<iframe src="//www.googletagmanager.com/ns.html?id=GTM-PJMLCP" <br>height="0" width="0" style="display:none;visibility:hidden"></iframe>

Difilobotrioze

Difilobotrioze

  • Invāzijas slimība, ko ierosina platais (zivju) lentenis (diphyllobofhrium latum), viena no helmintozēm. Latvijā tā biežāk sastopama ziemeļos lielu ūdenstilpju un upju tuvumā.

Cēlonis

  • Pieaudzis platais lentenis parazitē cilvēka tievajā zarnā. Lenteņa garums — 10 un vairāk metru, skaits — viens līdz vairāki desmiti. No parazīta dzimumgatavību sasniegušajiem posmiem pa dzemdes atveri ik dienas izdalās daudz olu, kas ārējā vidē nonāk kopā ar invadētā organisma izkārnījumiem. To tālākā attīstība noris saldūdens tilpēs, kur, dzīvo šā parazīta starpsaimnieki — ciklopi (planktoniskie vēži).
  • Kopā ar ciklopiem kāpuri nonāk otrajā starpsaimniekā — saldūdens zivīs, ieurbjas to muskuļos, aknās vai olnīcās, kur izveidojas nākošās attīstības stadijas kāpuri — plerocerkoīdi (garums apmēram 1 cm). Tie biežāk sastopami līdakās, sīgās, ālantos, asaros, ķīšos, retāk lašos, forelēs.

Simptomi

  • Cilvēka organismā plerocerkoīdi nokļūst ar termiski nepietiekami apstrādātām zivīm. Apmēram 2 mēnešu laikā cilvēka tievajā zarnā izveidojas pieaudzis lentenis, kas parazitē nereti vairākus gadu desmitus.

Raksturīgākās difilobotriozes pazīmes:

  • mazasinība,
  • sālsskābes trūkums kuņģa sulā,
  • dažādi nervu sistēmas darbības traucējumi,
  • ādas krāsa slimniekiem bāli dzeltena,
  • rodas tūska
  • traucējumi kuņģa darbībā,
  • uz mēles spilgti sarkani plankumi un plaisas.
  • Atsevišķos gadījumos slimība noris bez manāmiem traucējumiem.

Ārstēšana

  • Difilobotriozi diagnoscē pēc parazīta olām slimā cilvēka Izkārnījumos. Ārstē ar ārsta izrakstītiem līdzekļiem.

Profilakse

  • Pasargāt ūdenstilpes no piesārņošanas ar izkārnījumiem. Laboratoriski izmeklēt iespējami slimo iedzīvotāju grupas. Saldūdens zivis uzturā lietot tikai labi izceptas vai izvārītas.