Bronhīts (latīņu – bronchitis)

• Bronhīts ir bronhu gļotādas iekaisums. Tam raksturīgs gļotādas pietūkums un pastiprināta gļotu izdalīšanās. Visvairāk ar bronhītu slimo vietās, kur ir mitrs un auksts klimats. Bez tam bronhīts bieži pievienojas citām vispārējām slimībām.

• Vīrieši ar bronhītu slimo biežāk nekā sievietes (daļēji to var izskaidrot ar smēķēšanu un pasīvām rūpēm par savu veselību).

Cēlonis

• Bronhīts var būt akūts un hronisks. Akūts bronhīts rodas sakarā ar akūtu infekciju.

• Visbiežāk sastopams gripozais bronhīts un ar citām akūtām respiratoriskām slimībām saistīts bronhīts . Bez tam akūts bronhīts var rasties pēc kodīgu gāzu vai putekļu ieelpošanas un būt pavadslimība garajam klepum, masalām, difterijai u.c.

Simptomi

• Akūtam bronhītam piemīt sauss klepus, dedzinoša sajūta vai spiediena sajūta aiz krūšu kaula. Pēc dienas vai vēlāk parādās nedaudz krēpu, kas ir gļotaini strutainas,dzelteni zaļganā krāsā. Rodas nespēks, temperatūra var būt normāla vai paaugstināta — līdz 38°. Akūts bronhīts ilgst 7—14 dienas. Rūpīgi un laikus ārstēts, tas beidzas ar pilnīgu izveseļošanos.

• Hronisks bronhīts ir viena no visvairāk izplatītajām elpošanas orgānu slimībām. Visbiežāk ar to slimo pieaugušie un veci cilvēki. Hronisks bronhīts var izveidoties no neizārstēta akūta bronhīta. Hronisku bronhītu veicina arī dažādi toksiski arodfaktori, kas pastiprina bronhu gļotādas jutīgumu. Hroniska bronhīta cēlonis var būt arī aptaukošanās un krūškurvja deformācija, jo tad ir traucēta plaušu ventilācija. Galvenie simptomi – klepus, krēpas un reizēm arī aizdusa (vēlākajos slimības periodos). Klepu pastiprina aukstums un mitrums, kā arī putekļaina gaisa ieelpošana. Neārstētam bronhītam var būt nopietnas komplikācijas – pneimoskleroze, plaušu emfizēma,bronhektāzes. Bez tam hronisks bronhīts veicina plaušu karsoņa un bronhiālās astmas rašanos.

Ārstēšana

• Akūta bronhīta ārstēšanā labi palīdz bankas, sinepju vai piparu plāksteri. Pret klepu var lietot ārstn. Augu tējas – māllēpes, deviņvīruspēku, gaiļbiksītes u.c.

• Hroniska bronhīta slimniekiem daudz jāuzturas svaigā gaisā. Nedrīkst strādāt aukstās, mitrās vai putekļainās telpās. Uzturā pastiprināti jālieto liellopu aknas, burkāni, loki, nātres,skābenes, pētersīļu lapas, mārrutki, dilles, pīlādžu augļi, rožu augļi, upenes, ārstnieciskās augu tējas un C vitamīns. Katru dienu jāveic elpošanas vingrinājumi, it īpaši trenējot izelpu – nodarbinot izelpas muskuļus. Jācenšas vairākas reizes dienā 2—3 min. lēni un dziļi elpot. Nedrīkst smēķēt. Vēlama klimatterapija skujkoku mežu vai stepju rajonā, kā arī Krimas dienvidu piekrastē.

Profilakse

• Jānovērš visi kaitīgie faktori, kas var radīt bronhītu. Nozīme ir arī organisma norūdīšanai.