Bakas

• Bakas ir akūta, sevišķi bīstama infekcijas slimība, kam raksturīga organisma smaga vispārēja intoksikācija un specifiski izsitumi uz ādas un gļotādas.
• Vispasaules Veselības aizsardzības organizācijas veikto pret epidēmisko pasākumu rezultātā kopš 1977. gada nevienā pasaules valstī nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums ar bakām.
  

Cēlonis

• Bakas ierosina vīruss Poxvirus variolae, kas ir ļoti izturīgs ārējā vidē.

• Slimnieka atdalījumos (arī krevelēs) tumšā telpā tas var saglabāt dzīvotspēju ilgāk par gadu, putekļos un slimnieka veļā tas saglabājas vairākas dienas. Ultravioletais starojums iznīcina baku vīrusu 6 stundās, 3% hloramīna šķīdums — 3 stundās, bet karsēšana (100°) — 1 minūtē.

• Infekcijas avots ir slims cilvēks, kas sevišķi bīstams apkārtējiem izsitumu periodā. Uzņēmība pret bakām ir ļoti liela. Ierosinātājs izdalās ārējā vidē no ādas un gļotādas (ar krevelēm, klepojot, šķaudot), arī ar urīnu. Infekcija izplatās pilienu, putekļu un sadzīves kontakta ceļā. Inficēšanās notiek, vīrusam iekļūstot cilvēka organismā caur elpošanas ceļu gļotādu, bojātu ādu un gremošanas trakta gļotādu. Organismā vīruss vairojas, nonāk asinīs un ar asins plūsmu izplatās pa visu organismu.

• Inkubācijas periods ilgst 10 — 17 dienas (vidēji 14 dienas).

Simptomi

• Slimība parasti sākas pēkšņi ar strauju temperatūras paaugstināšanos, galvassāpēm, sāpēm krustos, nespēku. Var būt arī slikta dūša, vemšana, murgi.
• Dažreiz var parādīties neraksturīgi izsitumi plankumu veidā, kuri izzūd 2.— 3. dienā.
• 3.— 4. slimības dienā temperatūra krītas un uz galvas ādas un gļotādas parādās īstie izsitumi sārtu, blīvu plankumiņu veidā. Pakāpeniski tie rodas ari uz pārējām ķermeņa daļām.
• Pēc 2— 3 dienām izsitumi pārvēršas pūslīšos.
• 8.— 9. slimības dienā, pievienojoties sekundārai infekcijai, tie sastruto. Sākas vissmagākais slimības periods. Temperatūra atkal paaugstinās, pieaug organisma intoksikācija. Slimnieks murgo, ir nemierīgs, ķermenis un galva pārklāta ar strutainiem pūslīšiem un krevelēm, seja uztūkuši, pilnīgi pārmainījusies. Šajā slimības periodā bieži rodas sirds vājums, kā arī dažādas komplikācijas (plaušu karsonis, pleirīts, endokardīts, nefrīts, izgulējumi).
• 11.— 12. slimības dienā izžuvušās kreveles sāk atdalīties, un to vietā paliek nelielas rētas. Atveseļošanās notiek lēni.
  
• Kopējais slimības ilgums ir 5— 6 nedēļas.

• Pēc pārslimošanas paliek ilgstoša imunitāte.

• Dažreiz slimība noris vieglā formā — organisma vispārējais stāvoklis nav traucēts, un izsitumu nav daudz (varioloīds).

• Ļoti smagas slimības gadījumā (gandrīz 100% mirstība) ir hemorāģiskā forma (t.s. melnās bakas), kad ādā un gļotādā, kā arī iekšējos orgānos rodas asinsizplūdumi.
  

Ārstēšana

• Ārstēšana obligāta slimnīcā. Liela nozīme ir stingram gultas režīmam un slimnieka kopšanai. Ļoti efektīva ir specifiskā gamma globulīna agrīna lietošana. Ārstēšanā izmanto arī antibiotikas, ķīmiskos preparātus, pretsāpju un sirds līdzekļus u.c.

  Profilakse

• Svarīgākais profilakses līdzeklis ir vakcinācija. Tā kā bakas likvidētas visā pasaulē, kopš 1980. gada janvāra vakcinācija atcelta.