Bronhektāzes
- Cilindriski vai maisveidīgi bronhu paplašinājumi.
Cēlonis
- Bronhektāzes var rasties pēc plaušu vai pleiras iekaisuma (plaušu karsoņa, tbc, pleirīta). Kam sadzīstot rētaudos tiek ievilkta bronhu siena. Cēlonis var būt arī dziļi iekaisumi bronhu sienās (hronisks bBronhīts) un biežs ilgstošs klepus, jo tad bronhu siena atsevišķās vietās kļūst neelastīga un sāk deformēties, izvelvēties.
Simptomi
- Sākumstadijās slimība līdzīga hroniskam bronhītam (klepus ar krēpām, sevišķi no rītiem), retāk tā var sākties ar asins spļaušanu. Vēlākajās stadijās krēpām nepatīkama smaka, krēpu daudzums palielinās (diennaktī 200 — 1000 ml), sevišķi no rītiem pieceļoties, kā arī mainot ķermeņa stāvokli.
- Slimībai progresējot, sākas plaušu ventilācijas traucējumi, rodas aizdusa, bet ar laiku iestājas plaušu un sirds mazspēja. Slimnieka seja bieži kļūst zilgana, it kā uzbriedusi. Pirksti iegūst bungvālīšu formu, bet nagi kļūst līdzīgi pulksteņa stiklam. Slimības gaita hroniska, ar biežiem saasinājumiem, galvenokārt nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu ietekmē (sevišķi rudenī vai agrā pavasarī). Saasinājumu laikā paaugstinās t°, palielinās krēpu daudzums, rodas aizdusa un sirdsdarbības traucējumi.
Diagnoze
- Diagnozes noteikšanai izmanto bronhoskopiju, vienlaikus atsūcot no bronhiem strutas un ievadot tajos medikamentus. Sevišķi labi bronhektāzes konstatējamas ar bronhogrāfiju, pildot bronhus ar kontrastvielu un pēc tam veicot rentgenuzņēmumus.
Ārstēšana
- Saasinājuma laikā gultas režīms, antibiotikas, vislabāk slimnīcas apstākļos. Slimības remisijas periodā daudz jāuzturas svaigā gaisā, jālieto olbaltumvielām un vitamīniem bagāts uzturs. Regulāri jānodarbojas ar ārstniecisko fizkultūru (elpošanas vingrinājumi), kas veicina strutu izdalīšanos), jo — sevišķi no rītiem — tā var atbrīvot bronhus no strutainām krēpām un samazināt strutošanu. Līdztekus ieteicami pretiekaisuma līdzekļi un inhalācijās. Ja bronhektāzes radušās vienā plaušu daivā, bojāto daivu izoperē.
Profilakse