Delīrijs

• Akūts aptumšotas apziņas stāvoklis, kam raksturīgas spilgtas ilūzijas un redzes halucinācijas, murgi (vajāšanas u.c.), dezorientācija laikā un telpā.

Cēlonis

• Delīrijs rodas sakarā ar intoksikāciju — alkoholismu, infekcijas slimībām (alkohola psihozes, injekcijas psihozes, intoksikācijas psihozes), pēc galvas smadzeņu traumām, insulta, kā arī aterosklerozes un hipertoniskās slimības gadījumā.

Simptomi

• Tas parasti sākas vakara krēslā un pastiprinās naktī. Sākumā saslimušais apzinās savu stāvokli, bet vēlāk slimības apziņa zūd un visus psihopatoloģiskos pārdzīvojumus viņš uztver kā realitāti. Garastāvoklis atbilst redzētā saturam. Saslimušais ir aktīvs, uzbudināts, satraukts un rīkojas atbilstoši redzes maldiem (aizstāvas, cīnās pret šķietamiem uzbrucējiem, pat gatavs izdarīt pašnāvību).

• Delīrija intensitāte ir mainīga, raksturīga īslaicīga, epizodiska apziņas noskaidrošanās. Delīrijs var turpināties vairākas dienas vai pat nedēļas. Pirms izbeigšanās tas mitējas dienā, bet naktī var atjaunoties.

• Slimībai progresējot, rodas dziļākas delīrija stadijas – profesionālais delīrijs (halucināciju tematika saistīta ar slimnieka profesiju), murminošais delīrijs (slimnieks nemierīgs, runa neskaidra, aprobežojas ar klusu, nesakarīgu murmināšanu). Smagu delīriju slimnieks neatceras, bet vieglākos gadījumos par patoloģiskiem pārdzīvojumiem var fragmentāri vai arī pat sīki pastāstīt.

Ārstēšana

• Ārstē atkarībā no pamatslimības. Nepieciešama tūlītēja palīdzība, slimnieks nekavējoties jāievieto slimnīcā.