Cērmes

• Cērmes ir veltņtārpu tipa nematožu klases parazītiski tārpi, kas ierosina askaridozi.

• Katrai dzīvnieku sugai ir specifiskas cērmes, kas cilvēka organismā nevar attīstīties. Atsevišķos gadījumos tās var migrēt pa mazo asinsrites loku un plaušām.

• Cilvēka organismā parazitē cilvēka cērmes (Ascaris lurnbricoides). Tās ir 15 — 45 cm gari, iedzelteni, sārti vai tumšsarkani tārpi. Tēviņi parasti mazāki par mātītēm. Ķermeņa pakaļējais gals tiem āķveidā saliekts, mātītēm nosmailināts.

Cēlonis

• Cērmes parazitē tievajā zarnā, barojas ar tās saturu un ar gļotādas epitēliju, retumis nokļūst arī citos orgānos, piemēram, aknās, aizkuņģa dziedzerī, lielajos asinsvados. Ar cērmēm invadēti apmēram 600 miljoni zemeslodes iedzīvotāju, galvenokārt mērenā klimata joslā, apstākļos, kas ir labvēlīgi šo parazītu olu attīstībai ārējā vidē.

• Zarnās mātīte diennaktī izdala apmēram 240 000 olu, kas kopā ar izkārnījumiem nonāk ārējā vidē. Vietās, kur slikti sanitārie apstākļi un zema iedzīvotāju  sanitārā kultūra, ar izkārnījumiem tiek piemēslota augsne dzīvojamo māju apkārtnē, augļu un sakņu dārzos, arī lopu novietnēs.

• Atkarībā no t un mitruma (nobriešanas efektīvā t 12—36°, minimālais mitruma daudzums — 8%) olās attīstās kāpuri. Latvijas apstākļos šis process ilgst 1 — 3 mēnešus. Nobriedušas cērmes olas augsnē praktiski sastopamas visu gadu. Tomēr iedzīvotāji  visbiežāk invadējas jūlijā un augustā, kad uzturā tiek lietoti daudz svaigi dārzeņi un ogas, jo cilvēka organismā cērmju olas nonāk kopā ar piesārņotu augsni, dārzeņiem, ogām, augļiem, no netīrām rokām, retāk ar ūdeni un putekļiem.

• Tievajā zarnā no olas izšķiļas dažas mm desmitdaļas garš kāpurs, kas drīz vien ieurbjas zarnas gļotādā un nonāk asinīs. Sākas kāpuru migrācija pa mazo asinsrites loku. 6 — 10 dienās kāpuri izceļo caur aknām, sirdi un pa plaušu artērijām nonāk plaušu kapilāros, izurbjas caur to sienām un nokļūst alveolās. Tālāk tie migrē pa gaisa vadīšanas ceļiem uz augšu un nonāk elpvadā, pēc tam ar gļotām mutes dobumā, sajaucas ar siekalām un tiek norīti otrreiz. Tikai tad sāk attīstīties pieauguši parazīti.

• Vienas cērmes paaudzes attīstības cikls, ieskaitot migrācijas laiku, ilgst 63 — 84 dienas. Šajā laikā cērmes sasniedz dzimumgatavību. Ja attīstījušies abu dzimumu parazīti, notiek apaugļošanās un mātītes producē apaugļotās olas, pretējā gadījumā olas izdalās neapaugļotas. Viena cērmju paaudze nodzīvo cilvēka  organismā 8 — 17 mēnešus,  pēc tam tās izdalās no organisma, it sevišķi pavasarī un vasarā. Viena cilvēka  organismā atkarībā no tā pretošanās spējas, kā arī no norīto olu daudzuma var parazitēt viena vai vairāki simti cērmju.

• Cilvēka organismā cērmes nevairojas, invāzija notiek tikai ar tām olām, kurās ārējā vidē attīstījušies kāpuri.