūsts no barības vada, lielākoties iemesls ir tā motorikas traucējumi, kuru cēlonis – saistaudu vai centrālās nervu sistēmas slimība.

• Dažkārt novēro patoloģisku gaisa rīšanu, tā saukto aerofāgiju, šādu diagnozi gan nosaka biežāk, nekā tā sastopama.

• Tā kā kuņģī ir žults vai skābe, atraugām var būt rūgta vai skāba piegarša, taču par to nevajag uztraukties.

• Sarunājoties vai ēšanas laikā pievēršoties kam citam, piemēram, žurnāla lasīšanai, netiek ievērots pareizs košļāšanas un rīšanas režīms. Nekontrolējam maltītes notiesāšanas ātrumu, un barība tiek uzņemta nekvalitatīvāk – izpaliek svarīgā sakošļāšanas fāze, kuras laikā gremošanas sistēmas centri tiek sagatavoti uztura pārstrādei. Košļājot un rijot pārāk ātri, kuņģī nokļūst vairāk gaisa, un tad atraugas ir likumsakarīgs iznākums.

• Parasti diezgan daudz gaisa tiek norīts, zelējot košļājamo gumiju. Tā apmānām gremošanas sistēmu – it kā rosinām to, taču ēdiens netiek uzņemts. Turklāt košļenes satur daudz ogļhidrātu, ksilitolu un sorbitolu, kas veicina zarnu pūšanos un gāzu krāšanos kuņģī.

• Reizēm atraugas pārvēršas par ieradumu, ko iespējams provocēt. Dažam izdodas tās izraisīt gluži kā pēc pasūtījuma jebkurā brīdī.

Profilakse

• Cilvēki mēdz izdomāt visdažādākos risinājumus – aizgriezties no citiem, pieliekties zem galda, izdarīt kādu kustību, lai novērstu uzmanību, vai arī apslāpēt atraugāšanos, simulējot klepu. Taču visvienkāršākais paņēmiens, kā noslēpt delikāto organisma reakciju, ir pielikt mutei priekšā roku.
• Lai izvairītos no atraugām:
• Baudīt maltīti nesteidzīgi, labi sakošļājot.
• Ēst gaļu, zivis, biezpienu un citus olbaltumvielām bagātīgus produktus, jo tie uzlabo kuņģa slēdzējmuskuļa funkciju.
• Pēc iespējas atteikties no jebkāda veida taukiem, piparmētru un kofeīnu saturošiem produktiem, kas ilgākā laika posmā var pasliktināt šā muskuļa darbību.
• Šķidrumu dzert maziem malciņiem, vislabāk izmantojot salmiņu.
• Neiet gulēt tūlīt pēc ēšanas, jo pilnais vēders var spiest uz tā slēdzējmuskuli.
• Ja ārsts izrakstījis, lietot medikamentus kuņģa un barības vada darbības uzlabošanai, kā arī gāzu mazināšanai zarnās.