Beriberi

• Slimība, ko izraisa ilgstošs b1 vitamīna trūkums organismā.

Cēlonis

• Šī slimība sastopama galvenokārt subtropu un tropu zemēs, pārsvarā dienvidaustrumāzijā, kur trūcīgie iedzīvotāji lieto uzturā gandrīz tikai pulētos rīsus. Filipīnās pēc 2. pasaules kara beriberi pazīmes tika konstatētas 13% iedzīvotāju. Slimību veicina hronisks alkoholisms, smagas infekcijas slimības vai gremošanas traucējumi.

Simptomi

• B1 vitamīnu trūkums organismā izraisa ogļhidrātu maiņas traucējumus, no kā visvairāk cieš nervu sistēma un muskuļaudi, arī sirds muskulatūra.

• Tipiskiem beriberi gadījumiem raksturīgs novājējums vai tūska. Sirds paplašinās, un tās darbība kļūst nepietiekama. Bieži slimības ainā dominē perifērisko nervu iekaisuma pazīmes — jušanas traucējumi, locekļu paralīze vai parēze, muskuļu atrofija. Nereti ir arī gremošanas traucējumi — vēdera uzpūšanās, vemšana, aizcietējums.

• B1 hipovitaminozei raksturīgs nogurums, galvassāpes, miega traucējumi, sirdsdarbības paātrināšanās, aizdusa jau nelielas piepūles gadījumā, jušanas traucējumi locekļu perifēriskajās daļās.

• Zīdaiņiem b1 hipovitaminoze var rasties, ja mātes pienā trūkst b1 vitamīns

Ārstēšana

• Ārstē ar pilnvērtīgu, olbaltumvielām bagātu uzturu. Injekcijās ievada 20 — 50 mg b1 vitamīna diennaktī, vēlāk devu samazina. Ievada arī palielinātas citu b grupas vitamīnu devas.

Profilakse

• Ieteicams vispusīgs, olbaltumvielām bagāts uzturs. B1 vitamīna diennakts norma veselam cilvēkam ir 2 mg. Parasti to pietiekamā daudzumā saņem ar uzturu. Daudz b1 vitamīnu satur rupja maluma miltu produkti, gaļa, daži dārzeņi (kāposti, spināti, burkāni, bietes).