Celiakija

• Celiakija (Disease Celiac) – gremošanas trakta slimība, kurai raksturīga graudu olbaltumvielu nepanesība, ar kuru var saslimt jebkurā vecumā.

Cēlonis

• Pastāv uzskats, saskaņā ar kuru no ārējiem faktoriem, tādiem kā vīrusu infekcija un parazīti cilvēka organismā, tāpat ietekmē celiakijas slimības attīstību un rašanos. Speciālisti, tomēr sliecas uzskatīt, ka slimība rodas uz ģenētisku atkāpju fona, kas nav parādījušās agrā bērnībā. Tāpēc bieži vien slimība neparādās bērnībā, bet gan pēc operācijas, grūtniecības, dzemdībām, vīrusu infekcijas vai stresa situācijām.

Simptomi

• sāpes vēderā un vemšana;
• caureja;
• straujš svara zudums, vitamīnu un minerālvielu nepietiekamība.
• Lielākajā daļā gadījumu izveidojas laktozes (piena cukura) nepanesamība organismā.

• Tā kā slimība iekaro tievās zarnas sieniņas, celiakijas slimnieki cieš no pārtikas vielas ievērojamas nepietiekamības. Bez tā ir noskaidrots, ka slimība rada bremzējošu darbību uz imūnsistēmu.

Pastāv saite starp glutēna nepanesamību un citām slimībām:

• ādas slimības;
• cukura diabēts( insulīna atkarība),
• psihiski traucējumi,
• palielināts risks ļaundabīgu audzēju attīstībai.

• Veselam cilvēkam glutēns (kviešu, miežu, rudzu, auzu olbaltumviela), nonākot zarnu traktā tiek sašķelts, turpretim celiakijas slimniekam tas sabojā tievās zarnas bārkstiņas. Bārkstiņas atrofējas, tievā zarna kļūst slima, un tas nozīmē, ka organisms vairs nespēj saņemt vajadzīgās uzturvielas – tiek traucēta olbaltumvielu, ogļhidrātu, tauku, vitamīnu, sāļu un mikroelementu uzsūkšanās. Līdz ar to cilvēks var ēst, ko grib un cik daudz grib, tik un tā viņa organismam kaut kā trūks un veselība būs traucēta. Tievajā zarnā ir daudz krokas un katrai krokai vēl ir mazas krociņas, kuras beidzas ar pirkstveida izaugumiem, kas celiakijas nepanesības gadījumā tiek noārdīti. Taču visbiežāk nav bojāta visa tievā zarna, bet ir perēkļi un tādēļ šī slimība ļoti ilgi ir slēpta. Proti, tievās zarnas veselās daļas nodrošina to, ka organisms dažas nepieciešamās vielas tomēr saņem un tāpēc cilvēks dzīvo visai normālu dzīvi. Tikai tad, ja bojājums kļūst pārāk liels, aina kļūst cita – rodas reālas sūdzības.

Diagnoze

• Diagnozi par slimību nosaka diagnostikas centrā, kur veic asins bioķīmiskās analīzes, kas nosaka antivielas pret glutēnu. Tā kā šis noteikšanas veids nav 100% , tad tiek obligāti veiktas vēl tievās zarnas biopsija, pirms lēmuma pasludināšanas par slimību. Bērniem to veic vieglā narkozē un ar atbilstoša lieluma endoskopu.

Profilakse

• Ja celiakijas slimnieks strikti ievēro diētu (nelieto glutēnu saturošus produktus), tad zarnu bārkstiņas atjaunojas un celiakijas slimnieks izveseļojas. Mūsdienās tas vairs nav neizpildāms uzdevums, jo veikalos un aptiekās iespējams nopirkt glutēnu nesaturošus miltus, no kā cept maizi un pankūkas, var nopirkt jau gatavus cepumus, vafeles, makaronus. Kā arī ar vien vairāk šai problēmai pievēršas Latvijas produktu ražotāji, domājot par celiakijas slimniekiem. Pie tam ir daudz produktu, ko šie cilvēki drīkst lietot, piemēram: gaļu, zivis, dārzeņus, augļus, saknes, rīsus, griķus, kukurūzu un soju.