Augstākā nervu darbība

Augstākā nervu darbība

  • Cilvēka un dzīvnieku galvas smadzeņu integrālā darbība, kas veido psihisku funkciju neirofizioloģisko pamatu un regulē indivīda izturēšanos atbilstoši mainīgajiem ārējās vides apstākļiem un organisma vajadzībām.
  • Augstāko nervu darbību realizē nosacījuma refleksi un beznosacījuma refleksi, kas nodrošina organisma sarežģītās attiecības ar apkārtējo pasauli.
  • Dažkārt augstākā nervu darbība jēdzienā nepamatoti ietver arī cilvēka augstākās psihiskās funkcijas. Šāda paplašināta gan neirofizioloģiska, gan psiholoģiska satura apzīmēšanai piemērots termins ir neiropsihiskā darbība. Termins augstākā nervu darbība paturams smadzeņu neirofizioloģisko mehānismu un likumsakarību, to vidū nosacīti reflektoriskās darbības likumsakarību apzīmēšanai.

Augstākai nervu darbībai būtiska nozīme ir lielo pusložu garozas funkciju specializācijas un lokalizācijas dinamiskajam raksturam, kā arī nervu sistēmas tipam. Ievērojot abu neirālo procesu — ierosas un kavēšanas — stiprumu, līdzsvarotību un kustīgumu, to, cik ātri tie nomaina viens otru, iedala 4 cilvēka temperamenta tipos:

  • stiprais,
  • līdzsvarotais,
  • mierīgais,
  • vājais,
  • Kustīgais tips atbilst sangviniķim, stiprais, līdzsvarotais, mierīgais jeb nekustīgais tips— flegmatiķim, stiprais, nelīdzsvarotais jeb uzbudināmais tips — holēriķim un vājais tips — melanholiķim.

Taču, ievērojot cilvēka augstākās nervu darbības pirmās un otrās signālsistēmas mijiedarbības īpatnības, izšķir cilvēkam tikai 3 nervu sistēmas tipus:

  • mākslinieka tipu, kura domāšanā un pasaules uztverē dominē pirmās signālsistēmas nosacījuma refleksi (gleznotāji, mūziķi u.c.),
  • domātāja tipu, kuram spēcīgi darbojas otrās signālsistēmas nosacījuma refleksi, dominē abstraktā domāšana (matemātiķi, filologi u.c.),
  • vidējo tipu, kuram nervu sistēmas funkcijās nav spilgta pārsvara ne pirmajai, ne otrajai signālsistēmai (pie šā tipa pieder vairākums cilvēku).
  • Nervu sistēmas tips veidojas iedzimto nervu sistēmas īpašību un mūža gaitā saņemto ietekmju kopiedarbībā. Tāpēc nervu sistēmas tipa izveidošanā un nostiprināšanā liela nozīme ir saprātīgai audzināšanai. Par augstāko nervu darbību uzsvērta fiziska un psihiska norišu vienotība, zinātniski pamatoti fizioloģiskie mehānismi, uz kuriem balstās tie sarežģītie fizioloģiskie procesi, kas saistīti ar ārējās objektīvās pa-saules atspoguļošanos cilvēka apziņā.