<iframe src="//www.googletagmanager.com/ns.html?id=GTM-PJMLCP" <br>height="0" width="0" style="display:none;visibility:hidden"></iframe>

Cistīts

Cistīts

  • Urīnpūšļa iekaisums.

Cēlonis

  • Ierosina infekcija (zarnu nūjiņa, pneimokoki, trihomonas u.c.), kas iekļūst urīnpūslī no ārienes (pa urīnizvadkanālu), ar asinīm vai limfu (no nierēm vai dzimumorgāniem) un kļūst aktīva tad, ja urīnpūšļa gļotādā radušās attiecīgas pārmaiņas vai bojājumi, ko savukārt izraisa urīna sastrēgums urīnpūslī (sakarā ar urīnizvadkanāla sašaurinājumiem, priekšdziedzera adenomu).
  • Urīnpūšļa akmeņi, audzēji, svešķermeņi, iekaisumi mazajā iegurnī, sievietēm arī ginekoloģiski iekaisumi un grūtniecība, veicina ķermeņa vispārēja atdzišana. Cistīts var rasties jebkurā vecumā, sievietēm biežāk nekā vīriešiem. Gaita akūta vai hroniska.

Simptomi

  • Ja ir akūts cistīts, urinēšana ir bieža un sāpīga, izdalās neliels urīna daudzums. Urinēšanas beigās var parādīties arī daži pilieni asiņu. Urīns duļķains, satur strutas un sīkas asins stīdziņas. Laikus ārstējot, cistīts ilgst 7 — 10 dienas.
  • Hroniska cistīta gadījumā visas parādības izteiktas vājāk, dažreiz ir slimības saasinājumi, ko nomaina mierīgāki periodi. Atšķirībā no akūta cistīta urinēšana retāka, mazāk sāpīga, urīns duļķains, cistīta gadījumā t parasti normāla.

Ārstēšana

  • Jāievēro īpaša diēta. Nelietot kairinošas garšvielas, alkoholu, kā arī uzturvielas, kas var izraisīt zarnu kūtrumu. Dzert daudz šķidruma, lai veicinātu urīna izdalīšanos (milteņu, bērzu lapu un pumpuru, kukurūzas drīksnu, rožu augļu, auzu salmu u.c. tējas). Pret sāpēm siltas sēdvannas, tvaika peldes, silti apliekamie. Pēc ārsta norādījuma lieto ārstniecības līdzekļus.
  • Hroniska cistīts gadījumā medikamentozo terapiju apvieno ar urīnpūšļa skalošanu. Pret sāpēm — siltas mikroklizmas.

Profilakse

  • Ievērot personisko higiēnu. Novērst zarnu darbības traucējumus un ārstēt jebkuru infekciju organismā. Izsargāties no straujas ķermeņa atdzišanas.