<iframe src="//www.googletagmanager.com/ns.html?id=GTM-PJMLCP" <br>height="0" width="0" style="display:none;visibility:hidden"></iframe>

Bērnu distrofija

Bērnu distrofija

  • Hroniski barošanās traucējumi, kuru dēļ rodas traucējumi vielmaiņā, daudzu orgānu un sistēmu darbībā un bērna augšanā un attīstībā.
  • Bērnu distrofija var būt saistīta ar pamazinātu ķermeņa masu (hipotrofija), ar palielinātu masu (paratrofija) vai ar normālu masu, biežāk vērojama pamazināta masa. Visbiežāk bērnu distrofija rodas zīdaiņiem sakarā ar intensīvo vielmaiņu.

Cēlonis

  • Kvantitatīvi vai kvalitatīvi nepietiekams uzturs. Dabiski ēdināts bērns var nesaņemt pietiekamu barības daudzumu (to kontrolē, nosverot bērnu pirms un pēc ēšanas), ja mātei ir par maz piena, ir krūtsgala defekti vai ja bērns vārguma vai citu iemeslu dēļ nespēj zīst.
  • Bērnu distrofija veidojas arī tad, ja bērna uzturā trūkst kādas svarīgas sastāvdaļas, piemēram, olbaltumvielas, ogļhidrāti, minerālvielas, vitamīni. Šāds stāvoklis biežāk rodas mākslīgi ēdinātiem bērniem.
  • Bērnu distrofijas cēlonis var būt arī infekcijas slimības (zarnu infekcija, plaušu karsonis u.c), kā arī zīdaiņa nepareiza kopšana un režīma neievērošana (slīkti vēdinātas telpas, pārkāršana, nekārtīga ēdināšana utt.).
  • Bērnu distrofija var būt arī piedzimta, kad traucējumi bērna vielmaiņā rodas jau mātes organismā. Tos izraisa mātes smēķēšana, alkohola lietošana, nepilnvērtīgs uzturs, kaitīgi darba apstākļi, dažādi medikamenti, grūtniecības toksikozes, infekcijas slimības, anēmija u.c. faktori.
  • Reizēm bērnu distrofiju izraisa arī individuāla dažādu vielu (laktozes, fruktozes, saharozes, glutēnvielu u.c.) nepanešana, kas var būt iedzimta vai iegūta (visbiežāk pēc pārslimotas caurejas).

Simptomi

Samazināta masa, pēc kuras izšķir 3 bērnu distrofijas pakāpes:

  • 1 pakāpe, ja zīdainim trūkst 15 — 20% masas,
  • 2 pakāpe, ja trūkst 20 — 30% ,
  • 3 pakāpe, ja masas samazinājums pārsniedz 30%.
  • 1 pakāpes bērnu distrofiju var pat nepamanīt.
  • 2 pakāpes bērnu distrofijas gadījumā bērns sāk atpalikt ne tikai pēc masas, bet arī pēc garuma. Āda pelēcīga, viegli krokojas, bērns kļūst apātisks, kaprīzs, rodas miega traucējumi.
  • 3 pakāpes bērnu distrofija jau ir grūti labojams stāvoklis. Bērnam pilnīgi izzūd zemādas tauku kārta, seja kļūst vecīga. Novājējumam un apātijai var pievienoties vemšana, caureja, nervu darbības traucējumi. Slimajam bērnam ir samazināta pretestība infekcijas slimībām, tāpēc bieži rodas plaušu karsonis u.c. slimības, no kurām bērns var aiziet bojā. Smaga distrofija, bērnu 1. dzīves gadā var vēl ilgi ietekmēt bērna veselības stāvokli.
  • Bērnu distrofija ar palielinātu ķermeņa masu (paratrofija) visbiežāk veidojas zīdaiņiem, kam ir laba ēstgriba, ja tie saņem pārāk daudz ogļhidrātu (ķīseļi, miltu produkti, putraimi, kartupeļi, saldumi, cepumi). Šādiem bērniem raksturīgi miega traucējumi, kaprīzums, anēmija, pamazinās pretestība infekcijas slimībām. Slimību laikā tiem strauji samazinās masa, biežāk rodas krampji. Tāpēc arī šāda bērnu distrofija laikus jānovērš.

Ārstēšana

  • Bērnu distrofiju ārstē ar pareizu kopšanu, ārsta noteiktu uzturu un vitamīniem. Izmanto arī dažādus medikamentus, masāžu un ārstniecisko fizkultūru, smagos gadījumos arī asins preparātu pārliešanu.

Profilakse

  • Bērns pareizi jāēdina, jākopj, jānorūda.