Audzēji

Audzēju grupas:

• acu audzēji,
• ādas audzēji,
• ateroma,
• dzimumorgānu audzēji,
• elpošanas orgānu audzēji,
• galvas smadzeņu audzēji,
• gremošanas orgānu audzēji,
• izvadorgānu audzēji,
• kaulu audzēji,
• krūts dziedzera audzēji,
• limfātiskās sistēmas ļaundabīgie audzēji,
• lūpas vēzis,
• melanoma,
• mioma,
• muguras smadzeņu audzēji,
• jaunveidojumi, kas rodas vietējas pastiprinātas audu augšanas dēļ, turklāt šūnu augšana un vielmaiņa nenoris normāli.

Audzēji audi atšķiras no normālajiem ar šādām galvenajām specifiskajām bioloģiskām īpatnībām:

• atšķirīga šūnu un audu uzbūve,
• šūnu spēja strauji un nepārtraukti dalīties,
• autonomi augt,
• atbīdot veselos audus vai arī ieaugot tajos,
• spēja izveidot jaunu audzēju, (audzēja šūna).
• Audzēji nedrīkst sajaukt ar audu pietūkumu, ko rada, piemēram, trauma vai iekaisums.
• Pēc izcelsmes audzēji iedala 2 galvenajās grupās:
• epitēlijaudu,
• saistaudu audzēji.

• Katru šo grupu var iedalīt sīkāk pēc audiem, no kuriem audzēji izveidojies, piemēram, epitēlijaudu audzēji ir epitelioma (no epitēlija), adenoma (no dziedzerepitēlija), saistaudu audzēji — libroma, lipoma (no taukaudiem). osteoma (no kaulaudiem). hondroma (no skrimšļaudiem).

• Atsevišķi mēdz nodalīt audzējus, kas veidojušies no embrionālajiem audiem. Nereti audzējus klasificē, nosaucot pēc orgāna, kurā tie veidojušies, piemēram, hepatoma — aknu audzēji; neirinoma — nervaudu audzēji, angioma — asinsvadu audzēji.

• Pēc augšanas īpatnībām audzējus iedala labdabīgos un ļaundabīgajos.

• Labdabīgie audzēji (kā epitēlijaudu, tā saistaudu) parasti aug lēni, atbīdot apkārtējos audus, bet neieaugot tajos, labdabīgos audzējus bieži ietver kapsula, tāpēc operējot tie ir viegli izlobāmi, tie neveido jaunus audzēja perēkļus — metastāzes un nedod recidīvus.

• Ļaundabīgi audzēji gandrīz vienmēr aug ātri, iespiežas veselajos audos un orgānos (t.s. infiltratīvā augšana), rada metastāzes citās organisma vietās, kur audzēja šūnas nokļūst ar asinīm vai limfu, ja nav izoperēti visi audzēja audi, veidojas recidīvi. Ļaundabīgi audzēji nelabvēlīgi ietekmē audzēja nesēja organisma bioloģiskās funkcijas, saindējot to ar audzēju audu vielmaiņas produktiem (audzēji izraisītā intoksikācija) un radot visa organisma novājēšanu (audzēji ierosinātā kaheksija). Ļaundabīgus audzējus, kas izveidojušies no saistaudiem, sauc par sarkomu, no epitēlijaudiem izveidojušos audzēju — par vēzi jeb karcinomu.

• Vispāratzītas teorijas, kas izskaidrotu audzēja rašanās cēloņus, pagaidām vēl nav. Patlaban visvairāk izplatītas ir daudzcēloņu (polietioloģiskā), vīrusu un kancerogēno vielu teorijas. Daudzcēloņu teorija audzēja izcelsmi saista ar vairāku faktoru iedarbību uz organismu (ķīmiskie un fizikālie kancerogēnie faktori, onkovīrusi, jonizējošais starojums, kā arī faktori, kas saistāmi ar pārmaiņām pašā saslimušajā organismā, — hormonālā līdzsvara traucējumi, embrionālās attīstības defekti, hronisku iekaisumu sekas).

• Audzēji sastopami kā cilvēkiem, tā dzīvniekiem, to izplatības biežums cilvēkiem, pēc statistikas datiem, pēdējos gadu desmitos pieaug, it īpaši lielpilsētās. Šo pieaugumu bieži uzskata par relatīvu un cenšas izskaidrot ar audzēja pilnīgāku diagnostiku, precīzāku uzskaiti, iedzīvotāja vidējā mūža ilguma palielināšanos, bērnu mirstības samazināšanos, tomēr saslimstība ar dažām audzēji formām (piemēram, ar plaušu vēzi) pēdējos gadu desmitos pieaug, it sevišķi industriāli attīstītās valstīs (Anglijā, ASV).

Ārstēšana

• Ārstēšanā izmanto ķirurģisko, staru un medikamentozo terapiju, kā ari imūnterapiju.

• Ķirurģiski ārstē labdabīgos Audzējus, kā arī ļaundabīgos audzēji to attīstības sākumstadijās.

• Ļaundabīgos audzēja audus pilnīgi izoperē kopā ar visu orgānu vai tā daļu (radikāla operācija) vai arī tikai uzlabo audzēja bojātā orgāna funkciju (paliatīvā operācija).

• Apstarošana ar rentgenstarojumu, kā arī dažu elementu radioaktīvo izotopu radītais starojums var būt patstāvīgs audzēji ārstēšanas veids vai arī tikai papildināt ķirurģisku ārstēšanu, par patstāvīgu metodi to biežāk lieto ādas, gļotādas (lūpas, mutes dobuma) un vairogdziedzera vēža, kā arī siekalu dziedzera, balsenes, rīkles, sieviešu dzimumorgānu ļaundabīga audzēji ārstēšanā.

• Ārstēšanas efektivitāte atkarīga galvenokārt no tā, cik agri audzēu konstatē, neielaistās slimības stadijās iespējama pilnīga izārstēšana. Jo vēlāk sākta ārstēšana, jo sliktāki rezultāti.

Profilakse

• Profilaksē liela nozīme masveida pretvēža apskatēm, kurās iespējams atklāt audzēju agrīnā stadijā un sākt ārstēšanu. Liela nozīme arī savlaicīgai hronisku iekaisumu un vēzdraudes slimību ārstēšanai, kā arī darba un sadzīves higiēnas pasākumiem — tie novērš nelabvēlīgu faktoru ietekmi uz organismu. Pilnvērtīga atpūta un stresa mazināšana.