Baktēriju nēsāšana

• Baktēriju nēsāšana ir patogēno mikroorganismu ( baktēriju, riketsiju, vienšūnu) saglabāšanās klīniski vesela cilvēka vai dzīvnieka organismā un izdalīšanās ārējā vidē.

• Konstatēta arī vīrusu nēsāšana. Baktēriju nēsāšana vērojama veseliem cilvēkiem un tiem, kuri atveseļojas (rekonvalescentiem). Veseli cilvēki var būt nosacīti patogēno mikroorganismu ( stafilokoku, dažu zarnu nūjiņu tipu u.c.) nēsātāji, tie var būt arī patogēno mikroorganismu nēsātāji, bet tikai tad, ja cilvēki ir imūni ( potēti vai agrāk slimojuši).

• Baktēriju nēsāšana šajos gadījumos ir īslaicīga, un to sauc par tranzitīvu. Rekonvalescentiem baktēriju nēsāšanu nosacīti iedala akūtajā (ilgst līdz 3 mēnešiem) un hroniskajā (ilgst vairāk par 3 mēnešiem, dažreiz pat visu mūžu). Hroniskā baktēriju nēsāšana ir apslēptā bezsimptomu slimības forma (latentā infiltrācija}.

Simptomi

• Baktēriju nēsāšana var izraisīt patoloģiskas pārmaiņas orgānos (piemēram, dizentērijas baktēriju nēsātājiem ir pārmaiņas zarnās). Kā arī rada imunitāti. Baktēriju nēsātāji var būt infekcijas avots. Ar dažām infekciju slimībām ( skarlatīnu, meningokoku infekciju, dizentēriju, vēdertīfu) cilvēki Inficējas galvenokārt no baktēriju nēsātājiem.

Profilakse

• Inficētu slimnieku izolēšana un racionāla ārstēšana, ar slimu cilvēku kontaktā bijušo personu izmeklēšana, sistemātiskas dažu profesiju pārstāvju (pārtikas rūpniecības, sabiedriskās ēdināšanas, tirdzniecības, ūdensapgādes, bērnu iestāžu darbinieku) pārbaudes.