Augšanas sāpes
- Augšanas sāpju sindromam piemīt velkošas vai pulsējošas sāpes kājās.
- Augšanas sāpes galvenokārt skar bērnus vecumā no trīs līdz divpadsmit gadiem. Sāpes īpaši saasinās piecu līdz sešu gadu vecumā un pastiprinās pusaudža gados. Sāpes locekļos skar gan zēnus, gan meitenes.
- Augšanas sāpes ir iekaisumu neradošas muskuļu un skeleta sāpes. Ja kādam no bērna vecākiem bērnībā ir bijušas šādas sāpes, ļoti bieži tās ir arī bērniem.
Cēlonis
- Nav droši zināms, kas izraisa augšanas sāpju sindromu. Ārsti un biologi uzskatīja, ka augšana ir nepārtraukts process. Bērni aug lēcienveidīgi, turklāt kauli un skelets aug straujāk tieši miera periodā, kamēr bērns guļ. Toties dienas laikā, bērnam stāvot un kustoties, ķermeņa smagums spiež uz skrimšļu plātnītēm, kas faktiski ir kaulu augšanas josla, un tas aptur augšanu.
- Sāpju fizioloģiskā izcelsme saistīta ar cilvēka parasimpātisko nervu sistēmu, kas regulē iekšējo orgānu darbību, un tās radītajiem impulsiem, kas var izpausties arī, piemēram, kā sāpes ceļu apvidū.
Simptomi
- Sāpes, galvenokārt, jūtamas abās kājās (stilbos, ceļgalos un augšstilbu mugurpusē). Biežāk tās lokalizējas muskuļos, īpaši augšstilbos un ikros.
- Augšanas sāpes biežāk skar lokanus bērnus, jo viņiem saites, kas savieno locītavas, ir elastīgākas, tāpēc jutīgākas pret fizisko slodzi.
- Sāpes parādās dienas otrajā pusē, vakarā vai naktī pēc fiziski aktīvi pavadītas dienas, bet no rīta tās ir pārgājušas, bērna kustības nav traucētas, viņš jūtas labi un nav nepatīkamu sajūtu. Sāpes var traucēt iemigt.
- Parasti sāpes neatkārtojas vairākas dienas pēc kārtas un nesaglabājas ilgstošā periodā.
Ārstēšana
- Svarīgi ir dabiskās augšanas sāpes nesajaukt ar nopietnākām saslimšanām, kas ārstējamas pie reimatologa vai neirologa. Tāpēc, ja pieskaršanās sāpīgajam apvidum izraisa nepatīkamas sajūtas, sāpes pieaug, nepāriet vairākas dienas, turpinās dienā un apgrūtina staigāšanu, jāpārbauda, vai to cēlonis nav kāda saslimšana.
- Šādos gadījumos ģimenes ārsts nosūta veikt asins analīzes vai rentgenoloģisko izmeklēšanu. Ja bez muskuļu sāpēm ir novērojamas vēl kādas citas pazīmes – uztūkušas, apsārtušas locītavas, drudzis, izsitumi, apetītes pavājināšanās, nogurums, vājums vai sāpes ir tik spēcīgas, ka nākas klibot, – tad tās nebūs augšanas izraisītas muskuļu sāpes. Ārsta palīdzība jāmeklē nekavējoties.
Profilakse
- Augšanas sāpes remdē viegla masāža, pieskārieni rada labsajūtu. Var izmantot gan masāžas eļļu, gan arnikas eļļu, kam ir arī sildošs efekts.. Bērniem, kas jaunāki par divpadsmit gadiem, nekādā gadījumā nedrīkst dot aspirīnu, jo var rasties Reja sindroma risks.
Hipermobilitātes sindroms
- Hipermobilitātes sindroms ir sāpes ekstremitātēs.
Cēlonis
- Sāpes rodas paaugstināta locītavu kustīguma (kustību apjoma) dēļ. Ja bērns ir fiziski ļoti aktīvs, nodarbojas ar vingrošanu un citiem sporta veidiem, kas vienveidīgi noslogo vienus un tos pašus muskuļus un locītavas, tā nav uzskatāma par slimību.
- Hipermobilitātes sindroms biežāk novērots bērniem līdz desmit gadu vecumam, vēlāk tas samazinās. Šis sindroms, tāpat kā augšanas sāpju sindroms, var iedzimt.
Simptomi
- Hipermobilitāte bieži izraisa dziļas, periodiskas sāpes dienas beigās vai naktī ceļgalos, pēdās un potītēs. Ja bērns nodarbojas ar noteiktu sporta veidu, pārslogotās locītavas var nostiprināt ar elastīgām saitēm.
Ārstēšana
- Dažkārt sāpes locītavās un muskuļos var izraisīt D vitamīna un kalcija trūkums, tāpēc profilaktiski šo vitamīnu un minerālvielu var dot arī tiem bērniem, kas necieš no augšanas sāpju sindroma. Starp citu, arī griķu ziedu medus stiprina kaulus un mazina augšanas sāpes.
Pret augšanas sāpēm palīdz:
- masāža;
- viegla pastiepšana;
- sildošs apsējs vai viegli sildoša ziede;
- smagākos gadījumos – «Ibuprofēns» (bērniem, kas jaunāki par divpadsmit gadiem, nedrīkst dot aspirīnu – tas ir bīstami).